Pirmo gadu pats savā saimniecībā

2010. gada 25. februāris 08:53

1583

Juris Sils pērnā gada nogalē kļuva par mātes un tēva un iesāktā darba turpinātāju. Savā saimniecībā “Sili” Kurmenes pagastā no 100 hektāriem zemes 25 arī turpmāk izmantos kartupeļu audzēšanai.

Maksā lētāk, jāpērk dārgāk
Īpašnieku maiņa notikusi gan tāpēc, ka tēvs Arvīds jau trīs gadus ir pelnītā atpūtā un kā Eiropas pensijas saņēmējs pēc noteikumiem vēl 15 gadu nedrīkst strādāt nekādu darbu, gan arī, lai saņemtu jauno zemnieku saimniecību atbalstam piedāvātos līdzekļus no Eiropas Savienības. Atbalsta programmai Juris pieteicies pērn pavasarī, bet tikai gada nogalē projekts apstiprināts. Ar piešķirto naudu — 40 tūkstošiem eiro — nosegts 80 procentu traktora iegādes izdevumu. Vecie belarusi savu laiku nokalpojuši, aramzemes daudz, un kāds 130 zirgspēku palīgs saimniecībai bija ļoti vēlams. Šobrīd naudas lietas veiksmīgi nokārtotas. Žēl gan, ka, traktoru pērkot, nācies samaksāt daudz lielāku summu par tirgus cenu. Projektu rakstot, pavasarī šī summa bija pāris tūkstošu lielāka.
Kārtojot dokumentus, izjustas novadu reformas radītās problēmas — grūti saprast, kur kas ir, pie kā jādodas pēc zīmoga, paraksta, izziņas.
Kvieši augtu labāk
— Vai arī turpmāk audzēsiet kartupeļus?
— Mātes saimniecības specializācija ir piena ražošana un graudaugu audzēšana, man “tuvāki” ir kartupeļi, un, ja tie pirms 20 gadiem šajā zemē audzēti, tad nav iemesla ierasto kārtību mainīt. Tā kā pērn savas saimniecības vēl nebija, strādāju pie mātes, viņa audzēja arī kartupeļus. Zeme gan šajā pusē nav labvēlīga kartupeļu audzēšanai, vietām stipri mālaina, vairāk piemērota kviešiem. No 25 hektāriem zemes piecos šogad augs agro šķirņu kartupeļi.
Pietrūkst triju
santīmu
— Vai, analizējot aizvadīto sezonu, cerības piepildījušās? Kartupeļu audzēšana ir ienesīga?
— Lai arī salīdzinājumā ar 2008. gadu pārdošanas cena sarukusi par pusi, tā joprojām ir nedaudz virs pašizmaksas. Krīzes dēļ pirktspēja kritusies, līdz ar to arī cena par kilogramu — vidēji septiņi santīmi. Vēlamā būtu vismaz par trim santīmiem augstāka. Raža rudenī nebija laba, un cenai vajadzēja būt augstākai. Ražību ietekmēja ap Jāņiem uznākušās salnas. Kartupeļi divas reizes apsala, neauga, bija sīki. No hektāra izdevās novākt vidēji 30 tonnu. Turpretī Bauskas un Iecavas pusē raža bija laba, un, aizvedot savus kartupeļus uz tirgu, ar turienes zemniekiem cenas ziņā nevarēju konkurēt.
Mētāties nav jēgas
Raža — 600 tonnu kartupeļu — ziemā jāglabā, tāpēc iegādāts bijušā kolhoza pagrabs. Kartupeļus Juris pats ar “busiņu” piegādā klientiem. Jautāts, vai šajā gadā neplāno audzēt arī citus dārzeņus, viņš atbild, ka darba ir pietiekami daudz jau ar kartupeļiem. Tāpēc, lai cik vilinoši liktos, piedalīties šoruden gaidāmajā programmā skolu apgādei ar dārzeņiem, laika neatliks. Ja varētu nodarboties tikai ar audzēšanu un nedomāt par pārdošanu, tad būtu citādi. Citu pieredze rāda, ka tāda mētāšanās no vienas kultūras pie otras ne pie kā laba nav novedusi. Citi audzē dažādus dārzeņus, tādējādi kompensējot vienas vai otras kultūras mazražīgumu noteiktā gadā, bet Sila kunga saimniecībā to panāk ar vairāku kartupeļu šķirņu audzēšanu. Iestādot vismaz septiņas, ir garantija, ka dažas no tām būs vairāk atbilstošas sezonas laika apstākļiem. Cita lieta, ja ilgstošu lietavu dēļ kartupeļi izslīkst. Draugam Bauskas pusē pērn praktiski viss lauks — 25 hektāri — bija ūdenī. Tagad, lai sagatavotos pavasarim, jāizcērt mežs.
Polijā daudz lētāk
— Šī ziema kaut ko mainīs pavasara darbos?
— Ja turēsies sals, sniegs, tad agros kartupeļus nevarēs stādīt marta beigās vai aprīļa sākumā, kad zeme jau “vaļā”. Vienu pavasari, kad kurzemnieki tikai stādīja, neuztraucoties par dabas untumiem, mēs klājām agrotīklu. Uzsniga sniegs, un rezultātā mūsu raža, salīdzinot ar viņu, bija zelta vērta. Lai izmaksas kaut cik mazinātu, agrotīklu iegādājāmies Polijā, cenu starpība — ap 100 latu salīdzinājumā ar tādas pašas kvalitātes Latvijā nopērkamajiem. Minerālmēsli gan pie mums, gan Lietuvā ir vienā cenā. Lai tos iegādātos Krievijā, nepieciešami lieli apjomi.
— Ja, līdzīgi kā graudkopjiem, arī kartupeļu audzētājiem piedāvātu modificētu sēklu ar augstu ražību, izturīgu pret slimībām, vai jūs tādu iegādātos?
— Ar graudiem, kurus ilgāk var glabāt, kurus pārstrādā, ir citādi, bet kartupeli ēd tādu, kāds tas ir — vien vārītu un ceptu, tāpēc vismaz šobrīd noteikti atturētos no šādu modificētu šķirņu audzēšanas.

Staburags.lv ARHĪVS

Pirmo gadu pats savā saimniecībā

Kategorijas