Cerību asns nākotnei

2020. gada 21. janvāris 09:42

102

Beidzot esmu gatava izlīst no skapja — līdz šim es atkritumus nešķiroju. Lielākoties šķirošanas konteinerā no mana mājokļa nokļuva vien kartona kastes. Man vienmēr bija iemesli un attaisnojumi, kādēļ atkritumus nešķiroju —
konteineri ir patālu un nav man pa ceļam, rokas vienmēr pilnas, lai nestu pa daļām, viena pudele maisā jau neko nemainīs utt. Kas mainījās? Atziņa — audzini sevi, nevis bērnu, jo bērns tāpat izaugs tieši tāds pats kā tu — iesēdās dziļi apziņā. Aizdomājos, ka mans dēls jau šobrīd zaudējis iespēju izbaudīt, kas ir balti Ziemassvētki, leduspuķes logā un mīnus 30 grādu spelgonis. Ja apziņa, ka katra rīcība ir no svara, skartu mūs agrāk, tad, iespējams, situācija būtu pozitīvāka. Es neesmu naiva un necenšos vienpersoniski cīnīties ar globālo sasilšanu, vēlos kļūt gādīgāka pret zemi, pa kuru staigāju, un iesēt cerību asnu bērnubērnu nākotnei. Izrādās, pirmais solis ir elementārs — šķirot atkritumus. Sākumā nedaudz palauzīju galvu, lai saprastu, kurā konteinerā kas jāmet. Un nevajag smīkņāt, jo daudzi iesaiņojumi sastāv no tāda mikšļa, ka ej nu sazini. Tad sākās mana jaunā atkarība! Kas mani pārsteidza — es līdz šim neapzinājos, cik daudz šķirojamo atkritumu nonāk sadzīves atkritumu konteinerā. Ja līdz šim no mājas ik pārdienu bija atkritumu maiss, ko iznest, tad pēc šķirošanas miskaste piepildās labi ja četrās dienās! Lūk, jūtams efekts. Jaunā pieredze lika aizdomāties par bioloģisko atkritumu konteineru nepieciešamību. Draudzene stāstīja par pieredzi, dzīvojot Dānijā. Tur bioloģisko atkritumu šķirošana ir pašsaprotama. Pārvācoties uz īres dzīvokli, priekšā jau bija dažādu veidu atkritumu maisi, katras krāsas maiss paredzēts sava veida atkritumiem. Tā kā par atkritumu nešķirošanu Dānijā draud sods, draudzene nevēlējās pārbaudīt veiksmi un rīkojās godprātīgi. Tā kļuva par pašsaprotamu un ikdienišķu rīcību. Izrādās, šie konteineri regulāri tiek mazgāti ar speciāliem līdzekļiem, tādēļ nenākas saskarties ar nepatīkamu smaku. Klausījos ar aizrautību, jau spēju iedomāties, ka pēc pāris gadiem šādi konteineri būs pieejami visiem Latvijas iedzīvotājiem. Šķirojot atkritumus, mani pārņem sportisks azarts, tas ir izaicinājums sev pašai — samazināt atkritumu tvertnes saturu.
Iespējams, mana sajūsma par jauno aizraušanos pielips kādam citam, un “zaļā domāšana” kļūs arvien pašsaprotamāka. Šis ir gadījums, kad svarīgs ir rezultāts, nevis iemesls. Katrs var atrast sev piemērotāko motivāciju — azarts, rūpes par nākotni vai vēlme samazināt atkritumu izvešanas tarifu. Es izlīdu no skapja un spēru soli pretī zaļākai planētai, tīrākai Latvijai un gaišākai bērnu nākotnei!

Staburags.lv ARHĪVS

Cerību asns nākotnei

Kategorijas