Akas rakšana beidzas ar abpusēju nepatiku

2020. gada 7. jūlijs 00:00

476

Akas rakšana beidzas ar abpusēju nepatiku

Nepatīkams pārdzīvojums ar akas rakšanu jūnijā izvērtās kādai ģimenei — racēji strādājuši, nauda samaksāta, taču radušos nesaskaņu dēļ darbi nav pabeigti un aka neesot lietojama. Mājas saimnieks pārmet nepabeigtus darbus, bet akas racēji aizskarti par attieksmi.

Nepabeidz objektu, skrien uz citu
Tā kā “Staburags” akas rakšanā klāt nebija, uzklausīja tikai abu pušu viedokļus un mums nav šķīrējtiesas statusa, nezinām visas notikušā nianses, šoreiz vārdā un uzvārdā nesauksim ne saimnieku, kurš pasūtīja akas rakšanu, lai gan viņš piekrita sava vārda publiskošanai, ne akas racējus. Varbūt notikušais rosinās uz pārdomām par to, kam un kā pasūtīt darbus — ar līgumu vai bez — un kā par tiem maksāt.
Mājas saimnieks laikraksta “Staburags” redakcijā vērsās, lai brīdinātu citus klientus par racēju attieksmi pret darbu — objekts nav pabeigts, un strādnieki arī negrasoties to pabeigt, esot atstājuši savas netīrās drēbes, arī kaut kādus instrumentus un aizbraukuši. Racēji strādā kā privātpersonas un sevi reklamē internetā un “Latvijas Radio 2 tirgū”. Piedzīvoto viņam negribas pat atcerēties, cik nepatīkami viss bijis.
“Gribēju izrakt jaunu aku, laukos tā ir ļoti vajadzīga, manis uzaicināts rīkstnieks atrada vietu un sacīja, ka tā jārok astoņu metru dziļumā. Internetā, vietnē ss.lv, atradu akas racēju kontaktus. Darīšana bija galvenokārt ar diviem cilvēkiem, strādāja arī vēl vairāki vīri, pavisam bija iesaistīti četri, pieci cilvēki. Atļāvu izmantot vagoniņu, tajā varēja atpūsties, bija gāzes plīts, kur uzvārīt siltu tēju vai ko citu,” viņš stāsta.
Saimnieks: “Pumpē tik naudu!”
“Cilvēki strādāja, raka aku, ar spaiņiem cēla laukā mālainu zemi, tas nav viegls darbs, un sākumā viss bija normāli,” stāsta darbu pasūtītājs. “Bet tad viņi sacīja — mēs aizskriesim uz citu objektu Ogres pusē, pastrādāsim, atbrauksim un pabeigsim. Atbrauca pēc dažām dienām, bet pa to laiku ūdens, kas bija sācis tecēt no avota, sāniski aizskaloja apakšējo grodu, tas bija aizslīdējis, jo nebija nostiprināts ar metāla skavām. Tādēļ visi grodi bija jāceļ laukā un jāliek no jauna. Viņi to izdarīja, bet atkal nesavienoja, neizdarīja visu, kā vajag. Rezultātā aka nav lietojama. Uzskatu, ka tā ir nolaidība, pumpē tikai naudu. Bija runa, ka jāliek astoņi grodi, bet zemē ielika četrus un piekto uzlika virsū. Naudu paņēma par pieciem grodiem — par aku samaksājām 1000 eiro, internetbankā naudu skaitījām sievietēm, kuras viņi norādīja, to varam pierādīt. Līgumu neslēdzām, ticēju uz goda vārda. Racējus vairs nevaru sazvanīt, jo manu tālruņa numuru viņi ir nobloķējuši.”
Atsakās apmaksāt čekus
Pa norādīto tālruni “Staburags” piezvanīja racējiem. “Par ko mums samaksāja, tik arī izdarījām,” sacīja viens racējs un skaidroja, ka nekāda darba līguma nav bijis un darba gaitā pret viņiem izmainījusies attieksme — vīrieša radinieki sākuši mācīt, kā jādara — nedariet šitā, dariet tā! “Ja ir tāda attieksme, ja ir tik gudri, tad lai aku taisa paši!” viņš saka. Uz jautājumu, vai viņš apvainojies, racējs atbildēja, ka “apvainojas tikai jaunas meitenes” un ar tādu attieksmi nekas nebūšot panākams. Par savu naudu esot nopirkuši detaļas, skavas, jo grods aizslīdējis, ieguldījuši savu naudu, izdarījuši vairāk nekā vajag, saimniece esot solījusi, ka tiks atmaksāts, bet saimnieks esot atteicies čekus apmaksāt.
