Kaprīzi karaliskais Itālijas gardēžu mīlulis — baklažāns

www.staburags.lv

2020. gada 6. maijs 00:00

Kaprīzi karaliskais Itālijas gardēžu mīlulis — baklažāns

Siltajās klimata joslās baklažāns ir daudzgadīgs augs, Latvijā to audzē kā viengadīgu. Stāda saulainā vietā, aizvēja pusē vai, vēl labāk, siltumnīcās, jo tiem Latvijas vasaras var būt par vēsu.
Mīl nemainīgu
siltumu
Baklažānus sēj kastēs vai podos martā, aprīļa sākumā, vēlāk tos izpiķējot. Baklažānu stādus vajadzētu uzturēt temperatūrā +15°C grādi. Kad pārstādīti, siltumnīcā ziedēt sāks aptuveni 40.—45. dienā pēc sēšanas, atklātā laukā — mazliet vēlāk.
Ja stādīsi baklažānus atklātā laukā, būs nepieciešams augsnes sedzējmateriāls un materiāls, ar ko piesegt augus no sala. Augsnes sedzējmateriāls darbosies kā augsnes mulča un pasargās auga saknes no auk-
stuma un izžūšanas. Apklājot augu, jāatceras, ka sedzējmateriāls nedrīkst nonākt saskarē ar augu, pretējā gadījumā ir iespējams, ka augs nopūs.
Baklažānus stāda tādā pašā augsnē kā tomātus un papriku, tāpēc tos visus var audzēt siltumnīcā kopā. Stādi jāstāda divās rindās, atstājot 50 cm starp rindām un 25 cm savā starpā.
Baklažānam ir ļoti svarīga augšanas temperatūra. Turklāt vēlams, lai tā būtu konstanta, bez ārkārtējām temperatūras maiņām — aukstumā neveidojas ziedi. Tāpēc stādīšana siltumnīcā būtu labāka izvēle. Ārā stādītiem baklažāniem būs īsāks augļu ražošanas periods, turpretī siltumnīcā, pareizi ievērojot temperatūras režīmu, pat oktobrī varēsit mieloties ar ražu.
Baklažāns uzskatāms par vislielāko rīmu — tam patīk mēslojums un piebarošana. Ar parastu ūdeni lejkannā pie tā varat nemaz nedoties — baklažāns to uzskatīs par apvainojumu savai karaliskajai būtībai. Kad nolemjat laistīt baklažānu, ūdenim pievienojiet vai nu speciālo mēslojumu baklažāniem, vai nezāļu uzlējumu, biohumusu vai vienkārši koka pelnu uzlējumu! Ja baklažānam trūks barības vielas, tas vienkārši apstāsies augšanā un attīstībā.
Svaigu neēd
To forma var būt ne vien iegarena, bet arī apaļa. Baklažānu mīkstums ir ļoti maigs, zaļgani dzeltens un satur daudz ūdens. Tiem ir specifiska smarža, kas atgādina sēnes. Baklažānus novāc negatavus, citādi to mīkstums kļūst sīvs.
Svaigus baklažānus uzturā nelieto, jo tajos esošās rupjās šķiedrvielas var kairināt gremošanas traktu. Uzturā baklažānus lieto vārītus, sutinātus, ceptus, sālītus, konservētus, kaltētus, tos var pildīt ar citiem produktiem, kā arī izmantot salātu, mērču un biezeņu pagatavošanai. Baklažāniem ir augsta uzturvērtība — tie ir labs kālija avots, kā arī satur pektīnvielas. Šis dārzenis satur veselu kokteili minerālvielu un vitamīnu. Tajā atrodams kālijs, magnijs, dzelzs un varš. Tie ir bagāti ar olbaltumvielām un organiskajām skābēm, satur arī karotīnu, šķiedrvielas un citas bioloģiski aktīvas vielas.
Ir dati, kas norāda uz šo dārzeņu spēju pazemināt holesterīna līmeni, kā arī uzlabot sirds muskuļu darbību un veicināt ūdens apmaiņu organismā. Regulāri un ilgstoši lietoti pārtikā, baklažāni palīdz arī pret mazasinību, labvēlīgi ietekmē nieru slimniekus un diabētiķus, kā arī īpaši ieteicami vecāka gadagājuma cilvēkiem. Baklažāni novērš arī vēdera aizcietējumus, veicina žults izdalīšanos, novērš pūšanas un rūgšanas procesus zarnās, kā arī palīdz locītavu slimībās, aptaukošanās gadījumos un spēcina organismu.
Baklažāni lieliski uzglabājas visu gadu un ir vērtīga dārzeņu izejviela dažā

Mana mīļākā baklažānu recepte

Šādi pagatavotus baklažānus ēd pat tie, kuri “neēd baklažānus”.
Nepieciešams: baklažāni, tomāti, paprika, ķiploki, eļļa cepšanai, garšvielas.
Baklažānus sagriež ripās, kārto traukā, pa vidu kaisot rupjo sāli. Pusstundu atstāj, lai sāls izvilktu rūgtumu. Pēc tam baklažānus noskalo tekošā ūdenī. Sagriež kubiciņos.
Uz sakarsētas pannas eļļā cep kubiciņos sagrieztu papriku. Kad tā mazliet apcepusies, pievieno baklažānus, ķiplokus un apcep. Kad redz, ka paprika un baklažāni apcepušies, pievieno tomātus (var izmantot svaigus tomātus, sagrieztus kubiciņos vai konservētus savā sulā) vai tomātu pastu vai mērci. Var pievienot gredzenos sagrieztus sīpolus, konservētas pupiņas vai kukurūzu. Gaļēdāji var papildināt ar apceptu malto gaļu.

Kā noteikt augsnes skābumu?

Katram dārzkopim vismaz vienreiz ir radies jautājums — kāda veida augsne ir manā dārzā? Jo katram augam ir savas prasības. Vienam patīk skāba vide, ci-
tam — neitrāla. Var, protams, veikt analīzes laboratorijā, bet tas ir laikietilpīgi un dārgi.

Ir pāris receptes, ko savā dārzā izmantoju es. Lai cik dīvaini tas liktos — vienā mazdārziņā var būt dažādu veidu augsne.
Un tātad — var vērot, kādas sugas nezāles un augi pārsvarā aug jūsu dārzā. Skāba augsne patīk skābenēm, trejkrāsu vijolītēm, pļavas kosai, ceļmallapām, baltajam āboliņam un gundegām. Neitrālā augsnē patīk dažādiem tīteņiem, asinszālei, nātrēm, magonēm.
Vēl var vērot to, kādas jūsu dārzā izaug bietes. Ja tām ir izteikti sarkanas lapas, tad jums ir skāba augsne. Ja lapas ir zaļas, bet pa vidu ir izteikti sarkans lapu dzīslojums, tad augsne ir vāji skāba. Ja biešu lapas ir koši zaļas, bez citu krāsu piejaukuma, jums ir neitrāla augsne.
Ja gribas mazliet ķīmisku eksperimentu, tad ieber traukā sava dārza zemi, uz šīs zemes uzlej ūdens un sodas maisījumu (uz 1 l ūdens ņem 5 ēdamkarotes pārtikas sodas). Ja virs zemes parādās stingras, melnas putas, tas norāda, ka ir notikusi ķīmiskā reakcija ar skābu dārza augsni.

Lappusi sagatavoja Sarmīte Elsta

Staburags.lv ARHĪVS

Kaprīzi karaliskais Itālijas gardēžu mīlulis — baklažāns

Kategorijas