Etā mīnā zīben zāben!

www.staburags.lv

2020. gada 11. septembris 00:00

Iesaka Iveta Skaba, laikraksta “Staburags” korektore

Oliņ boliņ, džimpā rimpā, kājiņ vējiņ, bums! Kurš gan neatceras šo bērnībā skandēto pantiņu, lai uzspēlētu paslēpes un citas līdzīgas spēles, kurās jāizraugās vadītājs vai kuru sūtīt vidū. Cik tādu mēs katrs varam norunāt? Vēl prātā ienāk “enik benik”, “ko ko uzkūko”, “viena maza turku pupa”, “ā bē cē dē, kaķis lēca smēdē” un citas. Skaitāmpanti ir bērnības neatņemama sastāvdaļa. Var tikai minēt, cik gan tie seni, ja man tos iemācīja vecāmāte. Atceros, 90. gados skaitāmpantu grāmatiņu nopirku saviem bērniem, un to mācīšanās bija visai aizrautīga nodarbe. Pie tam skaitāmpantus bērni iemācās diezgan ātri.
Pagājušajā nedēļā Rīgā, kultūras pilī “Ziemeļblāzma”, atklāta izstāde “Etā mīnā zīben zāben!”. Informāciju par to dzirdēju Latvijas Radio 1. Uz izstādi devos ar pārliecību, ka zāles sienas un galdi būs noklāti plakātiem, uz kuriem sarakstīti skaitāmpanti, un sākumā pat apjuku, to visu neredzot. Šī ir neparasta izstāde, jo atklāj nezināmo par zināmo. Zināmais ir “oliņ boliņ”, “zīben zāben”, “eidiņ veidiņ”, savukārt nezināmais — kā tas nonācis līdz izstādei. Par to savukārt jāpateicas Oto Bongam, baltvācietim, rīdziniekam un bibliofilam, kurš paveica lielu darbu, izveidojot šo neparasto folkloras krājumu. Kad 1939. gadā baltvācieši repatriējās no Latvijas, arī Oto Bongs bija starp viņiem. Vācijā viņš turpināja pētīt Baltijas vēsturi. Savukārt skaitāmpantus pēc Otrā pasaules kara pierakstīja “dīpīšu” jeb bēgļu nometnēs, kur bija apmetušies vairāk nekā 170 000 latviešu. Septiņu gadu laikā Bongs apbraukāja vairāk nekā 60 bēgļu nometņu un no 2322 teicējiem, kā bērniem, tā pieaugušajiem un vecļaudīm, savāca vairāk nekā 7000 skaitāmpantu. Daudzās nometnes ar bēgļiem Vācijā viņš sauca par mazo Latviju. Te bija nonākuši cilvēki teju no visiem pagastiem, kas savāktajam materiālam piešķīra dažādību. Pārsteigumu raisa arī tas, kādā laikā Bongs šo darbu paveica. Cilvēki tikko pārdzīvojuši kara šausmas, atstājuši dzimteni, kāds arī zaudējis tuviniekus, dzīvo svešā zemē ar putna tiesībām, par turpmāko dzīvi ir neziņā, taču kādam, kurš visu pieraksta, noskaita īpatnējos vārdu virknējumus, kuriem varbūt nav nekādas jēgas, bet tie savā ziņā pat uzjautrina. Tātad šis process kādu mirkli liek aizmirst drūmo noskaņojumu.
Pierakstu klades ar savāktajiem materiāliem un citu krājumu Bongs novēlēja Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.
Izstādē skaitāmpantus var gan izlasīt, gan paklausīties. Izlasīt tos var izveidotajā Bonga klades kopijā, reizē arī redzēt viņa rokrakstu un to, cik rūpīgi viņš šim darbam pievērsās. Katram pantam ir kārtas numurs. Pie sienas novietotajā Latvijas kartē, atrodot panta numuru, redzam, no kuras Latvijas vietas tas nācis. Piemēram, 2083. pants skaitīts Cēsīs. “Ayku drayku tilli drū,/Četri pāri pibraku…” datēts ar 2017. numuru, un to teikusi kāda Anna no Bātes muižas, dzimusi 1876. gadā. Arī šajā pamanāms skaitāmpantiem raksturīgais — zināmais “četri pāri”, kas sajaucies ar neizskaidrojamo “ayku drayku”. Iespējams, tiem nav nekādas nozīmes, tikpat labi tajos iejaukti un pārveidoti vārdi no citām valodām — krievu, vācu, lietuviešu, igauņu, lībiešu, jidiša. Skaitāmpantus, lai sāktu kādu spēli, izrādās, izmanto visu tautu bērni. Tā tas bijis visos laikos, arī šodien. Tomēr katrai paaudzei ir savi iecienītie skaitāmpanti.
Taču izstādei ir vēl kāda pievienotā vērtība. Jau pirms gadiem simt tā laika valodnieki veikuši pētījumu, ka vārdam, pat nezinot tā nozīmi, iespējams piešķirt formu. Tā izstādes veidotāji uzrunājuši māksliniekus Andu Lāci, Ievu Saulīti un Kasparu Groševu kādu vārdu no juceklīgā virknējuma izveidot plastilīnā, piemēram, kā izskatītos “tillī taps” vai “krapts”. Ņemot par pamatu mākslinieku idejas, radīti arī runājošie spilveni.
Bērniem noteikti interesants būs bumbiņu skrejceļš. Uz katras no aptuveni 300 galda tenisa bumbiņām uzrakstīts kāds vārds no skaitāmpantu krājuma, ir skrejceļš ar trīs celiņiem, pa kuriem šos vārdus var laist un skatīties — vai nu skrejceļa galā paši vārdi savirknējas jaunā pantā, vai katrs pats var veidot jaunu pantu.
Izstāde apskatāma līdz 30. septembrim. “Staburags” jau rakstīja, ka “Ziemeļblāzmā” aplūkojama arī izstāde “Stikla skaņas”. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Etā mīnā zīben zāben!

Kategorijas