Vai pudeļu lāsts?

2020. gada 29. septembris 08:53

238

Nesen kāda paziņa stāstīja, ka bija atbraucis radinieks no Igaunijas pierobežas un salasījis viņu mājās visas plastmasas pudeles — tās viņš nodod Igaunijā. Pēdējoreiz tās nodevis par 15 eiro. Protams, kura katra pudele neder, der tikai tās ar īpašu burtiņu, bet “Rimi” veikalos pirktās tādas esot gandrīz visas.

Savukārt kāds mūsu lasītājs, pirms desmit gadiem padzirdējis, ka Igaunijā tās var nodot par maksu, cerēja, ka tā drīz būs arī Latvijā, un bija piekrāvis jau puspagrabu, bet — ak vai! Kad nebija vairs, kur apgriezties, visus maisus ar pudelēm izmeta atkritumos.
Kāda ceļotāja, kura bija Dānijā, ievērojusi, ka cilvēku, kuriem slinkums nodot tukšās pudeles, ērtībai pie atkritumu tvertnēm noliktas speciālas paplātes, kur nolikt tukšās pudeles, lai tās var paņemt kāds cits.

Vācijā par plastmasas pudeli atmaksā 25 centus, savukārt Lietuvā un Igaunijā — 10 centus. Lielākoties valstīs ne tikai domā, bet arī dara, lai vide patiešām būtu tīrāka. Pētījumā par dzērienu taras iepakojuma depozīta sistēmu Baltijas valstīs secināts, ka vidēji gadā katrs Latvijas iedzīvotājs patērē 240 skārdeņu, stikla vai plastmasas pudeļu dzēriena. Ekologu veiktie mērījumi liecina, ka 70% no Baltijas jūras piesārņojuma veido plastmasa, lielākoties PET pudeles.

Diemžēl Latvijā tikai runā un runā par dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu, bet jēgas nekādas. Šajā laikā arī bijusi 10 000 iedzīvotāju Saeimā iesniegta iniciatīva, taču tā nav guvusi deputātu atbalstu. Neiedziļinoties visās atrunās (viena no galvenajām — dārgs prieks), man tomēr nav skaidrs, kas mums Latvijā ir tāds, ka lēnīgie igauņi depozīta sistēmu varēja ieviest jau 2006. gadā (lietuvieši — 2016. gadā), bet mēs to līdz šim nevaram? Vai mums uzlikts kaut kāds lāsts?

Pērn atbilstošu likumprojektu bija izstrādājusi arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, taču sistēmai Latvijā bija daudz pretinieku, tāpēc viss palika pa vecam — pudeles tiek liktas sadzīves atkritumu vai arī speciālos konteineros.
Igaunijā 2018. gadā atpakaļ savākts 89,8% vienreizējai lietošanai paredzēto stikla pudeļu un 85,5% plastmasas jeb tā saukto PET pudeļu.
Nu ir paspīdējis kārtējais cerību stariņš: Valsts vides dienesta mājaslapā paziņots, ka 2022. gada 1. februārī Latvijā sāks darboties depozīta sistēma dzērienu iepakojumam.

Igaunijas un Lietuvas pieredze liecina, ka, lai nodrošinātu veiksmīgu dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas darbību, uz katriem 2500 iedzīvotājiem ir nepieciešams viens iepakojumu savākšanas automāts. Jāpiebilst, ka Lietuvā depozīta sistēmas izveide izmaksāja aptuveni 30 miljonu eiro. Latvijā pēc vairāku gadu spriešanas šī ideja neguva atbalstu, jo tās ieviešana esot pārāk dārga. Vai tagad nepārdomās?

Staburags.lv ARHĪVS

Vai pudeļu lāsts?

Kategorijas