Neļausimies slimīgajai panikai! Komentē Imants Kaziļuns, laikraksts "Staburags"
Lielākais izaicinājums kopš Otrā pasaules kara — tā, televīzijā uzrunājot savus tautiešus, šonedēļ teica Vācijas kanclere Angela Merkele. Vairāki Vācijas mediji viņas runu dēvē par galīgo jeb pēdējo brīdinājumu, pirms tiktu ieviesta obligāta pašizolācija. Vīruss Covid-19 un ar to saistītā pasaules mēroga epidēmija radījusi vēl nebijušu situāciju, ar kuru saskaras teju katrs planētas iedzīvotājs. Ne tikai nedrošība par veselību, bet par dzīvību cilvēkos rada bailes, paniku. Tomēr vairāki, tajā skaitā uzņēmēji, kristīgās pasaules pārstāvji šo sauc par īpašu — iespēju un pārmaiņu laiku. Striktie ierobežojumi liek beidzot uz ikdienu paskatīties no citas puses. Personīgi man ļoti patīk norādījums par distances ievērošanu. Mani vienmēr tracinājuši cilvēki, kuriem nerūp mana personīgā telpa, kuri spiežas virsū veikalā pie kases, pienāk pārāk tuvu publiskā vietās. Beidzot visas valsts līmenī viņiem pateikts — nelien virsū! Pēdējā laikā bieži patīk izbaudīt vientulību, un arī te vīruss palīdz, un valstī skaļi skan līdz šim nelietots vārds “pašizolācija”. Epidēmija beidzot daudzus piespiež iemācīties strādāt mājās. Tehnoloģiju laikā tas ir tik loģiski, bet diemžēl daudzi uzņēmumi to līdz galam nenovērtē. Vīruss māca domāt uz priekšu — sagādāt pārtiku ilgākam laikam, lai uz veikalu nav jādodas katru dienu. Tas arī māca līdzcietību, nepieciešamību padomāt par cilvēkiem līdzās, jo īpaši gados vecākiem. Vīruss aizliedzis ceļot, “dauzīties” apkārt pa pasauli, bet tā vietā novērtēt pašmāju skaistumu. Tas liek meklēt mieru. Vairāk nekā jebkad iepriekš pēdējo septiņdesmit gadu laikā, kopš beidzies Otrais pasaules karš, katrs personīgi vēlas būt pasargāts. Par laimi, ne no lodēm un aviobumbām, bet no neredzama ienaidnieka. Patika šodienas saruna ar tēvu Andreju, kurš runāja par stipro pamatu, uz kura justies stabili, droši un mierīgi. Viņš arī stāstīja par kādu vīru, kurš tik ļoti baidās no nāves, no tā, ka tārpi viņu kapā sagrauzīs un tās būs beigas viņa dzīvei. Vīrs krīt depresijā, lieto alkoholu un spītīgi turas pretī sievas aicinājumiem pieņemt Jēzu savā dzīvē. Patiesībā to nav pieņēmuši arī daudzi, kuri sevi sauc par kristiešiem. Bez ticības, vienalga kam — Jēzum, Liktenim, Laimīgajam gadījumam vai kam citam, daudzos ir sajūta, ka vīruss viņus noteikti atradīs, ieperināsies plaušās un piebeigs. Tā vietā mani mierina doma: “Tas vīruss ir, lai pasaule un zeme atpūstos, lai cilvēki saskatītu patiesās vērtības. Nevajag ļauties tai slimīgajai panikai. Miers, harmonija, pārliecība. Skaistums, klusums, mūzika... viss, kas veldzē Dvēseli,” nesen teica kāda paziņa, un es viņai pilnībā piekrītu.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra