Misānes lietas divas mācības

2020. gada 18. februāris 09:22

208

Dānija izdos Latvijas pilsoni Kristīni Misāni Dienvidāfrikai — šāda ziņa kopš piektdienas vakara pāršalkusi Latvijas mediju telpu. Tā raisījusi sašutumu, neizpratni, izbrīnu, kā tas var būt, ka mātei par sava bērna “nolaupīšanu” cietumā būs jāpavada 15 gadu? Turklāt Latvijas atbildīgās iestādes konkrētajā brīdī neko nevar palīdzēt. Tas šķiet prātam neaptverami, ka tas notiek Eiropā. Lielākoties šādas emocijas virmo vairumā iedzīvotāju, kas seko līdzi Misānes lietai.
Dānijas tiesas lēmums izraisīja tik lielu šoku tāpēc, ka bija cerība par Misānes atbrīvošanu, jo iepriekšējā pirmās instances tiesa, kas notika Kopenhāgenas pilsētas tiesā, bija jau lēmusi par to, ka Kristīne Misāne savu sodu ir izcietusi pēc Latvijas un Dānijas likumiem un viņa būtu jāatbrīvo. Taču nu ir, kā ir — viss pēc Dānijas likumiem.
Arī Ārlietu ministrija ir neizpratnē par Kopenhāgenas apgabaltiesas lēmumu, kas ir pretējs iepriekšējā tiesu instancē lemtajam par viņas atbrīvošanu.
Ministrija norādīja, ka izskata visus iespējamos starpvalstu sadarbības un strīdu risināšanas mehānismus, lai panāktu Latvijas pilsones neizdošanu un novērstu šādu situāciju rašanos nākotnē.
Manuprāt, pats galvenais Misānes lietā ir saprast, cik mūsu likumi ir nesakārtoti un cik tālu tie ir no cilvēku tiesību aizstāvības. Bet lai to saprastu, vai tiešām jāziedo sievietes dzīve?
Diemžēl, patīk vai nē, mēs tomēr esam tiesiska valsts, un viss ir noticis likumīgi. Diemžēl nav tādas nodaļas kā sirdslikumi.
Misānes gadījums, pirmkārt, rāda to, cik svarīga ir sabiedrības iesaistīšanās — vakar līdz pusdienlaikam bija savākti jau gandrīz 25 tūkstoši parakstu petīcijai par Misāni, Valsts prezidents Egils Levits svētdien videouzrunā solīja iesaistīties šajā lietā, pirmdien tikās ar atbildīgo institūciju vadību, un tas viss ir panākts, tikai pateicoties tam, ka publiski sāka šo lietu skandināt. Tas pārmaiņas pēc parāda, ka sociālie tīkli un informācijas pieejamība var kalpot labiem, kopīgiem mērķiem. Bet ir tik daudz gadījumu, kur cilvēkiem nesakārtotu likumu dēļ sanāk visu dzīvi pazaudēt, bet mēs par to vienkārši neuzzinām, tāpēc visu cieņu Kristīnei Misānei un viņas māsas ģimenei, jo tas ir signāls, ka mēs kā sabiedrība esam gatavi iesaistīties, ja esam par to informēti. Protams, nevajag ieslīgt galējībās — boikotēt Dānijas uzņēmumu produktus ir diezgan stulbi, tas jau neko nemainīs.
Otrkārt, šis gadījums atgādina, ka, neraugoties uz globalizāciju un to, ka mums visa pasaule šķiet kabatā ieliekama, likumi visur nav vienādi. Ir tomēr vērts būt piesardzīgiem un uzzināt katras valsts likumus, ja ir doma tur veidot biznesu, precēties un dzemdēt bērnus.

Staburags.lv ARHĪVS

Misānes lietas divas mācības

Kategorijas