Āzis — terorists, kaza — rekordiste

2010. gada 18. marts 14:52

1338

Daudzesiete Dzintra Āboliņa no “Vecumnieku” mājām jau sen kā pensijā. Spēka gadi atdoti, rūpējoties par zivīm, govīm un cūkām, tāpēc, taupot veselību, tagad kūtī pašas vajadzībām pietiek ar četrām kazām, āzi un 30 vistām.

Istabā uz galda sakuplojuši sīpolloki. Aiz loga sparīgi čivina zvirbuļi, pie mājas ārsienas piestiprinātos speķa gabaliņus dūšīgi plucina zīlītes.
— Rītos te salido ap piecdesmit baložu. No kurienes viņi nāk, nezinu, bet putni zina, ka brokastu galds būs klāts katru dienu, — stāsta saimniece. — Bet sīpoliem, lai tie labāk dzītu lociņus, burkā ieberu nedaudz mālu, lai saknēm kur pieķerties, citādi tiem nav spēka augt.
Līdaka ūdenī kā vilks mežā
Uz Daudzesi namamāte atnākusi no Saldus puses. 24 gadu vecumā sākusi strādāt turienes zivsaimniecībā “Sātiņi”, vēlāk — zivsaimniecībā “Nagļi”. Pirms tam mācījusies Maskavā, un zināšanas bijušas pietiekamas, lai viņai uzticētu šīs saimniecības vadību. Kopumā zivsaimniecībā nostrādāts 20 gadu.
— Mūsdienās zivju audzēšana atšķiras no padomju laika prakses. Zivju tēvi ir vienā dīķī ar mātēm, un viņu skaits pakāpeniski aug. Tie, kuri sākuši šo biznesu, par ienākumiem nesūdzas. Kolhozu laikā zivju mātes turēja atsevišķos dīķos. Pavasarī izvilka no dīķa, pārbaudīja veselību. Audzēja galvenokārt karpas. Līņi paši iemanījās vairoties. Tāpat arī līdakas, viņu skaitu bija pat jāregulē. 70 hektāru dīķī atstājām 10 līdaku — dabiskajai atlasei. Līdzīgi kā vilks mežā līdakas izķer slimās un lēnākās zivis, neļaujot viņām gulēt.
Ragaines saldummīles
Visu laiku strādājot mitrumā, veselība sāka “klibot”, un ārsti ieteica pievērsties citam darbam. Nodomāju — ja mācēju ar zivīm strādāt, pratīšu arī ar citiem lopiem. Piecus gadus nostrādāju govju fermā Jēkabpils rajona Elk-šņos, Neretas sovhozā, vadot kartupeļu un biešu audzētāju brigādi, līdz dzīves ceļš atveda līdz Daudzesei. Te strādāju par cūku fermu “Vecumnieki” un “Putraimi” vadītāju. Pārziņā bija pieci tūkstoši cūku, — stāsta Dzintras kundze.
Šobrīd kūtī četras slaucamas kaziņas un viens nešpetns četrgadīgs ‘Zānes’ šķirnes āzis Boss. No viņa saimniece drīzumā grib atbrīvoties. Neciešamā rakstura dēļ iesaukts par teroristu. Nelīdz ne ķēdes, ne baļķi, visus sarauj, un novaldīt viņu nav iespējams.
— Kazām vidējais izslaukums ap četriem litriem dienā. Viena no viņām vasarā ir izcila piena devēja — dienā var izslaukt sešus litrus. Ziemā — pusi mazāk. Lai piens būtu garšīgs, par dzīvnieku jārūpējas. Kādu barību viņām dosi, tāds būs arī piens. Vasarā ganu vietās, kur zāle visleknākā, ziemā barībai pielieku pa tējkarotei cukura. Grūsnajām kazām izbaroju burkānus. Viņām garšo kartupeļu mizas, sūkalas, kas rodas, biezpienu gatavojot. Pavasarī gan kartupeļu mizas nedrīkst dot, jo pat mazs asniņš lopiņam ir indīgs, — iesaka saimniece.
Kaķis maisā
— Pavasarī, vasarā ganībās izlaižu agri no rīta — četros, piecos, kad vēl nav knišļu un vēss. Kad kļūst karstāks — ap deviņiem, dzenu atpakaļ kūtī. Lietus viņām kaitē, tad vedu zem jumta. Slaucu trīs reizes dienā. Reizi divos mēnešos pērku kopā ap 500 kilogramu kviešu, auzu, miltu, burkānu. Kvieši noder gan kazām, gan putniem. Kopā ar kazām kūtī mitinās 30 vistu. Dējējas gan viņas sliktas un arī neperē. Tik viena no viņām, kurai jau deviņi gadi, izperināta mājās, līdz šim bija laba “auklīte”. Katru gadu pirku cāļus un nodevu viņas pārziņā. Pērn izlasīju sludinājumu — madonieši piedāvāja pusotrgadīgas vistas un pat solīja pievest klāt. Prasīja 1,30 latu par vienu. Atveda 24 vistas. Biju šokā — nopirku kaķi maisā. “Plikas”, līkas, stīvas. Pasūtījusi biju, paņēmu, un pa vasaru viņas atkopās. Turpmāk gan labāk turēšos pie pārbaudītām vērtībām. Pavasaros šaipusē kāds saimnieks par saprātīgu cenu piedāvā cālīšus. Iepriekšējos gados jau laikus sagatavoju savu vistiņu, nedēļu pirms cāļu pirkšanas liku viņu perēt. Iegādājos 20 cāļu, un viņas mātes instinkts “nostrādāja” — šos cāļus viņa pieņem par savējiem.

Staburags.lv ARHĪVS

Āzis — terorists, kaza — rekordiste

Kategorijas