Staburags.lv ARHĪVS

Par reto vārdu nebēdā

Iveta Skaba

2020. gada 22. maijs 00:00

458
Par reto vārdu nebēdā

Latvieši ir viena no retajām tautām, kas atzīmē vārdadienas. Ir pat atrisināts jautājums, ko darīt to reto un skaisto vārdu īpašniekiem, kuru vārdu kalendārā nav. Šie cilvēki vārda svētkus var svinēt 22. maijā, kad vārdadiena ir ne tikai Emīlijām, bet arī visiem tiem, kuru vārds kalendārā nav ierakstīts.
Latvijā tikai trīs
Īsta balle, kurā piedalītos kalendārā neierakstīto vārdu īpašnieki, būtu Sinorai Lazdiņai no Vietalvas pagasta. Bez Sinoras vārda uz svētku tortes būtu jāraksta vēl vīra brāļa vārds — Anris (Latvijā ir 17 vīriešu ar šādu vārdu, vēl vienam tas ir otrais vārds) — un māsas dēla vārds — Raivils (Latvijā divi).Pavisam Latvijā reģistrētas trīs Sinoras, un ar abām odzieniete virtuāli ir iepazinusies. Kā Sinora tikusi pie šāda vārda? 1974. gadā ļoti populāra bija dziedātāja Nora Bumbiere. Taču Nora jau bija samērā izplatīts vārds. Mamma skatījusies gruzīnu filmu, kurā bijusi varone Sivāra, un tā no Noras un Sivāras radusies Sinora. “Ar vārdu esmu sadzīvojusi ļoti labi. Atsaucos uz visiem, arī uz Renoru, Simonu, Sonoru un visiem citiem. Taču bijuši arī kuriozi. Vislabāk atmiņā iespiedies kāds no vidusskolas laikiem. Kad sāku tur mācīties, no citām klasēm klasesbiedriem jautāja — kā jauniņo sauc? Sinora. Jā, bet kāds vārds? Domāja, ka tas ir uzvārds,” stāsta Sinora. Līdz pusaudzes gadiem viņa pat neiedomājās, ka būtu rets vai īpašs vārds. Kad sākās Sinoras sporta gaitas Latvijas mērogā un vairākkārt pārjautāja vārdu, dažreiz nepareizi ierakstīja protokolos, tad aizdomājusies par savu vārdu. Radi pārsvarā esot saukuši par Noru, bet skolā latviešu valodas skolotāja — par Sinjoru. Taču kā pareizi izrunāt? “Latviski pareizi ir ar divskani, bet, tā kā tas nav latviešu vārds, tad ar patskani — šauro o,” saka Sinora.
Bērnībā Sinoras vārdadiena svinēta 12. jūnijā, kad ir Noras. Kad noteica 22. maiju kā kalendāros neierakstīto vārdu dienu, sāka atzīmēt šo datumu. Ja varētu sev izvēlēties vārdadienas datumu, tā būtu kāda vasaras diena. “Dzimšanas diena ir oktobrī, tas arī ir labs laiks, kad ir kartupeļi un kāposti, lai svētkus lēti nosvinētu,” teic Sinora.
Vienu no Sinoras māsām sauc Ineta. Kad Ineta dzimusi, arī viņas vārda kalendārā vēl nebija. “Divus gadus vārdadienas nebija meitai Megijai, arī otrai meitai Enijai bija tāpat. Pēc tam šos vārdus ierakstīja kalendārā,” piebilst Sinora. ◆

Vārds ieskanējās

Šī būs svētku diena aizkrauklietei Odelisai Ivanovai. Meitenei ir 13 gadu, un viņa mācās Aizkraukles novada vidusskolā. Odelisai savs vārds patīk, taču grūti sadzīvot ar to. Citiem bieži tas jāatkārto, jo, nosaucot to, nesaprot. Varbūt, ka viņa gribētu būt Melisa vai Enija. Odelisai ir skumji, ka nav vārdadienas, taču priecājas, ka ir iespēja to svinēt 22. maijā. Odelisa ģimenē nav vienīgā, kam šī diena ir svētki. Arī māsa Šeira šajā dienā svin vārdadienu. Tētim patīk dziedātāja Šēra, tādēļ līdzīgs vārds izraudzīts meitai.
Bet kā Odelisa tika pie sava vārda? Uz šo jautājumu atbildēja viņas māmiņa Oksana: “Šis vārds manī ieskanējās. Iedomājos, ka tā varētu nosaukt savu meitu. Tāds būs viņai vienīgajai. Esmu dzirdējusi, ka Krievijā tāds sastopams.” Pirms Oksanas vārds tika ierakstīts kalendārā, arī viņa sava vārda svētkus atzīmēja kopā ar meitām. “Esmu priecīga, ka 28. oktobrī man ir vārdadiena. Mani iepriekš sveica citā dienā, bet man nepatika, jo tas nebija mans vārds,” saka Odelisas mamma.
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datubāzes, Odelisai nav vārdamāsu, Latvijā viņa ir vienīgā ar šādu vārdu. Odelisa ir spāņu izcelsmes vārds un tulkojumā nozīmē “bagātā”. ◆

Citu nevar iedomāties

Šo dienu atzīmēs arī  Rovena Jakubovska no Aizkraukles. Vārds mammai iepaticies, kad viņa lasījusi angļu rakstnieka Valtera Skota romānu “Aivenho”, un viena no varonēm šajā darbā ir skotu princese Rovena. Jautāta par savu vārdu, aizkraukliete saka: “Patīk, esmu pie tā pieradusi. Citu vārdu sev nevaru iedomāties.” Arī nevienu  vārdamāsu nav nācies sastapt. Rovena vārdadienu atzīmē 22. maijā kopā ar draugiem, taču ģimenes lokā vārds tiek pieminēts arī kristību dienā. Viņai patīk 22. maijs kā vārdadiena, un neko mainīt, ja būtu iespēja, negribētu.
Pēc PMLP datiem, Latvijā ir 17 Rovenas, piecām sievietēm tas ir otrais vārds, bet vēl ir arī trīs Rovēnas. ◆