Staburags.lv ARHĪVS

Iekšlietu ministre un atbildīgie dienesti spriedīs par gaidāmajiem plūdiem Jēkabpilī

2010. gada 10. marts 10:23

614
Iekšlietu ministre un atbildīgie dienesti spriedīs par gaidāmajiem plūdiem Jēkabpilī

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece un atbildīgo dienestu vadība šodien dodas uz Jēkabpili, lai ar pašvaldības vadību spriestu par gaidāmo situāciju saistībā ar plūdiem.

Tikšanās laikā runās par iespējamo plūdu kontroli un gatavību rīcībai plūdu gadījumā Jēkabpilī un tās kaimiņu novados, kā arī par valsts un pašvaldību institūcijām pieejamajiem materiāli tehniskajiem resursiem katrā novadā.

"Plūdi šogad mūs nedrīkst pārsteigt, tāpēc personīgi gribu pārliecināties par Jēkabpils un tās apkārtnes kā plūdu riska teritorijas gatavību plūdiem, par to, vai atbildīgajām institūcijām ir skaidrs redzējums un plāns, kā rīkoties plūdu gadījumā un koordinēt darbus tā, lai plūdu sekas būtu pēc iespējas mazākas," norādījusi Mūrniece.

Kopā ar ministri uz Jēkabpili dosies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Ainars Pencis un Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins. Pēc tikšanās ar pašvaldības amatpersonām paredzēts arī apmeklēt plūdu riska teritorijas.

Jau vēstīts, ka pirmdien Krīzes vadības padomes sēdē panākta vienošanās, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadība pieņems lēmumus par rīcību plūdu gadījumā. VUGD priekšnieks Pencis informēja, ka dienestā tiks izveidots vadības punkts, kurā tiks piesaistīti arī citu atbildīgo iestāžu pārstāvji.

Savukārt iekšlietu ministre Linda Mūrniece atzina, ka lielākās bažas plūdu gadījumā ir par iedzīvotāju informēšanu. "Esam vienojušies ar Latvijas Televīziju, ka būs regulāra informācija iedzīvotājiem par to, kā ir jārīkojas šādās situācijās," viņa piebilda.

Runājot par nepieciešamo finansējumu, Mūrniece norādīja - tā kā nav zināmi plūdu apmēri, tad par finanšu resursiem tiks spriests pēc plūdu beigām. Bez papildu finansējuma no valsts budžeta gan nevarēšot iztikt, jo "tas, ka būs plūdi, ir pilnīgi skaidrs", tāpat atbildīgo dienestu darbinieki strādās virsstundas, nav arī zināms, kādi tehniskie līdzekļi būs jālieto, stāstīja ministre.

Krīzes vadības padomes sēdes protokolā arī paredzēts, ka papildu izdevumus kompensēs no valsts budžeta.

Sinoptiķi prognozē, ka plūdi varētu sākties marta otrajā pusē, bet aprīlī atkal tiek solīta zema gaisa temperatūra, tāpēc "process varētu ievilkties no marta vidus līdz aprīļa beigām". "Ja ledus kusīs pakāpeniski, tad plūdu iespējamība ir mazāka un mums ir vairāk laika, ja ledus kusīs straujāk, tad plūdi būs lielāki," teica ministre.