Staburags.lv ARHĪVS

Sākas raganu medības

Ginta Grincēviča

2020. gada 13. marts 09:28

457
Sākas raganu  medības

Latviešu humors ir unikāls. Tautieši ilgi un sarkastiski komentēja koronavīrusa draudus un izplatību pasaulē. Pat tagad, kad padsmit saslimšanas gadījumu pie mums jau apstiprināti, cilvēki iesmej par to, ka mēs joprojām atpaliekam no kaimiņiem, par to, ka mūsu maģiskās ķiplokmaizes un citi tautas brīnumlīdzekļi mūs pasargā. Nezinu, kā sākās un kurš vainīgs masveida griķu iegādē, bet jāsecina, ka tas cilvēkus spēcīgi ietekmēja. Publiskajā telpā pirms laba laika izskanēja nenopietns aicinājums gatavoties karantīnai un sapirkt griķus. Kāpēc tieši griķus? Rīsi, zirņi, makaroni — ir tik daudz produktu, ko var ilgi glabāt, bet nu labi. Aizvakar izlēmu pagatavot dārzeņus ar griķiem, kā par sodību, griķu mājās nebija. Pēc darba ieejot veikalā, apzinājos, ka masu histērija skārusi arī mani — man bija kauns pirkt griķus. Man šķita, ka pārējie veikala apmeklētāji domās, ka gatavojos karantīnai vai ceļu paniku. Pieejot pie attiecīgā plaukta, biju pārsteigta, ka griķu krājumi strauji sarukuši. Tā saucamais “lētais gals” izpirkts, tik dārgus griķus savā mūžā vēl nebiju pirkusi kā tos, ko šoreiz. Interesanti, ka nebiju vienīgā, kurai neērti groziņā likt griķus. Pie plaukta bija vēl viena sieviete. Tā nu mēs abas grozījām galvas uz riņķi, vai kāds nevēro, kā mēs neuzkrītoši sniedzamies dziļumā pēc griķu pakas.
Lūk, ko nodara masu histērija! Mani, cilvēku, kurš neizjūt paniku, kurš loģiski domājošs, ietekmējusi saceltā ažiotāža. Man ir kauns pirkt griķus! Labi, jokus pie malas, bet valdošā psihoze tomēr atstāj sekas. Latvijā, īpaši Aizkrauklē, sākušās raganu medības. Cilvēki mēļo, spēlē klusos telefonus. Viena tante teica, ka Aizkrauklē ir apstiprināti divi koronavīrusa saslimšanas gadījumi, otra, ka pieci, bet trešā zināja teikt, ka pilsētā tādu nav vispār. Cilvēki viens uz otru raugās ar aizdomām, aprunā, taču, cik veros apkārt, ikdienas paradumi nemainās. Labi, pieļauju, ka roku mazgāšanas kultūra ir sasniegusi jaunus augstumus, bet citādi ierobežojumi attiecībā uz publiskām vietām, pasākumiem vai izbraukumiem ir sāpīga tēma. Lai iznīdētu dezinformētību un liktu cilvēkiem no vārdiem pāriet uz darbiem, nepieciešama oficiāla informācija. Kādēļ uzraugošā iestāde — Slimību profilakses un kontroles centrs — nevar sniegt informāciju par reģioniem, kuros konstatēta saslimstība? Nav nepieciešams izpaust personas datus vai konkrētu dzīvesvietu, tikai apstiprināt saslimšanu. Oficiāla informācija izskaustu daudz senāku un dziļāku cilvēces problēmu, kas saucas baumas. Ievērosim profilakses pasākumus, sekosim līdzi oficiālajai informācijai, lai cik pieticīga tā būtu, un neizplatīsim nepārbaudītu vai nepatiesu informāciju!