Ačgārnā domāšana

2020. gada 8. septembris 09:19

213

Šo slejas tēmu man rosināja kādas lasītājas zvans vairāku pļaviņiešu vārdā. Viņa bija sašutusi, ka Pļaviņās tagad tiek mainīta atkritumu šķirošanas kārtība. Turpmāk vēl četros publiski esošajos dalīto atkritumu punktos būs tikai zvanveida konteineri stiklam, bet plastmasai un papīram vairs nē. Pamatojums — cilvēki atkritumus šķirojot nekvalitatīvi. ‘‘Vai tiešām lēmuma pieņēmēji domā, ka cilvēki dosies uz Dolomīta ielu 9, kur ir šķirošanas laukums un kur esot pietiekami daudz konteineru?’’ neizpratnē ir pļaviņiete. Turklāt viņai neesot ne jausmas, kur tāda iela ir. ‘‘Tas nozīmē, ka sodīti tiek godīgie šķirotāji, taču tas nav adekvāts risinājums. Tagad plastmasas pudeles mētāsies vēl vairāk un Pļaviņas būs vēl netīrākas,’’ ir pārliecināta “Staburaga” lasītāja.

Varbūt pļaviņiešiem vajadzētu doties pieredzes apmaiņā uz Kokneses novadu? Arī te ir neapzinīgi iedzīvotāji, taču šeit ir 35 atkritumu savākšanas vietas, un to skaitam ir tendence palielināties, nevis iet mazumā. Pašvaldības izpilddirektors Ilmārs Klaužs saka: šķiroti atkritumi nozīmē, ka iedzīvotājiem ir mazāk jāmaksā par atkritumu izvešanu. Pie atkritumu konteineriem ne reizi vien esmu manījusi vīrus, kas ir speciāli nolīgti, lai no parastajiem konteineriem “izzvejotu” plastmasas un stikla pudeles, ko tajos sametuši neapzinīgie koknesieši. Pērn 28,9 procenti no visiem atkritumiem bija šķirotie. Tas ir labs rādītājs. Cilvēki jāaudzina ar dažādām metodēm, regulāri jāinformē — teic izpilddirektors. Pamazām var manīt, ka viņi sāk pierast pie kārtības. Šķiroto atkritumu laukumā arvien ātrāk piepildās konteineri.

Kā rakstīts “Zaļā punkta”(uzņēmums, kas sekmē vides izglītību, rūpējas par tīru un sakoptu vidi Latvijā) mājaslapā, pēc iedzīvotāju domām, tieši papildu atkritumu konteineru un urnu uzstādīšana dzīvojamajās zonās un sabiedriskajās vietās (57%), sabiedrības informēšana (53%), kā arī bargāku sodu sistēma (45%) ir efektīvākie instrumenti cīņā ar vides piedrazošanu.

Cīņa pret atkritumu kalniem turpinās. Veicinot tekstila materiālu otrreizējo apriti Latvijā, vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu kopš pagājušā gada Rīgā un Pierīgā izvietojuši 20 publiski pieejamus šķirošanas konteinerus iedzīvotāju nevajadzīgajam apģērbam, apaviem un mājas tekstilam. Paplašinot tekstila šķirošanas vietu pārklājumu, šā gada septembrī skaitu plānots palielināt līdz 60 konteineriem, kas būs pieejami jau plašākā Latvijas mērogā — Rīgā, Ogrē, Ādažos un citviet Pierīgā, kā arī daudzviet Vidzemē.

Staburags.lv ARHĪVS

Ačgārnā domāšana

Kategorijas