Staburags.lv ARHĪVS

Cauri Krievijai uz Ķīnu

Laine Pērse, Arturs Driņins

2020. gada 7. augusts 14:54

110
Cauri Krievijai uz Ķīnu

(51. turpinājums. Sākums laikraksta ‘‘Staburags’’ 2018. gada 30. novembra numurā.)

Tūristu plūsma šajā mēnesī Kvīns­taunā mainās kā laikapstākļi — dažreiz nevar atvilkt elpu, citu reizi vien pāris ienāk atrakciju parkā. Tāpat ir Arčas virtuvē. Lai arī nopelnīt, protams, izdodas, strādājot pilnu darba laiku, mēs noteikti varētu šo summu dubultot. Labi, ka izdodas ar saimnieku sarunāt treilerīti līdz pat jūnija beigām. Kā Konrāds mums saka, viņam patīk būt inteliģentu cilvēku sabiedrībā. Nosmejam, vai tie būtu mēs? Jā, pārējie esot tādi, kādi jau nu piekrīt dzīvot auto vai nedaudz nolaistā namiņā. Nesen Konrāds uzņēmis kādu puisi, kas pēc četrām dienām apcietināts. Izrādās, nesen izlaists no cietuma par ātruma pārsniegšanu, bet brīvībā uzreiz mēģinājis apzagt juvelierizstrādājumu veikalu.

Visi mūsu kolēģi īrē istabas par dubultu summu, kādu maksājam mēs par savu treilerīti. Mums ir iepaticies. Vienmēr ir vissiltākā vietiņa — ar mazo sildītāju to  sasildām tā, ka visur citur liekas par vēsu. Nevienam mājās apkures nav! Lai sildītājs piesildītu lielu telpu, vajag daudz vairāk laika. Smejam, ka mūsu treilerītis  sekundi parādījās pat ziņās. Reportāžā par to, ka mazajā Kvīnstaunā ir pārlieku daudz cilvēku, tūristu, iebraucēju — nepietiek telpu, un īres maksa ir astronomiska — burtiski visi ienākumi aiziet īrei. Jau esam izpētījuši, ka citās pilsētās ir daudz lētāk, izņemot pašu lielāko Jaunzēlandes pilsētu Oklendu, kur viss sadārdzināts.
Smejam arī par suvenīru veikaliņiem, kas te pārdod visādas lietiņas par astronomiskām cenām. Jau stāstījām par tradicionālajiem Jaunzēlandes suvenīriem, bet te lielākoties viss ir ievests no Ķīnas — arī tas pats zaļais nefrīts. Ja neesi uzmanīgs, tad var iegrābties kādā pāris centu vērtā plastmasas nieciņā, par ko atdosi pārdesmit dolāru viltīgam pārdevējam.
 Nākas dzirdēt to, ka Kvīnstaunā sevišķi nejauki ir ģimenes uzņēmumi. Tie vienmēr cenšas maksāt minimālās algas, lai gan  dzīvošana šajā vietā ir ļoti dārga. Tie māk apiet visus likumus ar līkumu, piekukuļot visus, ko var, un panākt savu. Tiem nekad neinteresē darbinieks, bet gan — kā jau esam pārliecinājušies pirms krietna laiciņa — tikai nauda. Protams, jauki, ka Jaunzēlandē atvaļinājuma nauda ir lielāka, un iekrājusies tā ir arī mums. Bet neviens to neizmaksās, ja neprasīsim.

Nenoliegsim arī to, ka ir jau lieli plusi darbam šeit — mūsu angļu valoda tiek kārtīgi likta lietā, mācāmies jaunas lietas pavisam citā vidē un tiekamies ar interesantiem cilvēkiem no visas pasaules.

Visu rakstu lasiet laikraksta "Staburags" 7. augusta numurā.