Ārkārtējās situācijās ierobežo tiesības un brīvības
“Saistībā ar pašreiz notiekošo pasaulē bieži nākas dzirdēt pielietojam jēdzienu “ārkārtas situācija”. Taču šķiet, ka cilvēki, piesaucot ārkārtējas situācijas ikdienā un sadzīvē, bieži neapzinās šī vārdu savienojuma patieso būtību — pārspīlē. Ko nozīmē ārkārtēja situācija?” jautā lasītājs.
Atbild Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Viktorija Gribuste.
Ārkārtējās situācijas jēdzienu un izsludināšanas kārtību nosaka likums “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”. Saskaņā ar to, ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam (MK) ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.
To var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība. Ārkārtējo situāciju izsludina MK uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. MK ir tiesības, ja nepieciešams, vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.
Ārkārtējās situācijas izsludināšanu var pieprasīt Krīzes vadības padome, par nozari atbildīgā ministrija vai pašvaldības dome. Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma ārkārtējo situāciju MK var izsludināt visā valstī, valsts daļā vai administratīvās teritorijas daļā.
Ja tiek izsludināta ārkārtējā situācija, MK ir tiesības noteikt īpašu pārvietošanās un pulcēšanās kārtību vai pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus vai institūcijām noteikt aizliegumu personām atrasties noteiktās vietās bez speciālām atļaujām vai personu apliecinošiem dokumentiem. Līdzās tam var tikt noteikta īpaša kārtība transportlīdzekļu kustībai vai šīs kustības ierobežojumi, piemēram, slēdzot kādus ceļus.
Ja tas ir nepieciešams, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām var tikt dotas tiesības pieņemt lēmumu par iedzīvotāju un viņu kustamā īpašuma evakuāciju, kā arī, ja nepieciešams, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi ar piespiedu pārvietošanu. Šādas tiesības var tikt piemērotas, piemēram, plūdu gadījumā.
Atbild Neatliekamās medicīnis-
kās palīdzības dienesta (NMPD) sabiedrisko attiecību speciāliste Arita Freimane.
Ārkārtas situācijas veselības nozarē tiek iedalītas ārkārtas medicīniskajās situācijās un ārkārtas sabiedrības veselības situācijās.
Ārkārtas medicīniskā situācija rodas tad, kad ārstniecības iestādē, pašvaldības administratīvajā teritorijā vai valstī tūlītēji pieejamo medicīnisko resursu apjoms nav pietiekams esošajam vai prognozējamam cietušo vai saslimušo skaitam. Piemēram, šādu situāciju 2018. gada novembrī NMPD nācās izsludināt Rīgas reģionālajā centrā, jo darbinieku trūkuma dēļ bija grūtības nokomplektēt nepieciešamo brigāžu skaitu prognozētajam pacientu skaitam galvaspilsētā un tās apkārtnē, īpaši ņemot vērā ik gadu ziemas periodā prognozējamo izsaukumu pieaugumu gripas un elpceļu vīrusu saslimšanu dēļ.
Lai šajā ārkārtas medicīniskajā situācijā, kas ilga vairāk nekā divus mēnešus, mediķu brigādes spētu operatīvi ierasties pie visiem, kuru veselība un dzīvība ir apdraudēta, dienestā izveidoja ārkārtas vadības grupu un strauji tika ieviesti dažādi risinājumi situācijas uzlabošanai, piemēram, stingrāk tika šķiroti izsaukumi, uz Rīgu palīgā kolēģiem brauca strādāt brigādes no citiem Latvijas reģioniem, komplektētas brigādes pēc citiem principiem nekā iepriekš u. c.
Savukārt ārkārtas sabiedrības veselības situācija iestājas tad, ja ir infekcijas slimību uzliesmojums vai uzliesmojuma draudi ar ievērojamu un grūti kontrolējamu izplatīšanās potenciālu, kā arī notikums vai notikuma draudi ar veselībai kaitīga bioloģiskā, ķīmiskā vai fizikālā faktora iedarbību uz iedzīvotājiem, kad nepieciešama sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu veikšana pastiprinātā režīmā un iesaistīto institūciju koordinēta rīcība.
NMPD izpratnē ārkārtas situācijas ir patiešām nopietni notikumi, kam NMPD, tāpat kā citi dienesti un iestādes, gatavojas. Katru gadu prasmes tiek pilnveidotas treniņos un mācībās, izspēlējot visdažādākos notikumus, situācijas un scenārijus. Kopumā jāteic, ka iespējamie apdraudējumi, kas var izraisīt ārkārtas situāciju, Latvijā ar lielu cietušo vai saslimušo skaitu ir dabas katastrofas, piemēram, vētras, plūdi, mežu ugunsgrēki, u. c. Tāpat arī infekcijas slimību uzliesmojumi vai situācijas, kad pastāv to rašanās draudi ar ievērojamu vai grūti kontrolējamu izplatīšanās potenciālu. Arī notikumi vai draudi ar veselībai kaitīgu bioloģisku, ķīmisku faktoru iedarbību uz iedzīvotājiem, piemēram, dažādas bīstamu vielu noplūdes no ražošanas ēkām. Tāpat arī dažādas transporta (vilciens, kuģi, lidmašīnas) avārijas, ēku un būvju sabrukšana, lieli ugunsgrēki daudzās ēkās vai tautsaimniecības objektos, gāzes avārijas, sprādzieni, sabiedriskās nekārtības un nemieri, terorakti, bruņoti konflikti.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra