Aizkraukles ģeogrāfijas skolotājs: draudu ēnā vai pārmaiņu vējos

Andris Antāns, Aizkraukles Vakara (maiņu) vidusskolas ģeogrāfijas skolotājs

2020. gada 22. jūnijs 06:31

803

Aizkraukles ģeogrāfijas skolotājs: draudu ēnā vai pārmaiņu vējos

XX gadsimts vairākos pasaules reģionos izvērsās ar strauju ekonomisko, zinātnes, tehnoloģiju, arhitektūras, celtniecības, mākslas un medicīnas attīstību, bet pasaulē kopumā ar nepieredzētu iedzīvotāju skaita pieaugumu jeb tā saukto demogrāfisko sprādzienu. Ja 1900. gadā uz mūsu planētas dzīvoja 1,6 miljardi, tad 2000. gadā — 6 miljardi cilvēku, bet pēc dažiem gadiem cilvēku skaits sasniegs 8 miljardus.

Pagājušā gadsimtā notika arī postošas katastrofas. Divu pasaules karu laikā aizgāja bojā 60 — 70 miljoni cilvēku, bet vēlāk — lokālos karos un konfliktos — 15 līdz 20 miljoni. Nedrīkst aizmirst arī tādu globāla mēroga nelaimi kā spāņu gripu, ar kuru inficējās apmēram 500 miljoni cilvēku, bet Eiropā aizgāja bojā 20 — 50 miljoni, pasaulē — līdz 100 miljoni cilvēku. Skaitļi ir aptuveni un ar lielu amplitūdu un liecina par to laiku (t. i., Pirmā pasaules kara nobeiguma fāze — 1918.—1920. g.) milzīgo postažu un haosu.

Arī XXI gadsimts līdzi nes vairākus globāla mēroga draudus — masu iznīcināšanas ieročus, infekcijas slimības, vides piesārņojumu, nabadzību un badu, terorismu un organizēto noziedzību, kā arī alkoholismu, smēķēšanu un narkomāniju.

Kaut gan kodolieroču skaits, salīdzinot ar pagājušā gadsimta 80. gadiem, ir samazinājies, tomēr to valstu skaits, kuru rīcībā tie ir, palielinājies. Tas viss palielina kodolkatastrofas draudus, iespējams, kādas tehniskas kļūmes vai neuzmanības rezultātā.

Savukārt HIV, tuberkuloze, malārija, Ebolas vīruss, hepatīts u. c. infekcijas slimības sevišķi postošos apmēros izplatītas atpalikušajās Āfrikas valstīs. Vislielāko apdraudējumu katram cilvēkam un cilvēcei kopumā rada infekcijas slimības, kuras izraisa agrāk nezināmi patogēni.

ANO speciālisti brīdina, ka tuvākajā nākotnē sakarā ar klimatiskajām izmaiņām vai siseņu invāziju Austrumāfrikā atkal aktuāla kļūs bada problēma. Jau tagad bada dēļ katru gadu nomirst apmēram 9 miljoni cilvēku, bet regulāru pārtikas trūkumu izjūt 800 — 850 miljoni cilvēku. Bads ir cieši saistīts ar nabadzību, un apmēram 1 miljards cilvēku dzīvo zem oficiālās nabadzības robežas (1 — 2 dolāri dienā). Draudi un nelaimes, kuras visbiežāk piemeklē nabadzīgās valstis, ir slimības, piesārņota vide, kvalitatīva dzeramā ūdens trūkums, vājas un nestabilas valdības, militāri konflikti, haoss un cilvēku emigrācija (bēgšana) no tradicionālajām dzīvesvietām.

Liels skaits iedzīvotāju nomirst vai pasliktina savu veselību, lietojot alkoholiskos dzērienus un narkotikas vai smēķējot. Pasaulē regulāri smēķē 1,25 miljardi cilvēku, pārmērīgi lieto alkoholu vairāki simti miljoni, bet narkotikas vai apreibinošas vielas — 200 miljoni cilvēku. Liela daļa noziegumu un vardarbības, arī pašnāvības, tiek izraisītas tieši reibuma vai uzbudinājuma ietekmē. To sekmē alkoholisko dzērienu pieejamība, ražotāju un tirgotāju milzīgais lobijs, narkodīleru nesodāmība un peļņas iespējas. Kopumā tas grauj katras nācijas veselību, izposta ģimenes, jaunās paaudzes nākotnes perspektīvas.

Nodrošināt ikvienam cilvēkam brīvu pieeju efektīviem, drošiem un samērā lētiem veselības aizsardzības līdzekļiem un kvalitatīvai veselības aprūpei — katras valsts viens no galvenajiem uzdevumiem. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, svarīgākie faktori, kuri ietekmē cilvēku veselību un dzīves ilgumu, ir sociālie apstākļi (dzīvoklis, infrastruktūra, regulāri ienākumi u. c.) — 50—52%, ģenētiskā pārmantojamība — 20—22%, apkārtējās vides situācija — 18—20% un veselības sistēmas (slimnīcas, neatliekamā palīdzība) izvērsums un efektivitāte — 7—12%. Pastāv cieša saikne starp katras valsts sabiedrības vidējo ienākumu līmeni un mūža ilgumu. Japānā, Šveicē, Islandē, Luksemburgā cilvēka vidējais mūža ilgums ir visgarākais un arī ienākumi ir vieni no augstākajiem pasaulē. Dažkārt korelācijas ievieš infekcijas slimības un mirušo skaits var strauji palielināties arī valstīs ar labi attīstītu veselības sistēmu (Spānija, Francija).

Vēl nesen globālisma apjūsmotāji redzēja tikai ieguvumus un pozitīvo. Lūk, tikai daži izteikumi:

“Globalizācija ir patiesi lieliska tāpēc, ka to nekontrolē neviens indivīds, neviena valdība, neviena institūcija.”
(Roberts Hormats, “Goldman Sacbs Interantional” priekšsēdētāja vietnieks)

“Mēs dzīvojam optimistiskā laikā: barjeras starp nācijām ir samazinātas, ekonomiskais liberālisms pavisam noteikti darbojas un ir pierādījis savu stabilitāti, tirdzniecība un investīcijas sasniedz augstu līmeni, ienākumu atšķirības starp nācijām mazinās, un labklājības pieaugums ir rekordaugstā līmenī, un es domāju, ka tā arī paliks.”
(Džordžs Deivids, “United Technologies Corporation” izpilddirektors)

Bet vēsture mums ne vienu vien reizi ir parādījusi, ka blakus ieguvumiem, nemitīgai ņemšanai nāk līdzi arī zaudējumi un apdraudējumi. Piemēram, masu pandēmijas, kuras neievēro robežas, militāro spēku un politiķu bravūrību. Uzskatu, ka Covid-19 ir tikai brīdinājums visai cilvēcei un katras valsts valdībai — nedrīkst tikai ņemt, bet vēl lielāka uzmanības jāpievērš vides aizsardzībai, ekosistēmu saglabāšanai un jābūt sagatavotiem jaunu masu slimību uzliesmojumiem.

Staburags.lv ARHĪVS

Aizkraukles ģeogrāfijas skolotājs: draudu ēnā vai pārmaiņu vējos

Kategorijas