Mazzalves pamatskola audzēkņiem sagādā planšetdatorus

2020. gada 24. aprīlis 13:38

185

Mazzalves pamatskola audzēkņiem sagādā planšetdatorus

Mazzalves pamatskola iegādājusies desmit planšetdatorus un nogādājusi skolēniem, lai visiem saviem audzēkņiem, mācoties attālināti, nodrošinātu kvalitatīvu apmācības procesu. Stāstot par to, kā veicas šajā laikā, līdztekus riskiem Mazzalves pamatskolas direktors Aivars Miezītis saskata arī daudz laba.

Patiesā aina atklājas, sākoties darbam

Pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas valstī tika pieņemts lēmums slēgt skolas un nodrošināt skolēniem attālinātās mācības. Izglītības un zinātnes ministrija uzdeva visām skolām veikt vecāku aptauju ar mērķi noskaidrot, vai visiem bērniem mājās ir dators, planšete vai kāda viedierīce un interneta pieslēgums, lai varētu nodrošināt attālināto mācību procesu. Aivars Miezītis atklāj, ka Mazzalves pamatskolas audzēkņu vecāku aptaujas rezultātā izrādījās — tikai vienam bērnam mājās nebija nekā. "Pat nobrīnījāmies par tik labiem rezultātiem, jo neesam nekāds attīstības centrs, dzīvojam laukos, daudzi mitinās attālās lauku sētās. Arī materiālā sitācija kāda nu kuram. Šīs ziņas arī nodevām ministrijai," atklāj skolas direktors. Taču tad, kad reāli sākās attālinātās mācības, notika detalizētāka informācijas apmaiņa starp skolotājiem un bērnu vecākiem, izrādījās, ka tā aina nav nemaz tik laba, kā sākumā klašu audzinātājiem tika ziņots. Atklājās, ka vienam datorā ir tikai spēlītes, nekā cita nav, vēl kādam ir ļoti lēns internets, vēl kādā ģimenē ir viena ierīce, bet divi, trīs un pat vairāk lietotāju.

Krīze paātrina idejas īstenošanu

"Redzot situāciju, jāsaka — kodām pirkstos, ka tomēr nepieprasījām planšetdatorus, kurus ar ministrijas starpniecību sagādāja skolām, kuru bērniem šo ierīču trūka daudz vairāk. Lai rastu iespēju visiem pilnvērtīgi mācīties mājās, iedevām datorus no skolas datorklases, arī kādu portatīvo datoru, taču gluži labs risinājums tas tomēr nebija.

Mums jau sen bija iecere iegādāties skolai planšetdatoru komplektu, kuru mācību stundās varētu izmantot visa klase. Kuram skolotājam stundai vajag, tas paņem čemodāniņu ar planšetēm un lieto. Mums priekšmetu kabineti ir tā aprīkoti, ka bērni mācību procesā var pieslēgties interaktīvajai tāfelei vai saslēgties ar skolotāja datoru, kas vada darbu," stāsta A. Miezītis. Šī situācija paātrināja ieceres īstenošanu, un Mazzalves pamatskola iegādājās desmit planšetdatorus — tādus pašus kā Izglītības ministrija. "Instalējām tajās programmas, lai var saslēgties tiešsaistē videostundām, un citas, kas nepieciešamas mācībām. Pirmām kārtām tās saņēma ģimenes, kurās ir divi un vairāk skolēnu no 1. līdz 9. klasei, izvērtējot situāciju ar mācībām un mājās.

Katrā ziņā skola darījusi visu, lai bērni varētu kvalitatīvi mācīties. Esam nokārtojuši, ka visiem skolēniem ir piekļuve pašai jaunākajai “Microsoft office” versijai, pieejams mākonī tiešsaistes sistēmā “356 office”, katram skolēnam ir savs konts, kurā viņš darbojas, kur glabā savus datus, ir piekļuve koplietošanas failiem. Regulāri vecākiem un skolotājiem nosūtu informāciju par dažādiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. Sākam aktīvi izmantot lietotni zoom.us, lai skolotāji varētu vadīt stundu tiešsaistē. Skolotājiem tiek gādāts arī atbilstošs tehnikas aprīkojums."

Skolotājiem izrāviens tehnoloģiju apguvē

Aivars Miezītis šajā situācijā norāda gan uz riskiem, kas saistīti ar mācību vielas apguvi, gan arī uz ieguvumiem. Tā ir kopības sajūta, ko veicina intensīvā savstarpējā komunikācija, lai gan tā notiek attālināta, un tās noteikti ir jaunas prasmes un iemaņas. "Pagalei vienmēr ir divi gali, grozi to, kā gribi. Viena lieta ir risks, ka daļai bērnu sasniegumi noteiktos mācību priekšmetos nebūs tādi, kādi būtu, mācoties klātienē. Tajā pašā laikā, manā skatījumā, būs liels izrāviens tehnoloģiju apguvē tieši skolotājiem, jo nav nekāds noslēpums, ka netrūkst skolotāju, kuri datoru vairāk izmantoja kā rakstāmmašīnu. Tagad visi skolotāji zinās, kas ir lejuplāde, augšuplāde, kā glabāt datus mākonī, veidot videostundu, saslēgties tiešsaistes nodarbībās. Skolotāji ir spiesti apgūt dažādus tehnoloģiskos rīkus, interneta platfomas."

