Staburags.lv ARHĪVS

Pastiprināts modrības režīms

Sandra Pumpure

2020. gada 28. februāris 09:25

123
Pastiprināts  modrības režīms

Koronavīruss pārņēmis ne tikai pasauli, bet arī visus plašsaziņas līdzekļus un sociālos tīklus. Kur vien skaties — visur runā par šo slimību, arī ziņu portālos, Latvijas Televīzijā katra otrā ziņa ir tikai par to.
— Tikai nevairojiet paniku! — aicināja latviešu ārste, kura dzīvo Itālijā. To dara arī citi, bet šķiet, ka tas jau ir noticis, jo šī sērga pārņēmusi visu prātus.
Grūti pat iedomāties, kas sāksies pēc izskanējušās ziņas, ka Igaunijā fiksētais pirmais saslimušais ar jauno koronavīrusu ieradies ar autobusu no Rīgas. Tas gan ir kāds Irānas pilsonis, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir Igaunija. Jau tagad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir devies vairākos izsaukumos pie pacientiem ar aizdomām par saslimstību. Pagaidām nevienā gadījumā saslimšana nav apstiprināta.
Līdz šim Latvijā vēl valdīja zināms miers, bet kaimiņi lietuvieši jau rīkojušies un izsludinājuši ārkārtēju situāciju kā preventīvu pasākumu pret koronavīrusa izplatību. Tādējādi paredzēts efektīvāk koordinēt atbildīgo institūciju darbu un izmantot papildu resursus, lai nodrošinātu sabiedrības drošību. Latvijas mediķi pagaidām izsaukumos dodas, izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus, kā to iesaka Pasaules Veselības organizācija.
Visa pasaule, šķiet, dzīvo pastiprinātā modrības režīmā, un iedzīvotājus aicina būt piesardzīgiem, kā arī ziņot, ja sajūt veselības pasliktināšanos pēc atgriešanās no slimības skartajām valstīm. Tieši tā rīkojies kāds aizkrauklietis, kurš atgriezies no Itālijas, kur šobrīd koronavīruss izplatījies ļoti strauji. Kā var lasīt ziņu portālos, tikai pēc atkārtotas uzstājības viņam paņemtas analizes vīrusa pārbaudei Valsts infektoloģijas centrā, kas ir vienīgā ārstniecības iestāde Latvijā, kur tās veic. Varbūt situācijā, ka neesam vēl saskārušies ar šo vīrusu, ir pārliecība, ka nekas slikts nav, un tā ir jau pieminētā panikas necelšana. Tomēr cilvēki ir nobijušies, un to var saprast, jo vīruss ir jauns, un nevar līdz galam paredzēt ne slimības gaitu, ne iznākumu. Tajā pašā laikā daudz plašāk izplatītajai gripai pat nepievērš uzmanību. Tomēr arī tā izraisa smagas komplikācijas un nāves gadījumus. Līdzīgi tas ir ar citām slimībām un kaitīgiem ieradumiem, uz kuru fona konkrētais koronavīrusa paveids nešķiet nekas briesmīgs. Vēl gan neviena slimība nav bijusi par iemeslu, lai tik daudz kur atceltu lielus pasākumus.
Ir tik daudz ieteikumu, kā cilvēkiem rīkoties, lai nesaslimtu un jau slimības laikā, ka sabiedrība kļūst pret to imūna. Bažas tomēr neliek mainīt ikdienas plānus, atteikties no ceļojumiem un ievērot piesardzību. Neatbildēts gan palicis jautājums, kur cēlusies šī slimība — pārveidojoties esošajiem vīrusiem vai no kādas laboratorijas mēģenes.