Invaliditātes statuss. Kam un kā to piešķir?

Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists

2020. gada 8. jūlijs 09:49

112

Invaliditātes statuss. Kam un kā to piešķir?

Lai arī dzīvojam 21. gadsimtā, kad tehnoloģiju attīstība ir gluži fantastiska, cilvēka organisms revolucionāras izmaiņas nav piedzīvojis. No vienas puses – pieminētās tehnoloģijas padara cilvēku dzīves kvalitāti labāku un pat zināmā mērā aizsargā to, taču no otras – rodas jaunas līdz šim nezinātas problēmas un ķibeles, kas cilvēkam par labu nenāk.

Tāpēc, lai kā to negribētu, dzīvē var rasties situācijas, kad sastopamies ar skarbu patiesību, ka ir radušies nopietni veselības traucējumi. Tik nopietni, ka ir traucēta iekļaušanās sabiedrībā, ir kavētas fiziskās vai garīgās spējas, darbspējas un pašaprūpe. Tad ir nepieciešamas atbalsts un, iespējams, ir jānosaka invaliditāte.

Kad nosaka invaliditāti?

Slimība pati par sevi nav pamats, lai piešķirtu invaliditātes statusu. Invaliditātes grupas piešķiršanas pamats ir slimības izraisītie funkcionēšanas ierobežojumi. Veicot invaliditātes ekspertīzi, vērtē arī slimības izraisītos funkcionēšanas ierobežojumus (piemēram, ierobežojumus pārvietoties, veikt pašaprūpi u.c.). Katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli un pie vienas un tās pašas diagnozes, ņemot vērā konkrētajā gadījumā personai esošo funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpi, var pieņemt lēmumu par I, II vai III invaliditātes grupas noteikšanu, vai arī invaliditāti nenoteikt.

Invaliditāti var noteikt cilvēkiem ar fiziskās vai garīgās veselības traucējumiem, kuru dēļ viņi ir nepārtraukti ārstējušies vismaz sešus mēnešus pirms ekspertīzes veikšanas dienas un ja cilvēkam ir radušies stabili funkcionēšanas traucējumi, ko apliecina medicīniski dokumenti. Ja veselības traucējumi ir ļoti smagi un ar nelabvēlīgu prognozi, uz invaliditātes ekspertīzi, konsultējoties ar savu ārstu, var pieteikties arī negaidot sešu mēnešu ārstēšanās laiku.

Kas valstī nosaka invaliditāti?

Latvijā invaliditātes ekspertīzi veic neatkarīga, profesionāla iestāde – Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK). Nosūtījumu uz invaliditātes ekspertīzi VDEĀVK izsniedz ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts. Papildus VDEĀVK jāiesniedz personas iesniegums, funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa un citi medicīniskie dokumenti, ja ārsts vai pati persona uzskata, ka tie ir nepieciešami ekspertīzei. Invaliditātes ekspertīze ir bezmaksas pakalpojums.

Kā nosaka invaliditāti?

VDEĀVK ārsti izvērtē iesniegtos dokumentus un nosaka, vai invaliditātes ekspertīzi personai veikt rakstveida procesā (bez personas piedalīšanās) vai uzaicināt personu uz ekspertīzi klātienē VDEĀVK telpās. Klātienes ekspertīze parasti nepieciešama tad, ja jāuzdod papildu jautājumi vai radušās neskaidrības.

Latvijā invaliditātes noteikšanai izmanto Pasaules Veselības Organizācijas Starptautiskās funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijā iekļautās kategorijas. Tas nozīmē, ka tiek vērtētas arī cilvēka funkcionēšanas spējas, nevis tikai slimības diagnoze.

Bērniem ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam invaliditāti nosaka bez iedalījuma grupās. Pilngadīgām personām invaliditāti nosaka grupās. I grupa – ļoti smaga invaliditāte - tiek piešķirta cilvēkiem ar 80 līdz 100 procentu darbspēju zaudējumu. II grupa – smaga invaliditāte – cilvēkiem ar 60 līdz 79 procentu darbspējas zaudējumu. III invaliditātes grupa, kuru piešķir cilvēkiem ar mēreni izteiktu invaliditāti, kuriem vērojams 25 līdz 59 procentu darbspēju zaudējums.

Uz kādu termiņu nosaka invaliditāti?

Bērniem līdz 18 gadu vecumam invaliditāti nosaka uz sešiem mēnešiem, vienu, diviem vai pieciem gadiem. Atsevišķos gadījumos arī uzreiz uz periodu līdz 18 gadiem.

Cilvēkiem no 18 gadu vecuma invaliditāti nosaka un sešiem mēnešiem, vienu, diviem vai pieciem gadiem. Ja cilvēkam ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ viena un tā pati invaliditātes grupa ir bijusi noteikta piecus gadus, tiek piešķirta invaliditāte uz mūžu.

Ko darīt, ja cilvēku neapmierina VDEĀVK lēmums?

VDEĀVK komisijas amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt komisijas vadītājam. Tad lieta tiek skatīta un vērtēta no jauna. To jau veic citi ārsti eksperti. Savukārt, ja arī jaunais vērtējums neapmierina, tad VDEĀVK vadītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

Plašāk par invaliditātes noteikšanas kārtību var uzzināt internetā VDEĀVK mājaslapā - http://www.vdeavk.gov.lv/

Staburags.lv ARHĪVS

Invaliditātes statuss. Kam un kā to piešķir?

Kategorijas