Uz Tallinu pēc Ziemassvētkiem

2020. gada 3. janvāris 00:00

Lai arī kalendārs pie sienas vēsta ziemu, laikapstākļi par to nemaz neliecina. No ziemas baltuma ne miņas. Kur gada nogalē rast Ziemassvētku noskaņas? Līdz Ziemeļu polārajam lokam netikt, bet centīsimies tās noķert pie mūsu igauņu kaimiņiem.

Ir agrs sestdienas rīts, iekārtojamies autobusā, un mūsu ceļš rit pa Rīgas—Tallinas šoseju. Garām Ādažiem, Saulkrastiem, Salacgrīvai... Tuvojas Ainažu robežpunkts Latvijas pusē un Iklas Igaunijas pusē. Tā kā šogad Igaunijā palielināts akcīzes nodoklis alkoholam, to nekavējās izmantot mūsu darboņi. “Superalko”, “Alkomarket”, “Go alko” — šādi uzraksti redzami uz ēkām Latvijas pusē.
Tuvojoties Pērnavai, redzam logo — kliņģerīti — un atpazīstam “Liepkalnus”. Daļa ražotnes no Latvijas pārcelta uz Igauniju, jo tur esot labvēlīgāka nodokļu politika. Skumji... Arī Igaunijas teritorijā pie “Liepkalnu” tirdzniecības vietas sastājušās automašīnas, tomēr Klintainē to allaž ir vairāk.
Pa “Vella kalpu” takām
Pirms Tallinas nogriežamies no šosejas un dodamies uz Keilas ūdenskritumu. Tas izveidojies uz Keilas upes, kas ietek Baltijas jūrā. Keila ir arī viena no Igaunijas lielākajām upēm. Ūdenskritums ir 6 metrus augsts un 50 metrus plats. Tā kā ūdens ir pietiekami, ūdenskritums ir iespaidīgs. Tas redzams arī Rīgas kinostudijas filmā “Vella kalpi”. Jāpiebilst, ka Tallinas vecpilsēta tika filmēta kā senā Rīga, jo toreiz Vecrīgā neļāva filmēt. Lai ūdenskritumu varētu apskatīt no abiem krastiem, ierīkots tilts un pastaigu taka. Pie Keilas upes ir muiža, kas uzcelta 1833. gadā, pašlaik tiek atjaunotas pārējās kompleksa ēkas. Muižas teritorijā ir maza baznīciņa. Dievnama un muižas teritorija ir norobežota, tuvumā piekļūt tai nav iespējams, vien apskatīt pa gabalu.
Līdzko tiekam uz šosejas, apstājamies, lai apbrīnotu vēl kādu dabas veidojumu — jūras stāvkrastu. Tas ir ap 30 metru augstumā. Paveroties lejup, notrīc kājas.
Pilsēta svētku rotā
Vēlā pēcpusdienā iebraucam Tallinā. Padomju laika celtnes mijas ar mūsdienīgajām stiklotajām. Redzams, ka pilsēta attīstās. Tallina ietērpta svētku rotā. Teju katrs koks notīts ar lampiņu virtenēm. Tās ievītas arī apstādījumos un ēku konstrukcijās.
Vispirms braucam uz Piritas rajonu apskatīt Sv. Brigitas klosteri, pareizāk sakot, klostera drupas. Klosteris te darbojās no 1417. līdz 1575. gadam, un tas bija lielākais Livonijā un Ziemeļeiropā. Interesanti, ka tur bija gan sieviešu, gan vīriešu klosteris, taču mūkiem un mūķenēm redzēties nebija iespējams. Viņu ikdiena pagāja lūgšanās, kā arī veicot dažādus saimniecības darbus. Klosteri vadīja sieviešu kārtas mūķene — priore. Livonijas kara laikā to nodedzināja Ivana Bargā karaspēks. Piritas apkārtnē 1969. gadā tika uzņemta igauņu filma “Pēdējā relikvija”, kurā filmējušies arī latviešu aktieri — leģendārā Elza Radziņa, Uldis Vazdiks un Ingrīda Andriņa. Agneses loma tiek uzskatīta par Andriņas spožāko kinolomu.
Pabraucam garām Nāriņai — monumentam, ko lika uzcelt Krievijas cars Nikolajs. Piemineklis veltīts kuģa “Rusalka” apkalpei, kas gāja bojā 1893. gadā Somu jūras līcī. Statuja nostiprināta uz liela jūras kompasa. Bojāgājušo jūrnieku vārdi iegravēti uz piloniem, kas tur ķēdes.
