Staburags.lv ARHĪVS

Trīssoļlēcēji no visas Latvijas tiekas Koknesē

Ginta Grincēviča

2020. gada 10. jūlijs 10:59

820
Trīssoļlēcēji no visas Latvijas tiekas Koknesē

Kokneses stadionā aizvadītas otrās novadniekam Latvijas rekordistam Mārim Bružikam veltītās trīssoļlēkšanas sacensības. Vieglatlēti sacentās piecās vecuma grupās. Tā kā šīs bija pirmās sacensības pēc pandēmijas, tad visi uzvarētāju rezultāti ir šosezon labākie Latvijā.

Trīssoļlēcēju sacensībās startēja vietējie sportisti un vieglatlēti no Ludzas, Tukuma, Jēkabpils, Ventspils, Līvāniem un citām pilsētām. Trīs pašmāju trīssoļlēcēji izcīnīja godalgotas vietas — visu kalumu medaļas. Koknesietis Dāvis Kalniņš ar 14,19 metru tālu lēcienu tagad ir līderis trīssoļlēkšanā vīriešiem Latvijā. Dāvja personīgais labākais rezultāts ir 14,60 metru tāls lēciens, ko viņš veica Rīgas atklātajā vieglatlētikas čempionātā telpās. Māris Bružiks Latvijas rekordu trīsoļlēkšanā sasniedza 1988. gadā, aizlecot 17,56 m tālu.

U20 junioru konkurencē sudrabs Natālijai Zeicai (treneris V. Ņuhtiļins, 9,28 m), bronza — Otto Gustavam Bērzkalnam (V. Ņuhtiļins, 12,31 m).

Dāvja Kalniņa pirmie soļi vieglatlētikā bija pie trenera Igora Lulles. Tagad viņš trenējas patstāvīgi un savā pieredzē dalās ar audzēkņiem. “Es biju viens no mazākajiem grupā. Kad mācījos 7. klasē, treneris ieteica pamēģināt spēkus trīssoļlēkšanā. Biju viegls, mazāks par citiem, mešanas disciplīnas nebija domātas man, arī skriešanā nebiju ātrākais. Pievērsos trīssoļlēkšanai, pirmo atzīstamo rezultātu guvu pēc pāris gadiem sacensībās Lietuvas pilsētā Biržos, aizlēcu 12,12 m tālu. Trīssoļlēkšana ir mans vaļasprieks, kas palīdz uzturēt dienas režīmu, ievēroju sacensību kalendāru, gatavojos mačiem. Sasniegtais rezultāts mani apmierina, man tas ir augsts sasniegums, bet, raugoties globāli, tas ir ļoti viduvējs rezultāts. Trīssoļlēcējam jābūt ātram, spēcīgam, tehniskam un labi koordinētam. Sportisti ir dažādi, vieni lec ar spēku, vieglie ar tehniku, mazie “spiež” uz ātrumu. Treneris I. Lulle man mācīja, ka trenera lielākā māksla vieglatlētikā atrast katram audzēknim vispiemērotāko disciplīnu. Tas ir svarīgi, lai potenciālajam lodes grūdējam nemācītu augstlēkšanu un otrādi. Jaunībā var izmēģināt visu, lai atrastu vispiemērotāko disciplīnu. Svarīga ir arī bērna motivācija. Ja disciplīna nepatīk, tad nav jēgas viņu izdzīt,” stāsta Dāvis Kalniņš.