Kāpēc Aizkrauklē nevar nopirkt makšķerēšanas licences?

2020. gada 31. augusts 06:11

236

Kāpēc Aizkrauklē nevar nopirkt makšķerēšanas licences?

Makšķerniekiem interesē, kādēļ Aizkrauklē kopš pagājušā gada rudens nevar nopirkt licences makšķerēšanai lejpus Pļaviņu HES?

Vilšanās: ceļš jāmēro atpakaļ mājup
Māris Ignatjevs laikraksta “Staburags” redakcijai jautā: “Licences makšķerēšanas atjaunošanai lejpus Pļaviņu HES Aizkrauklē nevar nopirkt kopš pagājušā gada rudens un joprojām to darbība nav atjaunota. Daudzi vietējie aizkrauklieši ir nesaprašanā, kāpēc tā? Kāpēc tik ilgi nevar to visu sakārtot? Lielākā daļa iebraucēju, kuri iecienījuši šo vietu, atbraucot iegādāties licenci makšķerēšanai lejpus HES, saprot, ka to nav iespējams izdarīt, un tālais ceļš jāmēro atpakaļ mājup... Un tas nekur netika publicēts, cilvēki vienkārši par to nezina. Es būtu ļoti pateicīgs, ka vismaz “Staburags” pacenstos un uzzinātu, kāpēc tas viss ir ievilcies un vai vispār varam sagaidīt licenču atjaunošanu.”

Vajag piecu institūciju saskaņojumus
“Staburags”, ievadot Googlē tekstu “makšķerēšanas licences lejpus Pļaviņu HES”, atrada informāciju, ka “šai ūdenstilpnei šobrīd makšķerēšanas licences nav pieejamas”. Turpat ir norāde, ka makšķerēšanas licenču izsniedzējs ir biedrība “Vides Aizsardzības Asociācija”.

Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Einārs Zēbergs skaidro, ka šajā lieguma teritorijā makšķerēt drīkst tikai, iegādājoties licenci, taču pašlaik to nevar izdarīt, un viņš domā, ka diez vai licenču tirdzniecība līdz gada beigām tiks atjaunota, jo biedrība “Vides Aizsardzības Asociācija” nav nokārtojusi vajadzīgās formalitātes. “Beidzās nolikuma darbības laiks un to vajadzēja pārjaunot. Biedrība ir to pārjaunojusi, ar mums saskaņojusi, bet tas vēl jāsaskaņo ar Zemkopības ministriju un citām institūcijām, kas ir ļoti garš un ilgs process,” saka Einārs Zēbergs.

“Staburags” sazinājās ar biedrības “Vides Aizsardzības Asociācija” valdes locekli Aivaru Ruņģi. Viņš skaidro, ka biedrībai ar Aizkraukles novada domi ir pilnvarojuma līgums un izstrādātais makšķerēšanas nolikuma projekts secīgi jāsaskaņo ar piecām institūcijām, katra var saskaņot vienu mēnesi. Vispirms tas saskaņots ar akciju sabiedrību “Latvenergo” un nosūtīts Aizkraukles novada pašvaldībai, kas gatavo atbildi. Pēc tam nolikums jāsaskaņo ar Zemkopības ministriju, kas savulaik ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumus “Licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtība”. Nākošās institūcijas ir pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” un Valsts vides dienests. Pēc tam biedrība nolikuma projektu sūtīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Aizkraukles novada dome pieņems saistošos noteikumus par licencētās makšķerēšanas organizēšanu lejpus spēkstacijas, kuri atkal būs jāsaskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. “Dokumentu ar visām institūcijām vienlaicīgi nevaram saskaņot, jo katrai var būt savi labojumi,” skaidro Aivars Ruņģis. “Katras institūcijas labojumus sūtām atpakaļ iepriekšējai institūcijai — vai tā tiem piekrīt. Piemēram, ja Valsts vides dienests veic kādas korekcijas, nolikuma projektu sūtām atkal Zemkopības ministrijai. Process ir ļoti garš un birokrātisks, tas nav viena mēneša jautājums, aiziet apmēram pusgads. Jāņem vērā arī tas, ka tagad ir atvaļinājumu laiks.”

