Bilde ir, skaņa ir, saprašanas nav

2020. gada 21. februāris 09:24

318

Darba e-pastā šomēnes “iekrita” ziņa no Saeimas preses centra par to, ka pašvaldības deputātam, kuru Valsts valodas centrs būs aicinājis apgūt valsts valodu nepieciešamajā līmenī, latviešu valodas zināšanas turpmāk būs jāpilnveido par saviem līdzekļiem. To paredz galīgajam lasījumam Saeimā atbalstītie grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā.
Izlasot šo ziņu, radās divi jautājumi — vai tiešām 30 gadus pēc valsts neatkarības atgūšanas šāds jautājums vēl var būt aktuāls, un par kādiem līdzekļiem tad valodas zināšanas tādi deputāti uzlaboja līdz šim? Izrādās, maksāt par valsts valodas kursiem bija pašvaldības pienākums, kas man bija nepatīkams pārsteigums. Piemēram, Daugavpils pilsētas dome savlaik atvēlējusi gandrīz piecus tūkstošus eiro, lai divi domes deputāti varētu uzlabot valsts valodas zināšanas atbilstoši prasībām. Vai nu šie tautas kalpi latviski runā krietni labāk, par to vēsture klusē. Bet vai tad vēlētāji vainīgi, ja deputāts neprot valsts valodu, un viņiem par to jāmaksā ar saviem nodokļiem? Lai gan — pašiem vien jāatbild par to, ko ievēlam.
Arī atcelt no amata šādu tautas kalpu valsts valodas nezināšanas dēļ nemaz nevar, katrā ziņā ne Valsts valodas centram, ne domes priekšsēdētājam šādu pilnvaru nav. Tas iespējams tikai ar tiesas lēmumu. Līdz ar to tāds tautas kalps, kuram, iespējams, kaut kur ir sertifikāts, kas apliecina viņa valodas zināšanas augstākajā pakāpē, sēž domes sēdē kā mēmajā šovā: bilde ir, skaņa ir, bet īstas saprašanas par notiekošo — diez vai. Valsts valodas centra vadība itin bieži izmantojusi vienīgo metodi, kā saukt pie atbildības šādus mērus un deputātus, un vērsusies tiesā, piemēram, pret Daugavpils un Zilupes mēru, kādu Balvu domes deputātu un daudzām citām tautas vēlētām amatpersonām. Daudzos gadījumos arī panākta mandāta anulācija, taču vai tas uzlabojis reālo situāciju?
Mūsu pusē gan neviens deputāts nav sodīts par valsts valodas nezināšanu pietiekamā līmenī un līdz tiesai arī neviena lieta nav nonākusi, lai gan krievu tautības cilvēki domēs bijuši un ir. Pie atbildības par sliktām valsts valodas zināšanām saukts vien bijušais būvvaldes vadītājs.
Mani aizskar tas, ka joprojām šāds jautājums ir aktuāls. Samierinos ar to, ka cilvēki krietni gados, kas mūža lielāko daļu nodzīvojuši padomju iekārtā, nevēlas vai nespēj runāt latviski. Taču šodien kandidēt vēlēšanās tomēr izvēlas tāda vecuma cilvēki, kuri nu jau mūža lielāko daļu vai vismaz pusi nodzīvojuši neatkarīgā valstī, kurā kā vienīgā valsts valoda noteikta latviešu. Ja cilvēks šādā situācijā nespēj brīvi sarunāties latviski, tad es to uzskatu par necieņu pret valsti, un, ja tā, tad nav ko līst politikā, arī vietējā!

Staburags.lv ARHĪVS

Bilde ir, skaņa ir, saprašanas nav

Kategorijas