Covid-19 ekonomiskās krīzes pārvarēšanai valdība lemj novirzīt desmitiem miljonus eiro
Valsts subsidēs Covid-19 krīzē cietušo eksportējošo uzņēmumu strādājošo algas, tam veltot 51 miljonu eiro, paredz otrdien valdībā atbalstītais Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikums.
Valdība atbalstīja EM izstrādātos noteikumus par atbalstu eksportējošiem nodokļu maksātājiem Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem, atbalstam kvalificējas 350 uzņēmumu. Pieejamais valsts budžeta finansējums šim mērķim būs 51 miljons eiro.
Atbalsts tiks sniegts granta veidā, kas tiks piešķirts saimnieciskās darbības veicējam darba samaksas kompensēšanai Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai.
Atbalsts tikts noteikts 25% apmērā no konkrētā uzņēmuma 2019.gada nomaksātajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet ne vairāk kā 800 000 eiro saistītai personu grupai.
Uz atbalstu varēs pretendēt eksportējošie krīzes skartie nodokļu maksātāji, kuru preču un pakalpojumu eksporta apmērs un preču un pakalpojumu piegādes apmērs Eiropas Savienības teritorijā, izņemot Latviju, 2019.gadā sasniedza vismaz miljonu eiro.
Uz atbalstu varēs pretendēt uzņēmumi, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības Covid-19 krīzes ietekmē vienā mēnesī laika periodā no 2020.gada aprīļa līdz jūnijam, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājušies par 20%. Tāpat uz atbalstu varēs pretendēt uzņēmumi, kuru darbiniekiem izmaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa, par kuru ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, 2019.gadā ir ne mazāka kā 800 eiro. Tāpat atbalsta saņēmējam nevarēs būt nodokļu parāds, kas pārsniedz 1000 eiro.
Pieteikties atbalstam varēs līdz šā gada 30.septembrim, iesniedz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) iesniegumu. LIAA uzraudzīs piešķirto līdzekļu izlietojumu.
Minētā atbalsta programma vēl ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK), tādējādi atbalsts tūrisma nozares uzņēmumiem būs pieejams tad, kad EK bus pieņēmusi lēmumu par komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.
EM norādīja, ka atbalsts netiks piešķirts tādām jomām kā, piemēram, ieroču un munīcijas tirdzniecībai, tabakas izstrādājumu ražošanai un tirdzniecībai, dzērienu vairumtirdzniecībai, izmitināšanai un ēdināšanai, operācijām ar nekustamo īpašumu, ceļojuma un tūrisma pakalpojumiem, sanāksmju un tirdzniecības izstāžu organizatoru pakalpojumiem, radošas, mākslinieciskas un izklaides darbībām, sporta nodarbībām, izklaides un atpūtas darbībām, azartspēlēm, zivsaimniecībai un lauksaimniecībai.
Tāpat Ministru kabinets otrdien lēma kapitāla fonda izveidē Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu atbalstam ieguldīt 50 miljonus eiro.
Valdība šodien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos noteikumus par kapitāla ieguldījumiem komersantos, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība.
Fondu pārraudzīs "Attīstības finanšu institūcija Altum" ("Altum").
Atbalstāmo darbību mērķis ir atbalstīt komersantus, kuriem ir pagaidu grūtības, jo to darbību uz pārejošu laika posmu ir negatīvi ietekmējusi vīrusa Covid-19 izplatība, kā arī komersantus, kuri ir gatavi pielāgot vai pārveidot savu līdzšinējo komercdarbības modeli vīrusa Covid-19 ietekmes rezultātā.
Pieejamais finansējums komersantu atbalstam ir valsts budžeta finansējums, kas nepārsniegs 50 miljonus eiro. Fonda veikto ieguldījumu kopsumma vienā komersantā nedrīkstēs pārsniegt desmit miljonus eiro.
