Ceļu būvnieku haltūras

2020. gada 24. jūlijs 09:36

396

Informācijas tehnoloģiju (IT) joma Latvijā nereti nonāk dziļā bedrē. Vieglas smiltis daudzu miljonu vērtajam e-veselības projektam! Pavisam reālas, ne virtuālas, bedres ir ikdiena uz Latvijas ceļiem. Man var pārmest krāsu sabiezināšanu, bet, piedodiet, paši savā, ne sovjetiskā padomijā dzīvojam jau trīsdesmit gadu. Bija pietiekami daudz laika, lai sakārtotu pašu galveno rīku sekmīgai un vienmērīgai valsts attīstībai — autoceļus. To, ka man ir taisnība, ka nekas šajā jautājumā nav pavirzījies uz labo pusi, skaļi pateica paši vainīgie — VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs”. Kā? Pirms nedēļas, atsūtot preses relīzi, kurā teju ar lepnumu teic, ka uzņēmums pabeidzis bedru masveida remontu. Saka, pirmajā pusgadā bedru remonta apjoms salīdzinājumā ar pērnā gada sešiem mēnešiem samazinājies par 25%. Salāpīti teju 200 kvadrātmetru bedru.

Uzskatu, un no šīs pārliecības nekad neatkāpšos, uz ceļiem bedrēm nav jābūt! Jeb ceļš ar bedrēm nav ceļš. Tā ir kaut kāda virsma, pa kuru kaut kā var pārvietoties. Tāpēc bieži vien izvēlos braukt pa tā sauktā ceļa vidu vai pretējo pusi, jo tur ir mazāk bedru. Eļļu manām dusmām pielēja ziņa par 80 tūkstošu eiro nepieciešamību salīdzinoši nesen uzcelta ceļa posma remontam Aizkraukles pilsētā. Proti, aplis pie lielās “Maximas” esot beigts, tas jāremontē. To pirms 14 gadiem — 2006. gadā — izveidoja CBS “Aizkraukle”. Toreiz būvobjektiem Latvijā raksturīgā kaite piemeklēja arī Aizkraukli: objekta tāme “izauga” dubultā liela — no 80 tūkstošiem līdz 165 tūkstošiem latu. Vai četrpadsmit gadi ir maksimālais ceļa mūžs? Starp citu, toreiz Aizkraukles pašvaldība šim projektam ņēma kredītu Valsts kasē un naudu plānoja atdot līdz 2024. gadam. Ja ceļš jāpārtaisa, pirms par to visi rēķini noslēgti, tad nekā citādi kā par brāķi to nosaukt nevar.

To, ka ceļu būvniekiem ir nopietnas problēmas ar kvalitātes nodrošināšanu, pierāda vēl kāds fakts. Tikko SIA “Strabag” pabeidza darbus uz ceļa no Skrīveriem uz Augšlīgatni. Arī šajā objektā atklāta būvnieku “laža”. VAS “Latvijas Valsts ceļi”, pārbaudot objektu, atklājuši, ka asfalts kilometru garā posmā ir poraināks, nekā pieļaujams. Tāda pati haltūra, šoreiz SIA “Binders” izpildījumā, konstatēta uz nesen uzceltā ceļa Ērgļi—Saliņkrogs. Līdzīgas problēmas nesen piemeklēja tikko atjaunoto ceļa posmu pie Neretas. Nez vai nekvalitatīvi paveikta darba sakne ir naudā jeb būvdarbu konkursa galvenā nosacījuma dēļ — zemākās cenas. Sliecos domāt, ka vainojamas cilvēciskās īpašības — mantkārība un slinkums.

Staburags.lv ARHĪVS

Ceļu būvnieku haltūras

Kategorijas