Aka esot izrakta līdz āderei, ir bijis ūdens, bet saimnieks gribējis dziļāk, jo kaut kas esot pateicis, ka var dziļāk. Taču aku dziļāk neesot bijis iespējams izrakt, jo sūcies ūdens un, cik izrakts, tik iekšā sakritušas sienas, un tā visu laiku. “No vienas puses, jādara, kā vēlas, ja par to maksā. No otras puses, nevarējām dziļāku izrakt, skaidrojām, ka nav iespējams, bet grib vēl un vēl dziļāku. Ja būtu bijis iespējams, ieraktu vēl vairāk grodu, taču akā ūdens ir pietiekami. Viena lieta ir vēlme, otra — reālā iespēja. Bija jātaisa arī kanalizācija, jārok tranšeja, lai mājā ievadītu ūdeni un jāliek kanalizācijas grodi. Rakām 20 metru garu tranšeju pusotra metra dziļumā. Bet pēkšņi pasaka — nē, kanalizāciju taisīs citi! Sāk stāstīt — gribējām šitā! Pateicu — ja radi tik gudri, tad lai strādā, kāpēc viņus nenolīgāt?”
“Par izgājieniem
sadarbību beidzam!”
Sarunai pievienojās arī otrs racējs — saimnieks esot viņus fotografējis, lai gan viņi to nav gribējuši un nav atļāvuši, teicis, ka bildes liks internetā. “Pateicu — lai neviena fotogrāfija netiktu uzņemta, kamēr strādājam! Bet viņš mūs safotografēja un salika internetā, apsaukājās, bija jādzēš laukā. Pateicu — mums bija noruna. Ja norunu lauzi, turpini tālāk pašdarbību! Par visiem izgājieniem sadarbību beidzam, vairs nebraukšu un neko nedarīšu! Sūta man draudu vēstules, man viss ir saglabāts. Vairāk kā skaidrs, ka paši savā mūžā aku nav rakuši, bet tēlo profesionāļus. Nobloķējām viņa numuru, lai mums vairs nevar piezvanīt,” viņš stāsta. “Tā neviens normāls cilvēks nedara! Vajag izturēties kā pret cilvēkiem, nevis kā pret kaut kādiem mēsliem! It kā mēs būtu kaut kāda zemāka šķira! Visur citur pret mums attieksme bijusi normāla. Ja arī viņš izmainīs savu attieksmi, es ar viņu vairs nesadarbošos, man nav tādas nepieciešamības!”
Nepatīk
pamācības
Akas pasūtītājs skaidro, ka brāļadēls, kurš pašvaldībā atbild par ūdenssaimniecības un kanalizācijas lietām, daudz ko zina un saprot. Viņš turpat netālu licis vienai ēkai jumtu un, redzēdams, kas nav pareizi, izteicis piezīmes, pamācījis, kā vajadzētu darīt, taču tas akas racējiem acīmredzot nav paticis, lai gan brāļadēls neko sliktu negribēja. Sākušies draudi — lai tikai viņš te vēlreiz parādoties! “Es brāļadēlam uzticos vairāk nekā svešiem cilvēkiem. Kad sākās draudi, vairs nevēlējos ar viņiem sadarboties,” saka mājas saimnieks. “Nofotografēju dažas bildes, kā viņi strādā, bet internetā neesmu ielicis, teicu — ja būs vajadzība, es to izdarīšu, tās ir kā pierādījums. Kā man justies kā klientam? Par aku samaksāta milzīga nauda, taču tā nav lietojama. Viņi iesāka rakt arī kanalizāciju. Mēs būtu piedāvājuši viņiem darbu pabeigt, ja vien nebūtu draudējuši. Bet, ja vēlreiz draudēs, būs darīšana ar policiju!”
Ko mājas saimnieks tagad iesāks? “Šie racēji prasīja 200 eiro par grodu, bet esmu atradis citus, kas prasa 120 eiro par grodu. Ir sarunāti citi meistari, grodi jāceļ ārā, jāliek no jauna un jārok tālāk, taču nolijis lietus, jāgaida sauss laiks, kad varēs piebraukt un strādāt,” viņš stāsta.
“Jums piezvana cilvēks un sāk stāstīt pasakas par neesošām lietām. Vai jums neliekas, ka cilvēks melo? Lai sūdzas starptautiskajā cilvēktiesību tiesā! Šī ir nepatīkama saruna un situācija — man it kā jāstāv tiesas priekšā un jāatskaitās. Es varētu atskaitīties vienīgi savai mammai!” nosaka viens no racējiem. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Akas rakšana beidzas ar abpusēju nepatiku

Kategorijas