Ierēdņi to pašu veco grib citādāk
Tā kā nolikuma darbības laiks beidzās pagājušā gada rudenī, varbūt jauno nolikumu vajadzēja sākt saskaņot jau pagājušā gada janvārī?
Aivars Ruņģis. teic, ka brīžiem “nolaižas rokas” kaut ko darīt un rodas doma, vai to vispār vajag, jo process ir ļoti garš, birokrātisks un licencētās makšķerēšanas organizēšana un kontrole lieguma teritorijās prasa daudz laika un spēka.
“Nolikuma projekts būtiski nemainās, neatšķiras no iepriekšējā, bet katru reizi ir situācijas, ka, saskaņošanai iesniedzot veco nolikumu, punkti tiek pārskatīti, koriģēti, izmainīti, ir komentāri un jautājumi, kāpēc tieši tā? Bet man ir jautājums — kāpēc iepriekš konkrētie punkti neradīja jautājumus, iebildumus? Vai tiešām nav iespējams izveidot vienotu nolikumu, kas liegumos spēkā visu laiku? Izrādās, ka nevar. Lejpus HES ir lieguma teritorija, bet cilvēki grib makšķerēt. Mums nebūtu iebildumu, ja licencētās makšķerēšanas organizēšanu uzņemtos kāda cita biedrība, tikai jāņem vērā, ka tajā jādarbojas sabiedriskajiem vides inspektoriem, kas regulāri veic uzraudzību,” saka Aivars Ruņģis. “Ja nav uzraudzības, tad nav kārtības — sākas pārkāpumi un visatļautība.”
Einārs Zēbergs teic, ka neviena cita biedrība nav izteikusi vēlmi Aizkrauklē organizēt licencēto makšķerēšanu.

Ja vispār nav licenču, kontrolēt vieglāk
“Biedrības ir nevalstiskas organizācijas, tās nav peļņas gūšanas avots, tajās strādā entuziasti. Sarunās ar Aizkraukles novada domes pārstāvjiem vienojāmies, ka mēs varam turpināt organizēt licencētās makšķerēšanas organizēšanu,” saka Aivars Ruņģis. “Tomēr tas nav viegls darbs, ir smagi, negulētas naktis, kontrolējot gan zvejniekus, gan makšķerniekus. Ir “melnās” vietas, kur jābrauc un jākontrolē, tāpat lejpus Pļaviņu HES Aizkrauklē ir personas, kas bez atļaujas ķer zivis. Kontrolēt makšķerēšanu lieguma teritorijā ir vieglāk, ja licences vispār nevar nopirkt, jo tad makšķernieki tur nedrīkst atrasties saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 800 “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi”. Ja viņi nopērk licenci, makšķerē arī to, ko nedrīkst, un katru diennakti tur nodrošināt dežūras nav iespējams. Šobrīd administratīvais likums ir tā izmainīts, ka mūsu darbs ir kļuvis vēl grūtāks. Licenču drukāšana maksā, tāpat jāsamaksā izplatītājam, valstij nodokļi. Man ir arī jākontrolē biedrībā esošo sabiedrisko vides inspektoru darbs, bet pastāvīgajā darbā ir jāpelna iztika ģimenei. Turklāt ieņēmumi no licenču pārdošanas nesedz visus izdevumus, labi ja var iegūt trešo daļu no iztērētajiem finanšu resursiem. Neviena pašvaldība, ar kurām mums ir noslēgti uzraudzības līgumi, mūs finansiāli neatbalsta. Sabiedriskajiem vides inspektoriem ir jānodrošina vismaz kāds atalgojums, ēdināšanas izdevumi, degviela, bet mēs pat neesam spējīgi maksāt algu. Degvielas izdevumus sedzam ar ieņēmumiem par licencēm. Ieņēmumi gadā ir nelieli, šobrīd vides aizstāvju biedrības ar projektiem netiek atbalstītas. Daudz ko sedzam ar saviem līdzekļiem.”

Darbs zivju aizsardzībā nav bizness
Ja ir tik grūta situācija, kam tas viss vajadzīgs? “Klupšanas akmeņu ir daudz. Tomēr entuziasms vēl nav apdzisis. Mums šad tad piebiedrojas jauni entuziasti, kas stimulē turpināt iesākto,” saka Aivars Ruņģis. “Strādāt vides aizsardzībā nav bizness, tas ir pašu ieguldījums ar vēlmi atstāt bērniem, redzēt vīziju, ka zivis mums būs un katru gadu būs lomi, un rezultāti iepriecina. Jaunajā nolikuma projektā ir punkts, ka liegumā nedrīkstēs makšķerēt ar spiningu no pavasara līdz jūnijam, līdz ar to plēsīgās zivis varēs tur dzīvot. Finansiāli tas mums būs “robs”, jo makšķernieki tur neies, bet mūsu mērķis ir aizsargāt zivju resursus, turklāt nārsta laikā. Komercuzņēmuma būtu interese iegūt vairāk naudas par licencēm, bet mēs esam entuziasti, kuriem rūp zivju aizsardzība.” ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Kāpēc Aizkrauklē nevar nopirkt makšķerēšanas licences?

Kategorijas