Neviena māja vēl nav aizpeldējusi

2010. gada 14. marts 08:42

897

Sācies pirmais pavasara mēnesis, saule kausē bagātīgi sasnigušo sniegu, un drīz arī Daugava atbrīvosies no biezās ledus segas. Meteorologi brīdina par bīstamām ūdens līmeņa izmaiņām upē un prognozē, ka plūdi varētu sākties marta otrajā pusē. “Staburags” devās uz Pļaviņām uzzināt, kā plūdiem gatavojas apdraudēto māju iedzīvotāji.

Nebaida ne krīze, ne pali
Pļaviņās, Lielajā krasta ielā, pusotrstāvu mājā pašā Daugavmalā, dzīvo Zinaīda Vintisjonoka. “Ledus sāk kustēties, kad maina krāsu — kļūst tumšs, tad arī sākam gatavoties, kādu nedēļu pirms ledus iešanas. Pēdējie lielākie plūdi bija 2007. gadā. Ūdens ieplūda pagalmā, ap desmit centimetru augstumā, mājā netika un ilgi pagalmā nestāvēja. Kamēr te dzīvoju, vairāk kā divdesmit gadu, māja nekad nav applūdusi,” stāsta Zinaīdas kundze. “Atceros, man stāstīja par lielajiem paliem, kad bija applūdusi Raiņa iela, ūdens esot bijis līdz mājas logiem. Pamazām esmu sākusi gatavoties plūdiem. Galvenais darbs ir iztukšot pagrabu. Visu, kas ir pagrabā — ievārījumus, dārzeņus, konservus — nesu iekšā mājā, jo pagrabs vienmēr applūst. Dokumentus salieku augstākos plauktos. Ja ledus un sniegs kusīs dienā, bet naktī piesals, tad varbūt tik traki plūdi šogad nebūs, bet ledus Daugavā gan esot biezs. Sniega šogad ļoti daudz, tādas ziemas bija manā bērnībā. Man ziema nepatīk, tāpēc nebēdāju, ka pēdējos gados īstas ziemas nav bijis. Pēc plūdiem posīšos pavasara darbiem — ir dārziņš, kā jau katru gadu, arī šopavasar stādīsim. Kartupeļus, burkānus un citus dārzeņus izaudzējam paši. Nebaida ne krīze, ne plūdi.”
Saldētavu liek uz plīts, kartupeļus — laivā
Pļaviņu novada Gostiņos, Ugunsdzēsēju ielā, upes karsts ir lēzens, un mājas krastmalā ir visbīstamākajā zonā. Gostiņiete Anna Vilcāne stāsta, ka plūdi viņu neuztrauc, pie tiem gadu gaitā esot pierasts.
“Upe ik pavasari pienāk tuvāk, tāpēc vienmēr laikus gatavojamies plūdiem,” teic Annas kundze. “Vispirms visu iznesam no pagraba, jo tas applūst ik gadu. Dārzeņus nesam uz šķūnīti, saliekam laivā, sasedzu ar paklājiem, lai nesasalst. Vēlāk viss jānes atpakaļ, iznāk pamatīga noskriešanās. Jāparūpējas arī par drēbēm, segām un citām lietām, to visu saliekam maisos. Dīvāngultu uzceļam uz krēsliem un uz tās visu saliekam, uz grīdas paliek tikai skapji. Televizoru, ledusskapi uzceļam uz galda, mazo saldētavu — uz plīts. Vistrakākais — kamēr ūdens noskrien, nevar gulēt. Tāda vārgšana iznāk.”
Annas kundze atceras, ka pirms trim gadiem ūdens bijis līdz dārza vidum un nostāvējis divas dienas. Togad pali apskādēja augļukociņus, jo ūdens naktī sasala, un mazajām bumbierītēm saplaisāja miziņa.
Lieki tēriņi
Ūdens mājā ieplūstot aptuveni desmit, piecpadsmit centimetru augstumā. “Nāk ar lielu vilni, apšļakstina pusi sienas, gandrīz līdz logiem,” teic saimniece. Ikreiz pēc plūdiem mājā jāveic remonts, nākas papildus tērēties. Uz grīdas visās istabās ieklāts linolejs, tikai divās telpās palikusi koka grīda. “Mūsu māja ir būvēta sen. Lai gan remontā esam ieguldījuši daudz naudas, apdrošinātāji paskatās, ka māja veca, celta 1902. gadā, tai ir 95% nolietojums, neesot nekādas vērtības. Par šķūņiem sola 18 tūkstošu, bet par māju — piecus.”
Annas kundze visu mūžu dzīvojusi Ugunsdzēsēju ielā. “Esmu vietējā no matu galiņiem, te dzimusi, te augusi. Bērnībā upes krastā bija stikla fabrika. Tās vajadzībām šurp veda baltās smiltis, un mums te bija īsta pludmale. Kas par priekiem bija... Tagad tajā vietā upē ir izveidojusies neliela klints, kad vasarā nolaiž ūdeni, bērni tur mudžēt mudž! Tālāk krastmalā bija ādu fabrika, dzīvojamās mājas, aiz mūsu sētas vēl bija Aiviekstes iela. Manā bērnībā tādu palu nebija, tie sākās pēc Pļaviņu HES uzbūvēšanas.”
Nav traģēdija
Gostiņiete teic, ka pali viņu neuztrauc. “Paskatos televīzijā, kas pasaulē notiek — zemestrīces, mājas sabrūk, cilvēki mirst, vēl visādas nelaimes. Bet te plūdu dēļ taisa nez kādu traģēdiju. Nu, mīļais Dievs, vēl jau neviena māja nav aizpeldējusi,” smej Annas kun-dze. Gumijas zābaki esot iegādāti, un vairāk jau neko nevajagot. “Parakstīju pašvaldības sūtīto brīdinājumu, bet projām no mājas neiešu. Paņemšu sunīti un aiziešu tepat pastaigāties. Ūdens jau pārāk ilgi neturas,” spriež saimniece.
***
Pļaviņu pašvaldība novada iedzīvotājus brīdinājusi par plūdu draudiem. Iedzīvotāji parakstījušies, ka ir par to informēti, taču nav gatavi evakuēties. Pļaviņu novada domei zemessardzes 54. inženiertehniskā bataljona komandieris majors Agris Purviņš kā risinājumu piedāvājis ledus spridzināšanu, pirms tas jau ir sācis kustēties.

Uzziņa
◆ Plūdus gaidot, mantas no pagrabtelpām un pirmajiem stāviem
    jāpārvieto uz augšējiem stāviem vai bēniņiem.
◆ Laikus jāparūpējas par vecāka gadagājuma cilvēkiem, bērniem, cilvēkiem
    ar īpašām vajadzībām un slimniekiem, jānogādā drošā vietā dzīvnieki.
◆ Jāsagatavo evakuācijai transportlīdzekļi. Līdzņemšanai jāsarūpē
    pirmās nepieciešamības lietas — pārtika, medikamenti, apģērbs un
    apavi, kā arī dokumenti, nauda.
◆ Atstājot māju un saimniecības ēkas, jāatslēdz elektrība un gāze, kā
    arī apkures ierīces un iekārtas.
◆ Palu gadījumā par tiešu apdraudējumu jāinformē Valsts ugunsdzēsī
    bas un glābšanas dienests pa tālruni 112 vai 01, kā arī vietējā pašval
    dība, lai savlaicīgu saņemtu palīdzību.

Staburags.lv ARHĪVS

Neviena māja vēl nav aizpeldējusi

Kategorijas