Staburags.lv ARHĪVS

Katram sava izpratne

Sandra Pumpure

2020. gada 12. maijs 09:22

177
Katram sava izpratne

Ar bažām un cerībām gaidījām, ko valdība lems par ārkārtas situācijas izbeigšanu vai pagarināšanu, īpaši tagad, kad saslimstības līkne pēdējā laikā ir zema. Cerībā, ka būsim vīrusu “pārziemojuši” vai “pārvasarojuši”, kā nesen rubrikā “Mana nedēļa” teica bijušais pļaviņietis Andris Smilgdrīvs. Tomēr pagaidām ārkārtas situācija saglabāta, bet ir dažādi atvieglojumi ikdienā.

Šķiet, ka iestājusies fāze, ka nav saprotams, kā dzīvot tālāk — vīruss nekur nav zudis ne Latvijā, ne pasaulē, bet viss pārējais jau neapstājas, un jādomā par nākotni. Skolēniem jāmācās, pieaugušajiem jāstrādā, preces jāražo, mediķiem jāārstē arī citas slimības. Šis laiks atklājis daudzas labas lietas, bet uzskatāmi parādījis, ka gluži attālināti viss tomēr nevar notikt. Satraukumu par zināšanu kvalitāti pauž izglītības darbinieki, jo patstāvīgā mācīšanās nav piemērota visiem. Arī ārsti šokā par to, ka cilvēki novilcina līdz pēdējam, lai meklētu palīdzību un līdz ar to pieaug sarežģītu gadījumu skaits, kas atstāj nopietnas sekas veselībai, kas citkārt būtu viegli pieveicamas. Joprojām ir lielais nezinā­mais — kā sadzīvot ar šo vīrusu.

Vissliktākais šajā laikā nav vīrusa statistika, kas Latvijā, salīdzinot ar gripas ietekmi un upuriem, tāds nieks vien šķiet. Briesmīgi nav arī ierobežojumi, lai gan ierobežotā vide radījusi daudzas kritiskas situācijas savstarpējās attiecībās ģimenēs un pieaugusi vardarbība tajās. Vissliktākais, manuprāt, ir bailes, kas iesētas mūsu prātos tiktāl, ka ikviena izmaiņa pašsajūtā rada paniku, kur nu vēl, ja ģimenē ir kāds seniors. Līdz šim ikdienā esam sadzīvojuši ar tik daudziem vīrusiem, un lielākoties nevienam, arī mediķiem, pat prātā nenāca pārbaudīt, kādi konkrēti tie ir. Cilvēki slimojuši daudz, un tas nereti skāris lielākas grupas. Varbūt jau neskaitāmas reizes esam bijuši kraujas malā, paši to neapzinoties. Uz šī fona Covid-19 ir kā izredzētais.

Tas viss liek domāt par to, kā katrs uztveram apkārt notiekošo un sniegto informāciju. Kā atklāja nesen veiktā sabiedrības aptauja, tas Latvijā lielā mērā atkarīgs no mentalitātes un valodas. Latvieši ir mēreni paklausīgi, bet krievvalodīgie to visu vairāk uztver kā plašsaziņas līdzekļu uzpūstu problēmu. Acīmredzot labi ieņemt tādu pozīciju — ko nesaprotu, tas uz mani neattiecas. Arī valdības rīkojums par nepulcēšanos un publisku pasākumu nerīkošanu. 9. maija svinības pie Uzvaras pieminekļa Rīgā un cilvēku straumes Daugavpilī to uzskatāmi pierādīja. Pat policija ir bezspēcīga pret citādi domājošo masām, kamēr gatava sodīt daudzkārt mazāku skaitu pie Brīvības pieminekļa 4. maijā. Katram sava izpratne par lietu kārtību.