Kokneses dabas objekti — ideāla vieta relaksācijai

Nesen kāda pētījumu kompānija publiskojusi datus, ka 31 procentam Latvijas iedzīvotāju vislabāk emocionālo nogurumu un sasprindzinājumu šajā laikā palīdz pārvarēt pastaigas dabā un dabas vērošana. Acīmredzot aptaujātie nav apmeklējuši Kokneses parku, pilsdrupas un Likteņdārzu, tad šis skaitlis būtu vismaz 90 procentu.
Puķu svētnīca
Tagad, kad viss zied un zeļ, ir pats ideālākais laiks, lai veltītu vienu dienu un izstaigātu Kokneses skaistākās vietas bez steigas un stresa. Kokneses dabas taka (5,65 km) ved gar Daugavas un Pērses krastiem un savieno Kokneses parku un Likteņdārzu. Pastaigā pa dabas taku var doties no jebkuras izvēlētās vietas, kas vijas cauri Kokneses parkam. Takā izveidotas laipas, tiltiņi, informācijas stendi un norādes. Vislabāk pastaigu sākt no skolas vārtiem.
Kokneses parks veidots 1900. gadā pie Pērses ietekas Daugavā. Parkā katru gadu gan paliek mazāk koku. Arī nesenā vētra paretināja to rindas. Toties savvaļas puķes zied kā negudras. Ziedus atraisījusi sārtā bezlape, lakacis un pavasara dedestiņa. Saules gaismu sasmēlušās, savu skaistumu demonstrē gaiļbiksītes. Interesanti, ka šogad gandrīz vienlaikus zied zilās, dzeltenās un baltās vizbulītes. Starp visiem šiem ziediem paslēpusies arī indīgā čūskoga.
Jau sākas ievu ziedēšanas laiks, taču interesanti, ka Pērses gravā, kura, šķiet, būtu kā radīta ievām, zied tikai lazdas. Pagājušā gadsimta 40. gados, kad bija ļoti barga ziema, tās izsala, bet gadu gaitā tur, kur ir dolomīta slānis, tās atkal ir atjaunojušās.
Atmiņu ūdenskritums
Kokneses gleznainajā parkā nevar apmaldīties un paiet garām kādam objektam, jo visur ir izvietotas norādes. Ja ceļojumu sāk no skolas vārtiem gar dīķiem, tad pirmais ievērības cienīgs objekts būs strūklaka “Fauna galva.” Šis objekts ir “redzējis” dažādus laikus un bijis spiests mainīt savu atrašanās vietu vairākas reizes.
Tēlnieka Voldemāra Jākobsona veidotā strūklaka “Fauna galva” 20. gs. 30. gados ekskursantus priecēja Kokneses parkā, pašā Pērses krastā, netālu no Pērses ūdenskrituma. Pēc Pļaviņu HES uzcelšanas un Daugavas appludināšanas to iemūrēja sienā pie Kokneses vidusskolas. Par godu Kokneses un Vācijas pilsētas Vitingenas 10 gadu draudzības pasākumiem 2006. gada 1. jūnijā strūklaku atjaunoja, un tagad tā atrodas iepretim I. Gaiša Kokneses vidusskolai starp dīķiem. Leģendāro Pērses ūdenskritumu atmiņā atsauc ne tikai Jura Zihmaņa akmens skulptūra “Pērses meitene” (tā iezīmē vietu, kur tas bija). Lai atgādinātu par zudušo ainavu, vienā no parka dīķiem izveidots Pērses ūdenskrituma atveids, kas brīvi pieejams apskatei gan dienā, gan ir izgaismots vakara un nakts stundās. Tas stiepjas vairāk nekā piecu metru platumā un 1,5 metru augstumā virs ūdens līmeņa, tā kaskādes izvietotas dažādos līmeņos un ir izvirzītas pakāpēs, veidojot pēc iespējas dinamiskāku ūdens strūklas kustību. Ārkārtas situācijas dēļ pagaidām slēgta skatu platforma, bet tas nemaz netraucē skatīt imitēto ūdenskritumu un ieklausīties tā šalkās. Turpat netālu ir atjaunots Velna pagrabiņš un iekārtotas šūpoles, kurās pagaidām nevar šūpoties.
Patīk koktēlnieku darbi
Parkā apskatāmi daudzi koktēlniecības darbi. Viens no dižākajiem — 11 m augstā tēlnieka Ģirta Burvja veidotā koka skulptūra “Mūžībai”, kas simbolizē zudušās, esošās un nākamās paaudzes. Tēlnieks no parka četriem novecojušiem ozolu stumbriem, kam saskaitāmas aptuveni 400 gadskārtas un kuri pieredzējuši Kokneses pils būvniecību, tiem deva otru mūžu, izveidojot augstāko koka skulptūru Baltijā. Diennakts tumšākajā laikā skulptūra ir izgaismota. Ar Kokneses parku cieši saistīts arī koktēlnieku Aigara un Ivara Rūrānu vārds. Parkā aplūkojamas viņu veidotās kokgriezuma skulptūras “Pils tornis”, “Pūce”, “Sams” un skulptūra ar latvju zīmēm. Savukārt vietējais amatnieks Aldis Neija kokā darinājis parka norāžu zīmes un infrastruktūras objektus, skulptūru “Auguma mērītājs” un tējas namiņu — lapeni, kurš savulaik te bijis. 1862. gadā Koknesē viesojies un nakšņojis Krievijas cars Aleksandrs II ar sievu un pavadoņiem. Cars toreiz ilgi esot sēdējis Daugavas krastā un jūsmojis par brīnišķīgajiem dabas skatiem, nostāsti vēsta, ka tējas namiņš bijis uzcelts īpaši par godu viņa vizītei. Lai gan Daugava tagad cita, tomēr jūsmot par ainavu var arī tagad.