Fonds veiks ieguldījumus komersantos, ja vienlaikus tiek izpildīta virkne prasību, proti, uzņēmuma primāri ar saimniecisko darbību jānodarbojas Latvijā; kopējais privātā līdzfinansējuma apmērs ieguldījuma līmenī komersantā ir vismaz 50% no ieguldījuma kopējā apjoma; finansējums tiek sniegts kopā ar privātiem līdzfinansētājiem uz vienādiem nosacījumiem un ar vienādām tiesībām visām iesaistītajām pusēm proporcionāli to finansējuma apjomam.
Fonds veiks ieguldījumus uzņēmumos, izmantojot dažādus finanšu instrumentus, piemēram, ieguldījumi komersanta pamatkapitālā, ieguldījumi komersanta pamatkapitālā kopā ar citu privāto investoru, kredītiestādi vai citu privāto kapitāla fondu, veicot paralēlo ieguldījumu, kvazi-kapitāla ieguldījumi, tai skaitā konvertējami aizdevumi, kā arī ieguldījumi korporatīvajās obligācijās, tai skaitā konvertējamās.
Fonda finansējumu nevarēs saņemt komersanti ar nodokļu parādu virs 1000 eiro vai gadījumā, ja uzņēmums ir nonācis finanšu grūtībās.
Valsts subsidēs tūrisma nozarē strādājošo algas, tam veltot 19,2 miljonus eiro, paredz otrdien valdībā atbalstītais Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais priekšlikums.
Valdība atbalstīja EM izstrādātos noteikumus "Covid-19 skarto tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicēju atbalsta piešķiršanas kārtība", kas nosaka kārtību un apmēru, kādā atbalstu piešķir Covid-19 krīzē būtiski skartam tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicējam.
Pieejamais valsts budžeta finansējums šim mērķim būs 19,2 miljoni eiro. Atbalsts tiks sniegts granta veidā, kas tiks piešķirts saimnieciskās darbības veicējam darba samaksas kompensēšanai Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai.
Atbalsts tikts noteikts 30% apmērā no konkrētā uzņēmuma 2019.gada nomaksātām Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet ne vairāk kā 800 000 eiro saistītai personu grupai.
Uz atbalstu varēs pretendēt tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumi, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības Covid-19 krīzes ietekmē vienā mēnesī laika periodā no šā gada aprīļa līdz jūnijam, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājušies par 30%.
Tāpat atbalstam kvalificēsies uzņēmumi, kuriem uz iesnieguma iesniegšanas dienu nebūs Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parāds, kas kopsummā pārsniedz 1000 eiro, izņemot nodokļu maksājumus, kuriem ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu, vai noslēgts vienošanās līgums.
Ministru kabinets šodien arī lēma par gandrīz 28 490 923 eiro aizdevumu piešķiršanu pašvaldību investīciju projektiem, paredzot vietvarām arī jaunas iespējas saņemt kredītus.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces virzītajā ekonomikas atbalsta plānā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) bija iesniegusi izskatīšanai MK rīkojuma projektu, kur paredz atbalstīt pašvaldību investīciju projektus Covid-19 seku mazināšanai reģionos.
"Šajos nenoteiktības apstākļos, kad ekonomika ir Covid-19 ietekmes skarta, svarīgākais ir darbs. Cilvēkiem vajag darbu - stabilus ienākumus un zināmu drošības sajūtu. VARAM atbalsta tādus pašvaldību projektus, kas var jau šogad garantēt darba iespējas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Mūsu kopīga, gan valsts mēroga, gan pašvaldību politiķu atbildība ir izsvērti pieņemt lēmumus un prioritāri atbalstīt tos, kas var sniegt pienesumu tautsaimniecībā un atbalstīt iedzīvotājus," norāda Pūce.
Otrajā projektu pieteikumu vērtēšanas ciklā pašvaldības investīciju projektu pieteikumus iesniedza VARAM līdz 1.jūlijam. Kopumā tika saņemti 130 projektu pieteikumi no 43 pašvaldībām. Saskaņā ar veikto vērtējumu, atbalstu nolemts sniegt 88 projektu pieteikumiem par kopējo summu 37 998 419 eiro, no kuriem 28 490 923 eiro ir valsts aizdevums.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra