Staburags.lv ARHĪVS

Logo

Kā ar dubļiem apmesti — komentē Imants Kaziļuns, laikraksts "Staburags"

Imants Kaziļuns
Viedokļi/Komentāri

2020. gada 14. februāris 09:28

243
Kā ar dubļiem apmesti — komentē Imants Kaziļuns, laikraksts "Staburags"

Sabiedriskie mediji laiku pa laikam iesaistās reemigrācijas veicināšanā, un arī februārī portāls lsm.lv sācis sižetu sēriju, kurā uzrunā no ārzemēm Latvijā atgriezušos cilvēkus, tā teikt, rādot pozitīvu piemēru citiem. Analizējot šos stāstus, kāpēc, vairāk nekā desmit gadu pavadot ārzemēs, ģimene pieņēmusi tik radikālu lēmumu, secināju, ka galvenais motīvs ir bērns. Nesaku, ka tas slikti vai nepareizi, bet pirmā asociācija, kas nāk prātā, ir dilemma pirms laulības šķiršanas, kad par vienīgo ieganstu, lai tomēr vīrs un sieva paliktu kopā, ir tieši tāds pats. Cilvēki, kuri atgriezušies, ir gados jauni, apguvuši citādas prasmes un nereti Latvijā sāk paši savu uzņēmējdarbību. Arī tas apsveicami, un tiktāl viss šķiet teju rožaini. Nesen, esot Ministru kabinetā un tiekoties ar premjeru Krišjāni Kariņu, no viņa teiktā atceros arī to, ka pēdējā laikā izbraucēju un iebraucēju skaits Latvijā līdzsvarojas. Nevis izbraukšana apstājusies, bet tā nenotiek vairs tik intensīvi. Tas nozīmē, ka, pat pieaugot minimālajai algai un palielinoties vidējai algai — Rīgā cilvēki par darbu mēnesī saņem vairāk nekā 1000 eiro —, cilvēki joprojām pamet Latviju. Nesen runāju ar paziņu, kas arī pirms pāris nedēļām pieņēma šādu lēmumu. Iemesli aizbraukšanai uz Īriju ir nespēja samierināties ar sabiedrību Latvijā. Tā notiek ar daudziem, kuri vismaz reizi pabijuši ārzemēs, ilgāku laiku tur dzīvojuši, strādājuši. Atgriešanās Latvijā ir šoks. Ir emocionāli grūti samierināties ar nepieklājību, nevīžību, savstarpējas necieņas klaju izrādīšanu. Bez visa nosauktā personīgi man joprojām ir neiespējami pieņemt mūžīgos dubļus, kas cilvēku ārpus Rīgas pavada no rīta līdz vakaram. Aizdomājoties par sajūtām, ar kādām cilvēks dzīvo laukos un pilsētā, varbūt tieši dubļi nosaka mūsu ikdienas emocijas, intereses, vēlmes vai tieši pretēji — nevēlēšanos. Rietumeiropā ir ļoti jācenšas, lai nonāktu vidē, kurā kļūsti netīrs. Tur tā nav ikdienas aktuālā tēma — palikt tīram. Latvijā tā ir kā fona skaņa, kā vienmēr un visur klātesoša būtne, ar kuru jārēķinās. Varbūt tieši šī vide un apstākļi turpina ietekmēt Latvijas sabiedrības lielas daļas prastumu, nevīžību, neiecietību. Jo tieši tā jūtas cilvēks, atgriežoties no ārzemēm un saņemot pirmo pagrūdienu sabiedriskajā transportā, pirmos skarbos vārdus veikalā vai ielās. Sajūtu — kā ar dubļiem apmestam. Manuprāt, šī divu kultūru plaisa ir un būs vēl ilgi iemesls vēlmei pamest zemi, kuru citkārt cēli saucam par dzimteni.

Kategorijas

Kategorijas