Staburags.lv ARHĪVS

Katram savi Ziemassvētki

Imants Kaziļuns

2019. gada 20. decembris 09:55

142
Katram savi  Ziemassvētki

Malkas krāsnī cepti pīrāgi, eglīte divis­tabu dzīvokļa mazākajā istabā, mamma, kas visu dienu kaut ko gatavo, jauc un mīca. Balts, piesnidzis parks aiz loga un gaisma tajā no ielas lampām. Tādas ir manas atmiņas no gadumijas. Ne Ziemassvētkiem, jo septiņdesmito gadu beigās, astoņdesmito sākumā manā ģimenē šo vārdu nelietoja. Vecvecāki laikam baidījās, bet vecāki pakļāvās viņu viedoklim. Visticamāk, šī bērnības pieredze noteica manu attieksmi pret vai par Ziemassvētkiem mūsdienās. Man mājās nav eglītes, laikam nesmaržos pīrāgi un nebūs nekādu rotājumu. Sveces iededzu katru vakaru neatkarīgi no tā, ir kādi svētki vai nav. Pateicību Dievam par izdevušos dienu, par mācību, ko esmu guvis, saku Viņam katru vakaru.
Ja uz Ziemassvētkiem raugāmies no faktu puses, tad, kā saka, zinātnieki vēl strīdas, kad īsti jaunava Marija savu dēlu Jēzu, ieņemtu no Svētā Gara, laida pasaulē. Ziemassvētku laiks, konkrēts datums, ir cilvēka izdomāts, Baznīcas pieņemts un pasludināts.
Reliģijas un lielas daļas mūsdienu cilvēka ceļi kaut kad šķīrās. Ir vēl pavisam maza daļiņa ļaužu, kas sevi sauc par kristiešiem, vēl mazāk to, kas apmeklē baznīcu, es tajā skaitā. Cik no viņiem var bez sirdsapziņas pārmetumiem teikt — esmu kristietis? Reti kurš. Tāpēc manī ir un vienmēr būs pretruna. No vienas puses, es pieņemu šo pasākumu, ko sauc par Ziemassvētkiem. Lai gan man šī jezga ar dāvanām, vaļīgo noskaņojumu, ballīti teju visa mēneša garumā vairāk asociējas ar nedēļas nogali. Kad visu gadu smagi strādājis, jūties nopelnījis svētkus, laiku, kad atskatīties uz darīto un pie bagātīgi klāta galda nosvinēt labi paveikto.
Pārrunājot redakcijā Ziemassvētku jēgu, katram tā ir atšķirīga. Vienam ar reliģiju nesaistīta, laiks, kurā satikt tuviniekus. Svētki, kuriem gatavoties visīpašāk. Citiem tie galvenokārt ir svētki viņu bērniem. Dažam — laiks, kad svētkus svinēt, apmeklējot baznīcu. Ja reiz katrs varam izvēlēties — svinēt vai nē, kā un kur, svarīgi apzināties un novērtēt šo laiku, vietu, kurā dzīvojam, dotās izvēles iespējas. To, ka mums neuzspiež, kā svētkus svinēt, vai aizliedz tos svinēt vispār. Šīs ir dienas kopābūšanai, laiks, kas vairo mīlestību, svētki, kuros iepriecināt sevi un citus ar dāvanām. Gribas, lai šis ir arī laiks, kad norakt, aizmirst, izslēgt no savas apziņas naidu, beznosacījuma pretestību citādajam. Tāpat, kā šogad pieņemot Ziemassvētkus bez sniega. Tā vienkārši ir.