Lielāka slodze visiem

Runājot par skolotāju darba slodzi, Aivars Miezītis uzskata, ka tā noteikti ir lielāka, nekā strādājot ar bērniem klātienē. "Kāds varbūt domā — skolotāji uz darbu nenāk, tātad neko daudz nedara. Taču, manuprāt, šī slodze ir pat lielāka, nekā strādājot uz vietas skolā. Jāsagatavojas stundām, jānosūta uzdevumi, jākontrolē, vai visi iesūtījuši izpildīto, tas viss ir jāpārbauda, vēl paralēli jāapgūst tehnoloģijas, jāmeklē dažādi risinājumi uzdevumu sagatavošanā un izpildē."

Attālinātās mācības noteikti ir papildu slodze arī vecākiem un visai sabiedrībai kopumā. "Tagad vecāki un arī sabiedrība sāk saprast, ko nozīmē, ka bērns pusi dienas pavada skolā, kur viņu pieskata, audzina, nodarbina, viņš ir drošībā, siltumā, paēdis un mājās atgriežas tikai vēlā pēcpusdienā. Tagad bērni mājās ir visu laiku un ar viņiem ir jānodarbojas. Vecākiem pie tam jāapgūst arī, kas ir īpašības vārds un divdabja teiciens, vecāki sāk apzināties, ka viņi patiesībā tik daudz ko nezina. Priviliģētas ir tās ģimenes, kurās vecvecāki ir bijušie skolotāji," saka A. Miezītis.

Komentārs

— Vai vecāki pie jums vēršas ar lūgumu pēc palīdzības, ja netiek ar kaut ko galā?

Žanna Miezīte, Neretas novada domes izglītības, kultūras, sporta, tūrisma un jaunatnes lietu nodaļas vadītāja

— Šajā laikā tas ir īpaši aktualizējies. Tik liela komunikācija starp vecākiem un skolotājiem un starp bērniem un skolotājiem nekad nav bijusi. Visu laiku notiek sazināšanās dažādos veidos un tiek sniegta visa nepieciešamā palīdzība. Protams, ir daļa skolēnu, kuri priecājas, ka palikuši ārpus kontroles un varbūt nav jāmācās. Esam saņēmuši signālus, ka ir skolēni, kuri neatsaucas skolotājiem, šajā gadījumā pieslēdzas klases audzinātāji.

Aptauja

◆ Aptuveni divas trešdaļas vecāku Latvijā nepiekrīt vai drīzāk nepiekrīt mācību gada pagarināšanai. Rezultāti šim jautājumam ir viennozīmīgi visās klašu grupās.

◆ Neliels vairākums (56%) 9. klases skolēnu vecāku valstī nepiekrīt vai drīzāk nepiekrīt, ka skolēniem būtu jākārto valsts pārbaudes darbi. (Piekrīt vai drīzāk piekrīt 38%, pārējie atbildēja “Neesmu par to domājis/-usi”).

◆ 12. klases audzēkņu vecāku redzējums atšķiras. Neliels vairākums (53%) 12. klases skolēnu vecāku piekrīt vai drīzāk piekrīt, ka skolēniem būtu jākārto valsts pārbaudes darbi. (Nepiekrīt vai drīzāk nepiekrīt 43%, pārējie atbildēja “Neesmu par to domājis/-usi”).

◆ Skolotāji kā trīs savus vislielākos izaicinājumus attālinātu mācību īstenošanā norāda papildu darba slodzi (44%), jaunu mācību materiālu izstrādi vai pielāgošanu (37%) un attālinātas atgriezeniskās saites sniegšanu skolēniem (32%).

◆ Vecāku veltītais laiks bērna mācībām 1. klasē ir ļoti liels, bet tas pakāpeniski samazinās līdz 12. klasei. 70% pirmklasnieku vecāku bērna mācībām velta 3 vai vairāk stundu katru dienu, bet tikai 28% 9. klases vecāku velta bērna mācībām 3 vai vairāk stundu katru dienu.

◆ Lielākā daļa skolēnu norāda, ka viņiem bieži (32%) vai vienmēr (45%) ir pieejams skolotāja atbalsts, ja to vajag. Taču ir arī pietiekami daudz skolēnu, kuri tikai reizēm saņem skolotāja atbalstu (15%) vai saņem to reti (2%), vai ļoti reti/nekad (1%).

Avots: IZM un Edurio aptauju rezultāti par pirmajām divām attālināto mācību nedēļām

Staburags.lv ARHĪVS

Mazzalves pamatskola audzēkņiem sagādā planšetdatorus

Kategorijas