Ar nākotnes sapņiem Aizkrauklē

2013. gada 18. aprīlis 10:45

258

Jūlija Šapolovska ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes 2. kursa studente un Viļņa Plūmes stipendijas Aizkraukles attīstībai pirmā stipendiāte. Otrajam mācību gadam tuvojoties beigām, Jūlija stāsta par izaicinājumiem studiju laikā, vasaras praksi Aizkrauklē un dod padomu nākamajam stipendiātam.

— Drīz jau otrais mācību gads būs noslēdzies. Kāds tev ir bijis šis laiks?
— Pirmais studiju gads noteikti bija grūtāks, tas bija kā tāds adaptācijas periods. Tagad es zinu, ko no manis sagaida un kas jādara. Man nozare ļoti patīk, kaut reizēm uztraucos, kā būs ar darbu nākotnē, jo konkurence ir liela, manā kursā vien mēs esam 100 studentu.
Vasarā es biju pusotru mēnesi ilgā praksē uzņēmumā “Sadales tīkls” Aizkrauklē, kur man bija iespēja izmēģināt visdažādākās jomas — darbojos gan kā elektromontiere ar skaitītājiem, gan birojā ievadīju datus un apkalpoju klientus. Es apzinos, ka prakse ir vislabākais veids, kā iegūt darba pieredzi un pierādīt sevi, kas ļautu arī cerēt uz darba vietu šajā jomā.
Spēj ietekmēt
lēmumus
— Ar ko vēl tu nodarbojies ārpus studijām?
— Šajā semestrī es sāku apmeklēt Jauno elektroinženieru klubu, kur ir iespēja ļoti praktiskā vidē likt lietā studijās gūtās zināšanas. Mums ir entuziastu pulciņš, kas strādā ar elektroierīcēm.
Esmu arī sākusi darboties studentu parlamentā. Zinātnes nodaļā mēs rīkojam pasākumus gan jauniešiem, gan bērniem, popularizējam zinātni un studijas. Savukārt sociālo lietu nodaļā mēs izstrādājam projektus un universitātes līmenī ceram uzlabot noteiktas sociālās jomas, piemēram, rast finansējumu dušu telpu remontam kopmītnēs. Darbs pašpārvaldē ir pierādījis, ka studentiem ir iespēja izteikt savu viedokli un arī ietekmēt lēmumus. Par to ir liels gandarījums.
— Kas studiju procesā ir bijis vispārsteidzošākais?
— Ir liela atšķirība starp skolu un universitāšu mācību programmām un prasībām. Tās ļoti mainās, ir lielāks informācijas daudzums, ar kuru jātiek galā. Arī temps ir pavisam cits, tas gada laikā ir diezgan mainīgs — pirmie mēneši ir tādi nesteidzīgāki, bet sesijas laikā slodze ir daudz lielāka. Bet viss ir izdarāms ar apņēmību.
Noderīgi apmeklēt atvērto durvju dienas
— Kādu padomu tu dotu vidusskolēniem, kuri vēl tikai raugās studiju virzienā, bet varbūt īsti nezina, ko vēlas apgūt?
— Es vidusskolas laikā arī nebiju stingri pārliecināta par to, ko vēlos studēt. 11. klasē sapratu, ka studēšu Rīgas Tehniskajā universitātē, tādēļ pastiprināti mācījos fiziku. No personīgās pieredzes varu ieteikt, ka ļoti noderīgi ir apmeklēt atvērto durvju un ēnu dienas mācību iestādēs.
Arī es šogad pieteicos būt par RTU “ēnojamo”, jo zinu, cik tas var būt noderīgi. Man bija divas “ēnas” — viens puisis no 10. un viens no 11. klases. Tas mani patīkami pārsteidza, jo tas pierāda, ka jaunieši par studijām domā laikus.
No stipendijas spēj iekrāt
— Tev finansiālu atbalstu studiju laikā sniedza Viļņa Plūmes stipendijas fonds. Cik liels atspaids tas bija?
— Tas bija ļoti liels atbalsts — man vecākiem palīdzība praktiski nebija jālūdz. Es varēju iztikt no stipendijas, samaksājot gan par kopmītņu īri, gan ceļa un iztikas izdevumus. Es pat pamanījos iekrāt naudu dažiem lielākiem pirkumiem, par ko man bija liels prieks.
— Stipendiju tev piešķīra pirms nepilniem diviem gadiem. Kā juties, kad uzzināji, ka esi pirmā stipendijas saņēmēja?
— Tas man bija ļoti liels pārsteigums. Es jutos novērtēta, un man bija sajūta, ka mani pūliņi nav bijuši velti. Tas bija viens no laimīgākajiem mirkļiem manā mūžā.
— Stipendijai ir ziedojuši gan Aizkraukles uzņēmēji, gan privātpersonas. Tā ir arī atbildība — studēt, zinot, ka tevi ir atbalstījuši tik daudzi vietējie.
— Tas noteikti tā ir. Es apzinos, ka no manis kā stipendiātes gaida daudz, un atbilstoši arī cenšos rīkoties. Cenšos studiju laiku pavadīt pēc iespējas lietderīgāk.
No stipendiāta par uzņēmēju
— Ko tu teiktu tiem, kas vēlas atbalstīt stipendiju?
— Stipendija var kalpot kā labs sākuma punkts kontaktu dibināšanai, kad uzņēmēji satiek gudrus un spējīgus jauniešus, kas ir ieinteresēti strādāt, savukārt jauniešiem tā ir iespēja iekļūt darba vidē. Stipendija noteikti ir viens no atbalsta veidiem, kā jaunieši, kuriem ir dota iespēja studēt, nākotnē varētu kļūt par uzņēmējiem. Vītolu fondā ir vairāku bijušo stipendiātu izveidotas stipendijas, iespējams, kādreiz arī šīs stipendijas saņēmējs varēs palīdzēt citiem.
— Viens no stipendijas mērķiem ir atbalstīt Aizkraukles jauniešus, lai viņi ar iegūto izglītību un pieredzi kādreiz atgrieztos pilsētā. Vai kādreiz domā sniegt savas zināšanas Aizkrauklei?
— Pavisam noteikti! Es arī praksē biju Aizkrauklē, un man bija liels prieks, ka prakses vieta bija tik tuvu mājām. Ja tāda iespēja — strādāt Aizkrauklē — būs, es to noteikti izvēlēšos.
Prast izdzīvot
lielpilsētā
— Kādam, tavuprāt, jābūt studentam — potenciālajam stipendijas saņēmējam?
— Man pat ir izveidojies ideālā stipendiāta veidols. Šim jaunietim noteikti jābūt ar labām sekmēm, sabiedriski aktīvam, atbildīgam, bet tajā pašā laikā elastīgam, kas prastu izdzīvot visneparastākajās situācijās. Jo gan universitātē, gan Rīgā mēdz būt tādas situācijas, kad cilvēks jūtas kā no sliedēm izsists. Ir jābūt nedaudz ar nestandarta domāšanu un izturību, lai ar visu tiktu galā.
— 1. aprīlī noslēdzās pieteikšanās šīgada stipendijai. Ko tu novēlētu nākamajam Plūmes stipendijas saņēmējam?
— Izturību, veiksmi studijās, labas sekmes, bet galvenais — ja kaut kas neiet, kā plānots, nezaudēt entuziasmu un cerību, bet parādīt raksturu un iet uz priekšu.

Staburags.lv ARHĪVS

Ar nākotnes sapņiem Aizkrauklē

Kategorijas