Staburags.lv ARHĪVS

Logo

Ārkārtējās situācijās ierobežo tiesības un brīvības

www.staburags.lv
Operatīvie dienesti

2020. gada 24. marts 12:14

423
Ārkārtējās situācijās ierobežo tiesības un brīvības

“Saistībā ar pašreiz notiekošo pasaulē bie­ži nākas dzirdēt pielie­tojam jēdzienu “ār­kārtas situācija”. Taču šķiet, ka cilvēki, pie­saucot ārkārtējas si­tuācijas ikdienā un sadzīvē, bieži neapzinās šī vārdu savienojuma patieso būtību — pārspīlē. Ko no­zīmē ārkārtēja situācija?” jautā lasītājs.

Atbild Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas un sabiedrības informēšanas no­daļas vecākā inspektore Viktorija Gribuste.
Ārkārtējās situācijas jēdzienu un izsludināšanas kārtību nosaka li­kums “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”. Saskaņā ar to, ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabi­netam (MK) ir tiesības likumā no­teiktajā kārtībā un apjomā ierobe­žot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko per­sonu tiesības un brīvības, kā arī uz­likt tām papildu pienākumus.
To var izsludināt tāda valsts ap­draudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kri­tiskās infrastruktūras apdraudēju­mu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselī­ba un dzīvība. Ārkārtējo situāciju izsludina MK uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. MK ir tiesības, ja nepieciešams, vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtē­jo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.
Ārkārtējās situācijas izsludinā­šanu var pieprasīt Krīzes vadības padome, par nozari atbildīgā mi­nistrija vai pašvaldības dome. At­karībā no valsts apdraudējuma vei­da, intensitātes un rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma ār­kārtējo situāciju MK var izsludināt visā valstī, valsts daļā vai adminis­tratīvās teritorijas daļā.
Ja tiek izsludināta ārkārtējā si­tuācija, MK ir tiesības noteikt īpašu pārvietošanās un pulcēšanās kārtī­bu vai pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus vai institūcijām no­teikt aizliegumu personām atras­ties noteiktās vietās bez speciālām atļaujām vai personu apliecino­šiem dokumentiem. Līdzās tam var tikt noteikta īpaša kārtība trans­portlī­dzekļu kustībai vai šīs kustī­bas ierobežojumi, piemēram, slē­dzot kādus ceļus.
Ja tas ir nepieciešams, valsts pār­valdes un pašvaldību institūcijām var tikt dotas tiesības pieņemt lē­mumu par iedzīvotāju un viņu kus­tamā īpašuma evakuāciju, kā arī, ja nepieciešams, nodrošināt pieņem­tā lēmuma izpildi ar piespiedu pār­vietošanu. Šādas tiesības var tikt piemērotas, piemēram, plūdu ga­dī­jumā.
Atbild Neatliekamās medicī­nis­-
kās palīdzības dienesta (NM­PD) sabiedrisko attiecību speciā­liste Arita Freimane.
Ārkārtas situācijas veselības no­zarē tiek iedalītas ārkārtas medicī­niskajās situācijās un ārkārtas sa­biedrības veselības situācijās.
Ārkārtas medicīniskā situācija rodas tad, kad ārstniecības iestā­dē, pašvaldības administratīvajā teritorijā vai valstī tūlītēji pieeja­mo medicīnisko resursu apjoms nav pietiekams esošajam vai prognozējamam cietušo vai saslimušo skaitam. Piemēram, šādu situāciju 2018. gada novembrī NMPD nā­cās izsludināt Rīgas reģionālajā centrā, jo darbinieku trūkuma dēļ bija grūtības nokomplektēt nepie­ciešamo brigāžu skaitu prognozē­tajam pacientu skaitam galvaspil­sētā un tās apkārtnē, īpaši ņemot vērā ik gadu ziemas periodā prognozējamo izsaukumu pieaugumu gripas un elpceļu vīrusu saslimša­nu dēļ.
Lai šajā ārkārtas medicīniskajā situācijā, kas ilga vairāk nekā divus mēnešus, mediķu brigādes spētu operatīvi ierasties pie visiem, kuru veselība un dzīvība ir apdraudēta, dienestā izveidoja ārkārtas vadības grupu un strauji tika ieviesti dažādi risinājumi situācijas uzlabošanai, piemēram, stingrāk tika šķiroti iz­saukumi, uz Rīgu palīgā kolēģiem brauca strādāt brigādes no citiem Latvijas reģioniem, komplektētas brigādes pēc citiem principiem ne­kā iepriekš u. c.
Savukārt ārkārtas sabiedrības ve­selības situācija iestājas tad, ja ir in­fekcijas slimību uzliesmojums vai uzliesmojuma draudi ar ievērojamu un grūti kontrolējamu izplatīšanās potenciālu, kā arī notikums vai no­tikuma draudi ar veselībai kaitīga bioloģiskā, ķīmiskā vai fizikālā fak­tora iedarbību uz iedzīvotājiem, kad nepieciešama sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu veikšana pastiprinātā režīmā un iesaistīto in­stitūciju koordinēta rīcība.
NMPD izpratnē ārkārtas situā­cijas ir patiešām nopietni notiku­mi, kam NMPD, tāpat kā citi die­nesti un iestādes, gatavojas. Katru gadu prasmes tiek pilnveidotas tre­niņos un mācībās, izspēlējot visda­žādākos notikumus, situācijas un scenārijus. Kopumā jāteic, ka ie­spējamie apdraudējumi, kas var iz­raisīt ārkārtas situāciju, Latvijā ar lielu cietušo vai saslimušo skaitu ir dabas katastrofas, piemēram, vēt­ras, plūdi, mežu ugunsgrēki, u. c. Tāpat arī infekcijas slimību uzlies­mojumi vai situācijas, kad pastāv to rašanās draudi ar ievērojamu vai grūti kontrolējamu izplatīšanās po­tenciālu. Arī notikumi vai draudi ar veselībai kaitīgu bioloģisku, ķī­misku faktoru iedarbību uz iedzī­votājiem, piemēram, dažādas bīs­tamu vielu noplūdes no ražošanas ēkām. Tāpat arī dažādas transporta (vilciens, kuģi, lidmašīnas) avāri­jas, ēku un būvju sabrukšana, lieli ugunsgrēki daudzās ēkās vai taut­saimniecības objektos, gāzes avāri­jas, sprādzieni, sabiedriskās nekār­tības un nemieri, terorakti, bruņoti konflikti.

Kategorijas

Kategorijas