Aizkrauklē un citur dejojam vienā valodā
Retais nav dzirdējis šobrīd populāro dziesmu “Jerusalema” (“Jeruzāleme”) vai nezina par dejas izaicinājuma fenomenu, kas pārņēmis visu pasauli. Kopienas un kolektīvi vienojas dejas solī un izaicina citus rīkoties tāpat. Aizvadītās nedēļas nogalē cilvēki uz kopīgu sadejošanos pulcējās Aizkrauklē un Koknesē.
Tā ir cilvēku izvēle
Dejas “Jerusalema” fenomens strauji pārņēma pasauli. Lipīgais dziesmas skanējums un deju soļi aizrāvuši arī latviešus. Nelielas kompānijas, darba kolektīvi un pat pilsētas vienojas dejā un pēc tam izaicina citus rīkoties tāpat. Aizkraukles pilsētas stadionā pulcējās 300 cilvēku, lai kopīgi labi pavadītu laiku, izkustētos un piedalītos populārajā dejas izaicinājumā.
Viena no pasākuma organizatorēm Anita Luckāne stāsta, ka ideju piedalīties šīs dejas izaicinājumā izteica paši cilvēki. “Cilvēki sāka interesēties, vaicāt, vai pie mums arī notiks šī zibakcija. Citi tieši aicināja organizēt. Kādā vakarā ievēroju dejotāja un deju skolotāja Aigara Zemzariņa aktivitāti un sapratu, ka kopā mēs varam to paveikt. Iekustināt masas nav viegli, uzrunājām dejotājus, aicinājām ikvienu nākt un dalīties pozitīvās emocijās dejojot. Deju “Jerusalema” pirms pāris nedēļām Aizkrauklē mācījāmies pasākumā “Fitnesa kokteilis”, apmeklētāju nebija daudz. Šī bija izdevība plašākai auditorijai apgūt soļus. Man bija svarīgi sniegt cilvēkiem iespēju piedalīties izaicinājumā, jo tieši to viņi vēlējās. Pasākums izdevās uz visiem simts! Daži akciju neatbalsta, jo tā ir ārzemju dziesma. Vai mums savu trūkst? Nē, netrūkst, taču dejai nav tautības — mēs dejojam vienā valodā,” stāsta Anita.
Piedalās gan lieli, gan mazi
Aizkraukles stadionā bija aicināti cilvēki no visa topošā Aizkraukles novada. “Pirms desmit gadiem mēs bijām vienots rajons, pēc teritoriālās reformas atkal būsim visi kopā. Šī bija lieliska iespēja cilvēkiem apvienoties kopīgā nodarbē. Ja darām, tad vienoti! Uz Aizkraukli atbrauca dāmu deju kolektīvs “Kvēlziedes” no Daudzevas. Piedalīšanās akcijā biju viņu iniciatīva, dāmas vēlējās iemācīties populārās dejas soļus. Viņas redzēja, cik pacilājoša ir šī deja, un vēlējās būt daļa no kustības. Ikdienā strādājam tikai ar latviešu mūziku, jo tāds jau sākotnēji bija dejotāju uzstādījums. Šī bija izņēmuma reize, kad mācījāmies un dejojām kaut ko citu. Vecākajai mūsu dejotājai ir 75 gadi,” stāsta viens no pasākuma organizatoriem Aigars Zemzariņš, senioru dāmu deju kolektīva “Kvēlziedes” vadītājs.