Ceļā uz Tallinas vecpilsētu redzam Kadriorgas pili. Baroka stila celtne, ko Krievijas cars Pēteris I licis uzcelt par godu savai sievai ķeizarienei Katrīnai I. Pili sāka celt 1720. gadā, un to pabeidza būvēt pēc pieciem gadiem. Diemžēl Pēteris I to nepiedzīvoja, jo tajā pašā gadā nomira. Arī Krievijas impērijas galms pili neizmantoja, vēlāk tā tika papostīta, daudzas parka skulptūras aizveda uz Pēterburgu. 18. gs. otrajā pusē pils nedaudz atdzīvojās, jo to katra savā valdīšanas laikā apmeklēja gan Elizabete Petrovna, gan Katrīna II. 19. gs. otrajā pusē tur ieradās cars Nikolajs I, kurš lika visu pārbūvēt. 20. gs. 20.—30. gados pils tika pārveidota par mākslas muzeju.
Noskaņu tirdziņš
Kad nokļūstam vecpilsētā, ir jau tumsa. Rātslaukumā pilnā sparā rit Ziemassvētku tirdziņš. Vidū novietota egle, kuru aplūkojot nāk prātā domstarpības starp latviešiem un igauņiem par pirmo Eiropā izrotāto svētku kociņu. Manuprāt, vienkārša un skaista, rotājumos — lielākas un mazākas lampiņas un sarkanas sirdis. Visā vecpilsētā izkārtoti svētku dekori. Gan starp mūriem, gan Rātslaukuma vidū novietoti galdiņi un iekārtotas teltis, tirgotāji izlikuši savas preces. Lielā izvēlē ir adījumi — cimdi, zeķes, cepures, jakas, džemperi, lakati u. c. Ļoti daudz ir skandināvu rakstiem adītu rūķu cepuru. Citi tirgotāji piedāvā Ziemassvētku rotājumus, eglītes, koka izstrādājumus un pārtikas preces. Grauzdētu mandeļu smarža aizved pie karstvīna pārdevējiem. Skan mūzika Ziemassvētku noskaņās. Ja kļūst vēsi, var pasildīties pie stilizētiem ugunskuriem — lāpām, kas pārklātas ar stikla kupolu. Vecpilsētā iekārtotie veikali ir atvērti, tajos iespējams gan iepirkties, gan rast siltumu. Cilvēku daudz, noskaņojums priecīgs. Jāpiebilst, Igaunijā redzēju vairāk smaidīgu ļaužu nekā šeit.
Tā kā esam agri cēlušies, daudz staigājuši, nogurums dara savu. Iekārtojamies viesnīcā un dodamies pie miera, lai jau rīt gūtu jaunus iespaidus.
Daudz iekarotāju
Svētdienas rītā vēlreiz dodamies uz vecpilsētu, lai interesanto arhitektūru skatītu dienas gaismā.
Sākot stāstu par Tallinu, atkal atcerēsimies “Vella kalpus”, kur par Rīgu bija teikts: “Rīga bija kā skaista sieviete, un daudzi to gribēja iegūt”. To pašu var teikt par Tallinu, kuru iekaroja vācieši, dāņi, zviedri, krievi. Tallinas agrākais nosaukums ir Rēvele. Nosaukums “Tallina”, visticamāk, esot cēlies no vārdiem “taani linna”, kas nozīmē dāņu pilsēta. 1154. gadā Tallina tika iezīmēta arābu kartogrāfa Muhameda al Idrisi Sicīlijas ķēniņam Rogeram veidotajā pasaules kartē. 1227. gadā pilsētu ieņēma Zobenbrāļu ordenis, bet pēc Saules kaujas un apvienošanās ar Vācu ordeni to nelabprāt atdeva dāņu karalim. No 1238. līdz 1346. gadam Tallina bija Dāņu Igaunijas galvaspilsēta. 1285. gadā tā kļuva par Hanzas savienības locekli. 1347. gadā Dānija pārdeva Ziemeļigauniju Livonijas ordenim. Livonijas kara laikā, 1561. gadā, Tallinas rāte padevās Zviedrijas karalim, un līdz 1710. gadam Tallina bija Zviedru Igaunijas galvaspilsēta. Ziemeļu kara laikā 1710. gadā Tallina kapitulēja krievu karaspēkam un tika iekļauta Krievijas impērijā kā Igaunijas guberņas centrs. Tallinas vēsturiskais centrs iekļauts UNESCO kultūras mantojuma sarakstā.
Vecpilsēta sastāv no divām daļām — Augšpilsētas un Lejaspilsētas. Augšdaļu apdzīvoja turīgākie cilvēki, savukārt nabadzīgākie mitinājās lejasdaļā.
Apskati sākam ar Domkalnu. Tas ir dabas veidots paugurs, taču par tā rašanos ir skaista leģenda. Kalns esot igauņu spēkavīra un valdnieka Kaleva kapavieta. Viņa atraitne Linda kapu krāvusi ar akmeņiem, kurus nesusi savā priekšautā. Nesot pēdējo akmeni, priekšauts nav izturējis un saplīsis, savukārt akmens noripojis lejā. Linda to pārdzīvojusi un gauži raudājusi, un no viņas asarām izveidojies Ūlemistes ezers.
Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā parlamenta ēka ir pilsētas vecajā daļā — Domkalna pilī.
Nosargā dievnamu
Mazliet paejot pa kreisi, redzams Igaunijas simbols — tornis “Garais Hermanis”. Tā galā plīvo valsts karogs. Tornis uzcelts jau 14. gadsimtā no Igaunijas dolomīta. Tepat ir Igaunijā lielākā pareizticīgo baznīca — Sv. Aleksansdra Ņevska katedrāle. Dievnams celts laikā no 1894. līdz 1900. gadam pēc arhitekta Mihaila Preobraženska projekta. Tā kā Tallinā mita daudz vāciešu, viņiem ļoti nepatika, ka tika celta pareizticīgo baznīca. Kā jau tas bieži notiek, lai uzceltu ko grandiozu, nākas nojaukt citas būves. Tā bija arī toreiz. Kad dievnams tika nosaukts Aleksandra Ņevska vārdā, vācieši jutās kā pliķi saņēmuši, jo 1242. gadā uz Peipusa ezera notika Ledus kauja. Krievu karaspēks Aleksandra Ņevska vadībā sakāva vāciešus. 20. gs. 20. — 30. gados sabiedrībā pavīdējusi doma dievnamu nojaukt, tomēr tā nenotika. Mūsdienās baznīca darbojas, tajā regulāri notiek dievkalpojumi. Jāpiebilst, ka tā ir ļoti grezna. Liela ir arī Doma baznīca, taču tā ir luterāņiem raksturīgi askētiski iekārtota. Pa šaurajām bruģētajām ieliņām nonākam Kohtu skatu laukumā. Baznīcu torņi, namu dakstiņu jumti, Rātsnama tornis ar Veco Tomasu. Paskatoties uz jūras pusi, redzama Tallinas osta un prāmji. Skaista Tallinas panorāma paveras arī no Patkula skatu laukuma. To visu gribas pavērot ilgāk, taču laiks ir nepielūdzams.
Apstājamies pie Rātsnama aptiekas, kas ir viena no senākajām zāļu tirgotavām Eiropā. Arī mūsdienās te darbojas aptieka. Aplūkojuši vēl dažus objektus, nonākam pie Viru vārtiem, kas arī ir viens no Tallinas simboliem. Saglabājušies gandrīz autentiskā veidā jau no 15. gs. Vecpilsētas apskate beigusies. Domās saku — uz redzēšanos! Gribas atgriezties, lai visu redzētu vēlreiz.
Lielākais ūdenskritums
Tālāk ceļš ved Narvas virzienā, braucam apskatīt Jegalas ūdenskritumu. Tas ir dabas veidojums Jegalas upē. 8 metrus augstais un 50 metrus platais ūdenskritums tiek uzskatīts par Igaunijā lielāko. Esmu to iedomājusies vēl varenāku nekā dienu iepriekš redzēto Keilas ūdenskritumu. Acīmredzot te ūdens mazāk, jo tā kritums ir tikai upes vienā pusē. Taču arī tas aizrauj. Jegalas ūdenskritums ir interesants arī ziemā, kad ūdens masa pārvēršas par ledus sienu ar lāstekām. Starp ledu, kas sasalis uz leju no ūdenskrituma sienām, un ūdenskrituma sienu var izveidoties tuneļa eja, kas no abām pusēm ir norobežota ar ledu.
Vasaras
kūrortpilsēta
Dodamies uz māju pusi un pa ceļam apstājamies Pērnavā. Arī šai Igaunijas pilsētai ir sena vēsture. Tā izveidojusies pie Pērnavas upes. Pērnava ir Igaunijas vasaras galvaspilsēta. No 1839. gada tai ir kūrortpilsētas statuss. Par Pērnavas arhitektūras pērlēm tiek uzskatītas Kūrmāja, dūņu dziedniecības ēka un pludmales viesnīca jūras krastā. Arī mūsdienās top gan viesnīcas, gan SPA centri. Igaunijas SPA centrus īpaši iecienījuši zviedru seniori. Lai arī Pērnavā ir interesanta koka villu apbūve, man tomēr vairāk patīk mūsu Jūrmalas mājas ar mežģīnēm un tornīšiem.
Ar ko vēl ievērojama Pērnava? 1918. gada 23. februārī Pērnavā no teātra “Endla” balkona tautai tika nolasīts Igaunijas neatkarības manifests. Tallinā neatkarība tika pasludināta dienu vēlāk — 24. februārī.
* * *
Kad dodamies mājās, jau iestājusies krēsla. Līņā. Priekšā tāls ceļš uz mājām, bet pozitīvo emociju pietiks ilgam laikam. Tagad jādomā, kur doties, lai noķertu pavasari. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Uz Tallinu pēc Ziemassvētkiem

Kategorijas