Cauri Krievijai uz Ķīnu

2020. gada 16. janvāris 17:01

114

(29. turpinājums. Sākums laikraksta ‘‘Staburags’’ 2018. gada 30. novembra numurā.)
122. diena

Atrodam viesnīcu, kur mūs sagaida vecs opītis, kas nerunā angliski. Telefonā parādām savu rezervāciju, viņš priecīgs paņem mūsu pases un iedod atslēgu. Istaba ir vienkārša, nositam divus lielus prusakus, kas izrāpo no galdapakšas. Dušā ir siltais ūdens, un arī ventilators pie sienas griežas. Lieliski!
Uzreiz steidzam tālāk un drīz sasniedzam pludmali. Tā gan nav tā, kur sauļojas, esam tieši pie zvejniekiem, kam lielākā rosība ir rītos. Redzam arī apaļās laivas, kurās viņi dodas pēc lielā loma. No iekšpuses izskatās diezgan ērtas.Netālu ir skaists templis, ko apsargā trīs sunīši. Neviena cita gan nav, tikai pamestas sastatnes — varbūt Jaunajā gadā te būs kāda skatuve? Gar palmu plantācijām un krastmalu dodamies uz Sontras pussalu, kas visa apaugusi lietusmežiem, tās platība — 4 tūkstoši hektāru. Kur nu kājām to izstaigāt! Redzam skaistu ezeru, kurā viens zvejnieks ar peldriņķi un tīklu brien arvien dziļāk, un drīz arī sasniedzam kāpnes, kas ved uz templi pašā kalnā. Tās gan nav tūristiem domātas, tā ir tāda kā tranšeja ūdens novadīšanai. Bet ir vēl divi tūristi, kas uzrāpušies pašā augšā — aziātu izskata meitene, nometusies četrrāpus, trīc un dreb, noteikti ļoti bail no augstuma, un lejā pa stāvajiem, lielajiem pakāpieniem viņa nemaz nedomā iet. Ārzemju puisis jau atradis aizaugušajā žogā caurumu, un tā nu mēs visi četri tiekam tempļu kompleksā, priecādamies, ka esam ienākuši no kādas nezināmas ieejas. Vēlāk uzzinām, ka viss sasniedzams pa ļoti skaistām, ērtām kāpnēm. Jauks piedzīvojums! Vien skrāpējumi no dažiem augiem palikuši rokās.Tempļu komplekss ir fantastisks. Budas statujas, vietējo rituāli un skaistie koki, kuru burvīgie izliekumi panākti ar zaru sasiešanu. Burvīgi skati paveras uz tālumā mirdzošo Danangas pilsētu no augšas. Tiešām brīnišķīgi! Arī tūristu ir ļoti daudz, lielākā daļa ķīniešu. Pussalas kalnienē sakrājas lietus mākoņi, un ik pa laikam saņemam pa lietus lāsei, bet drīz tālumā pa mākoņa maliņu izspraucas saulīte. Diena ir burvīga!
Pastaiga atkal ir pamatīga, jo templis ir piecu kilometru attālumā no mūsu viesnīcas. Dananga ir liela pilsēta, lai visu apskatītu, jāīrē motocikls vai velosipēds. Mocīti var īrēt par pieciem eiro dienā, bet problēma, ka virzienus nezinām un lielajā satiksmē orientēties grūti. Velosipēdiem neesam uzdūrušies, bet pilsētā sabiedriskais transports ir slikts.

Visu rakstu lasiet 10. janvāra numurā.

Staburags.lv ARHĪVS

Cauri Krievijai uz Ķīnu

Kategorijas