Rīkojot pasākumu, tika ievēroti visi drošības pasākumi — dalībnieki reģistrējās, dezinficēja rokas un ievēroja distancēšanās prasības. Ja līdz šim akcijas ķēdi turpināja, vienam otru izaicinot, tad, ņemot vērā koronavīrusa izplatību, šī tradīcija netiek turpināta. “Tas nebūtu godīgi, ņemot vērā šī brīža situāciju. Citas pilsētas akciju atcēla. Ar šo mēs liekam punktu, taču, redzot cilvēku atsaucību un degošās acis, līdzīgu pasākumu varētu atkārtot. Jānogaida, kad vīruss neradīs draudus. Varētu izvēlēties ritmisku latviešu dziesmu, lai nebūtu pārmetumu par ārzemju darbu izmantošanu. “Jerusalema” ir šī brīža aktualitāte, vai nu to dara, vai nē!” teic Anita. Organizatori izsaka lielu paldies Aizkraukles novada pašvaldībai par atbalstu ieceres īstenošanā, Aizkraukles sporta centram un personīgi Valdim Padomam, kurš ļāva izmantot stadionu un piesaistīt mūziku. Paldies arī Aizkraukles pilsētas kultūras namam par dezinfekcijas līdzekļu nodrošinājumu, Aizkraukles novada tūrisma informācijas punktam par atbalstu un padomu sniegšanu, rīkojot pasākumu.
Kopdejā piedalījās arī uzņēmuma “Skrīveru saldumi” kolektīvs, kas visus dalībniekus iepriecināja ar marcipāna sirsniņām.
Dejo arī Koknesē un Pļaviņās
Mēneša sākumā “Jerusalema” izaicinājumā krita Pļaviņu novada pašvaldība. Domes vadītājs Aigars Lukss ar darbiniekiem izdejoja šo deju, publicēja video sociālajos tīklos un aicināja Skrīveru, Neretas, Kokneses, Jaunjelgavas un Aizkraukles pašvaldības pievienoties izaicinājumam. To pieņēma koknesieši, kas akciju rīkoja tajā pašā dienā, kad aizkrauklieši, vien pāris stundu agrāk. Stadionā pulcējās vairāk nekā 100 dejotgribētāju no Kokneses, Iršiem, Bebriem un Aizkraukles. Kopā ar savējiem dejā iesaistījās Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris un novada simbols — Sams. Daži pēc tam devās dejot uz kaimiņu novadu.
Aizkrauklē bija sabraukuši aktīvisti no visa topošā novada un viesi no tālākām vietām, kā Ikšķile, Rīga, Valmiera, Mālpils, Iecava.
Dejas izaicinājumam kļūstot arvien populārākam, rodas viedokļi, ka akcija ir nepieņemama. Visbiežāk izskan arguments par to, ka tā nav latviešu mūzika un dziesmas vārdu jēga nav piemērota priekpilnai lēkāšanai. Lieliska atbilde interneta komentētājiem bija ogrēniešu akcija, kurā viņi zināmos soļus nodejoja dziesmas “Kur tu teci, gailīti mans?” pavadījumā.
Pats dziesmas autors, kurš to radījis kā deju mūziku, ir sajūsmā par tās popularitāti. Dziesma “Jerusalema” ir Dienvidāfrikas dīdžeja un ierakstu producenta Master KG un vokālistes Nomcebo Zikodes kopdarbs. Dziesma pie klausītājiem nonāca pērnā gada 29. novembrī, mēnesi vēlāk — 21. decembrī — iznāca tās videoklips. Dziesmas teksts ir ar dziļu un garīgu domu, tulkojumā tās teksts ir — šī nav mana vieta un karaļvalsts. Sargi mani, nāc ar mani, neatstāj mani šeit. Jeruzāleme ir manas mājas. Tās autors ir patīkami pārsteigts par dziesmas panākumiem un popularitāti pasaulē. Dziesmas mūzika ir deju stilā, Master KG intervijā izteicās, ka tā ir ritmiska un aicina kustēties. Populāro dejas soļu saknes meklējamas Dienvidāfrikā, kur tā ir tradicionāla deja kāzās. Puiši no Angolas, kas redzēja šos soļus, aizsāka kustību. Viņi deju izpildīja, rokās turot ēdiena šķīvjus. Video ieguva lielu popularitāti, dziesmu klausījās un dejas soļus atkārtoja visās pasaules valstīs.
