Profesija nav zīmogs
Pandēmijas pirmais uzliesmojums iedvesmoja kādu manu paziņu — studenti, topošo psiholoģi — pētniecības darbam izvēlēties tēmu “Interešu izglītības auditorija. Kas to ietekmē”. Mani ieintriģēja apkopotie aptaujas dati. Derīgas anketas iesniedza 463 respondenti vecumā no 25 līdz 55 gadiem. Iezīmējās interesanta aina — dzied, dejo, teātri spēlē lielākoties darbā apmierināti cilvēki. Cilvēki, kas brīvajā laikā piepildījumu rod radošajās izpausmēs, darba stundās ir kvalificēti darbinieki — speciālisti. Vismazāk nodarbībās iesaistās smagā darba veicēji, mājsaimnieces un cilvēki, kas pašreizējo darbavietu uzskata par “pagaidu risinājumu”. Kā viens no piemēriem nosaukts pārdevējas darbs. Padomāju un apjautu, ka tik tiešām man zināmie šo profesiju pārstāvji neiesaistās nekādās aktivitātēs. Topošās psiholoģes skaidrojumu vienkāršojot atstāstīšu tā — cilvēks, kurš ir apmierināts darbā, darīs vairāk. Kā sev, tā citiem. Viņš gribēs, spēs un varēs. Apmierinātība ir stimulējoša, turpretī cilvēks, kam astoņas stundas dienā sakostiem zobiem jādara darbs, kas nepatīk, nejūt vēlmi un spēku uzņemties vēl kādu slodzi. Protams, tas simtprocentīgi neattiecas uz visiem, taču iezīmē kopējo ainu. Ne visiem lemts dziedāt korī, kādam abas kreisās kājas, trešajam teātris nav saistošs, bet būtiskākais, ko, manuprāt, šie aptaujas rezultāti izceļ, ir ar ikdienu neapmierinātie cilvēki. Diennaktī ir 24 stundas. Vadoties pēc tā saucamās standarta formulas, astoņas stundas veltām miegam, tikpat darbam un tieši tikpat paliek sev. Ja ir vīrs un bērni, tad “savas” astoņas stundas jādala vienlīdzīgās daļās, lai katram mīļajam tiek veltīts laiks. Beigās sanāk, ka daudzbērnu mammai pienākas stunda, labākajā gadījumā divas, ko atvēlēt tikai sev. Lasot šo, trīs bērnu māmiņa Ilze gan jau smejas par manu matemātiku, jo ir taču trauki jāmazgā, drēbes jāgludina utt. Es viņu saprotu, arī lielveikala kasieri, kas strādā 12 stundu maiņu, un lielākā fantāzija ir iekrist dīvānā pie televizora. Ikviens no mums ir bijis tā saucamajā pagaidu fāzē, kas galvā tiek iekodēta kā posms, kas reiz beigsies. Citiem paveicas, kādam nē. Uzskatu, ka darbam jābūt izaicinošam un nedaudz apgrūtinošam. Ja tas kļūst par izklaidi un sagādā vienīgi prieku, tad nav stimula sevi pārvarēt. Svarīgi jebkuros apstākļos censties saglabāt pozitīvu domāšanu un būt mazliet egoistiskiem. Tev pienākas laiks sev, tu drīksti darīt to, kas tev patīk. Profesija nav zīmogs. Betonētājs var graciozi lēkt polku, pārdevējām bieži vien ir lieliski balss tembri. Galvenais — atrast to savu dzīves konfekti, kas sniedz piepildījumu, un savtīgi to notiesāt. Aizliegumi beigsies, nodarbības atsāksies. Ej un dari to, kas patīk!
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra