Gatavojas iespējamajiem paliem

2010. gada 2. marts 07:33

1146

Patlaban ledus Daugavā ir biezs, bieza ir arī sniega sega, izveidojušies ievērojami vižņu krāvumi. Plūdu apdraudēto teritoriju iedzīvotāji bažījas, ka šogad pēc sniegiem bagātās ziemas plūdi varētu būt īpaši postoši.

Situāciju vēro ik dienu
Šogad nelabvēlīgi ir tas, ka upe aizsala brīdī, kad bija vērojama liela ūdens pietece. Pavasarī, lielajai ledus masai kūstot un veidojot aktīvu straumi, vislielākos draudus rada vižņi — zem ūdens peldošie ledusgabali, kas ievērojami apgrūtina upes straumes plūdumu. Zeme upes krastos ir sasalusi dziļā slānī un var radīt pamatu bažām par plūdiem. Lai novērtētu palu iespējamību, svarīgi vērot situāciju Baltkrievijas un Krievijas teritorijā, kur ir divas trešdaļas kopējā Daugavas baseina. Tāpēc “Latvenergo” ik dienu saņem informāciju no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra par situāciju Daugavā, esošo un prognozējamo ūdens līmeni, datus par tā izmaiņām, kā arī Baltkrievijas kolēģu aktuālākās prognozes par ūdens līmeņa un sniega segas biezuma izmaiņām šajā valstī, kas tieši ietekmē “Latvenergo” hidroelektrostaciju darbu.
Pašvaldība gatava
“Ledus biezums Daugavā patlaban ir ap 50 līdz 60 centimetru, veidojas arī vižņu krāvumi,” stāsta Aivars Pastars, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Aizkraukles brigādes komandieris.
“Plūdu iespējamība atkarīga no laika apstākļiem, ja atkusnis sāksies strauji, plūdu draudi ir diezgan reāli. Savukārt, ja kušana norisināsies pakāpeniski, mazāka būs arī plūdu varbūtība.”
Ik gadu vairāk vai mazāk no plūdiem cieš Pļaviņu novada iedzīvotāji.
“Līdz šim ir bijušas divas sanāksmes, kurās spriedām par plūdu draudiem un veicamajiem pasākumiem,” informē Gunta Žilde, Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja. “Pašvaldības policija iedzīvotājus ir brīdinājusi. Esam apzinājuši visas plūdu apdraudētās mājas — pavisam ir 42 — un 122 cilvēkus. Ņemot vērā nokrišņu daudzumu, šogad plūdu iespējamība ir lielāka nekā pērn. Sadarbojamies ar Sarkano krustu, VUGD, Valsts policiju, zemessardzi, Jēkabpils civilās aizsardzības komisiju un citām organizācijām, esam runājuši par iespējamo palīdzību, ko šīs organizācijas varētu sniegt.”
Divu vienādu pavasaru nav
Krustpils novada pašvaldības civilās aizsardzības (CA) speci-ālists Edgars Līcis norāda: bažas rada tas, ka šogad Daugava aizsala, kad ūdens līmenis bija augsts — 4,80 metru. Lai gan ledus vižņu krāvumi nav tik lieli kā pēdējos postošajos 2007. gada palos, tomēr sniega šoziem ir ievērojami vairāk. Arī jēkabpiliešu CA speciālistu ledus mērījumi rāda, ka tā biezums Daugavā ir vidēji 45 centimetri.
“Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka aizsardzības mehānisms un komunikatīvā ķēde plūdu gadījumā ir labi organizēta un labi darbojas, taču nav bijis divu vienādu plūdu un divu vienādu pavasaru, kas liek visu pārskatīt,” spriež Kārlis Miķelsons, a. s. “Latvenergo” prezidents. “Pļaviņu HES vadība ir gatava sadarboties gan ar pašvaldībām, gan atbildīgajām institūcijām, arī ūdenslīmeņa nostrādnē, lai ietekmētu palu gaitu un ledus nesablīvētos Daugavas Pļaviņu, Salas un Krustpils posmā.”

Staburags.lv ARHĪVS

Gatavojas iespējamajiem paliem

Kategorijas