Viduslaiku vizītkarte
Vēstures cienītāji varēs nofotografēties pie zviedru laika riņķa krustiem un čuguna lielgabaliem. Parka teritorijā ir arī Otrā pasaules karā kritušo apbedījumu vieta.
Un kur tad nu varenās pilsdrupas!
Savulaik te bija viena no lielākajām un nozīmīgākajām viduslaiku pilīm Latvijas teritorijā. Rīgas arhibīskapa mūra pils celtniecība šeit sākta 1209. gadā, neilgā laikā tapa milzu pils ar priekšpili un nocietināto Kokneses pilsētu tai līdzās. Kokneses pils pamesta pēc vareno rietumu torņu uzspridzināšanas 1701. gadā un līdz mūsdienām saglabājušās iespaidīgas drupas.
Ejot gar Daugavas krastu pa dabas taku, ceļš aizvijas līdz pat Likteņdārzam, kas ir dabā veidots simbols tautas nemitīgai atjaunotnei un izaugsmei — te satiekas gan cilvēka, gan valsts pagātne, tagadne un nākotne.
Pa dabas taku — ar gidu
Likteņdārzā apvienojas izcila vides arhitektūra ar Kokneses pussalas dabas un Daugavas plūduma krāšņumu. Tautas dārzu veido ābeļu aleja un bruģakmens ceļš, kas ved uz ozolu sardzes ieskauto amfiteātri, top sabiedriskā daudzfunkcionālā ēka, Virtuālais piemiņas nams ar digitālo taku un Lielais kalns. No skatu terases paveras brīnišķīgs skats uz Daugavu un Kokneses baznīcu. Ikvienu sagaida Sirdsakmens un citi objekti. Relaksācijai Likteņdārzs ir ideāla vieta. Šeit nesteidzīgi un rimti varēs pavadīt laiku. Linda Galino, Likteņdārza administratīvā direktore, pastāstīja, ka maija brīvdienās šo iespēju izmantoja daudz cilvēku. Tiesa, informācijas centrs līdz ārkārtas situācijas atcelšanai ir slēgts. Ievērojot piesardzības pasākumus, ir slēgts arī rotaļu laukums. Daļēji slēgta skatu terase, taču tā netraucē baudīt skaistos Daugavas skatus arī no citām vietām. Un tā — ik uz katra soļa kāds vēstures pieskāriens, kāda atmiņu drumsla.
Vienas mājsaimniecības ceļotāji, kuri vēlas ne tikai vērot dabu, bet arī uzzināt interesantus stāstus, leģendas, teikas un unikālus faktus, var doties pastaigā ar gidi Daigu drošā 2 m distancē. Tieši klientam personīgi viņa izveidos piedāvājumu pastaigai, ekskursijai, pārgājienam. Maršruta garumi dažādi, iešana kājām. Ja nepieciešams, viņa var rezervēt ēdināšanas un naktsmītnes pakalpojumus, kā arī saskaņot tikšanos ar vietējiem tūrisma uzņēmējiem. Protams, tas viss notiks, ievērojot visus drošības pasākumus! Var rakstīt ziņu personīgi vai zvanīt pa tālruni 26549681. ◆
Viedoklis
Anita Šmite, tūrisma un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
— Uz Koknesi aicinām braukt regulāri, jo katru gadu parkā un tā apkaimē ir kādi jaunumi. Drīzumā Kokneses viduslaiku pilsdrupu teritorijā — priekšpilī — paredzēts novietot jaunu saimes galdu, apmeklētāju ērtībām uzlikts bruģa laukums. Vēl pēdējā laikā komunālās nodaļas strādnieki izveidojuši akmens kāpnes uz Moku kambari, dabas takā ir atjaunots tiltiņš pāri Helenas upītei, savukārt atpūtas vietā pie Daugavas uzstādīta spēle “Krustiņi-nullītes”.
Ārkārtējās situācijas gadījumā pakalpojumi pie tūrisma uzņēmējiem novadā tiek sniegti, iepriekš piesakoties. Pērn tūrisma informācijas centrā interesi par Koknesi izrādīja cilvēki no vairāk nekā 30 valstīm. Arī tagad bieži zvana telefons, tikai jautājumi ir netipiskāki kā līdz šim: “Cik liela ir cilvēku plūsma?”, “Cik plati ir celiņi, pa kuriem var pārvietoties?”, “Cik droši ir apmeklēt parku, pilsdrupas, Likteņdārzu?” Tā kā interesējošo objektu teritorija ir pietiekami liela, tad pagaidām cilvēki viens otram netraucē un var droši braukt relaksēties uz Koknesi. Pēdējā laikā biežāk uz parku nāk arī vietējie un, šķiet, tā īsti novērtē, cik skaisti ir Koknesē!
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra