Staburags.lv ARHĪVS

Folovosim, šērosim vai sekosim un dalīsimies?

Ginta Grincēviča

2020. gada 6. oktobris 09:25

206
Folovosim, šērosim vai sekosim un dalīsimies?

Mūsu mājās diskusijas par latviešu valodas lietošanu notiek itin bieži, lielākoties ar bērniem. Mani bērni un viņu draugi zina, ka manā klātbūtnē labāk nefolovot, nešērot un nelaikot. Stāstu un skaidroju, ka tā tiek piesārņota valoda un, ja latviešu valodā ir atbil­stošs vārds, labāk lietot to, piemēram, sekot, dalīties, pārsūtīt. Bērni gan vienmēr iebilst — mamm, bet visi tā runā! Un tas ir tas trakākais. Pie tam viņi uzskata, ka tas ir normāli.

Tāpat mani tracina rakstība, kas attīstās sociālos tīklos. Lasu kādā sludinājumā — pārdodu žeļetku (pie fotogrāfijas, kurā ir veste jeb bezrocis). Kāda žeļetka! — gribas ierakstīt komentārā. Taču saprotu, ka labāk paklusēt, jo pretī saņemšu gūzmu ierakstu par piesiešanos un kašķa meklēšanu nevietā tādā pašā “labā latviešu valodā”.

Valoda ir viena no svarīgākajām nācijas pazīmēm, tā raksturo tautu. Valodai ir liela nozīme saziņā, cilvēku ietekmēšamā un arī kultūras veidošanā. Taču mūsdienās zudušas robežas, kad lietojam latviešu literāro valodu un kad sarunvalodu, īpaši publiskajā telpā, visvairāk interneta vidē, kur nepastāv gramatikas likumi un valodas tīrība. Valodnieki atzīst, ka īpaši grēko pusaudži. It kā latvieši, runā it kā latviešu valodā, taču tā tik piebārstīta ar angļu un krievu vārdiem, ka reizēm grūti saprast runāto. Meita, lūdzot atļauju nokrāsot matu šķipsnas, apgalvoja, ka tas šobrīd ir trendā. Varbūt modē? Arī īsti nē, jo vārds “trends” apzīmē virzienu, tendenci. Tas nozīmē, ka bērni pat īsti nesaprot vārdu, ko lieto, nozīmi. Skolā šodien priekšroka dota tādiem mācību priekšmetiem kā matemātika, datorzinības, dabaszinības. Pārbaudes darbi lielākoties ir testu veidā, kur pareizā atbilde jāizvēlas no piedāvātajiem variantiem. Tikai 4. klasē latviešu valodā mācību vielā paredzēts bērnu iepazīstināt ar to, kas ir apraksts. Garāki rakstu darbi, kā sacerējums, kur bērnam jāliek lietā savas zināšanas, iztēle, jādomā, ir retums. Retums ir arī dzejoļu mācīšanās no galvas.

Vēsturiski pastāvošās varas dēļ latviešu valoda gadiem konkurējusi ar citām spēcīgām valodām. Senāk ar vācu un krievu, tomēr gadu gaitā mums izdevies to saglabāt un izkopt, par ko pat valodnieki brīnās. Šodien tā atkal ir starp diviem valodu dzirnakmeņiem, tikai šoreiz tā ir angļu un krievu. Tāpēc jācer, ka mēs nebūsim tie, kas  nogalinās paši savu valodu, ļaujot ņemt virsroku foloveriem, šērotājiem un laikotājiem.