Pārāk liela teikšana “ieved grāvī”

2019. gada 13. decembris 09:50

184

Ziemassvētku gaidas mijas ar mieru vakaros, kas tiek pavadīti sveču siltumā un ar haotisko dāvanu gādāšanu. Katra bērnudārznieka mammas lielākais murgs ir grupas čats un diskusijas par to, ko likt dāvanu maisiņā bērniem un ko dāvināt audzinātājām. Apdāvināšanas tradīcija pārvērtusies masveida kašķī par bieži vien nebūtiskām niansēm. Tpu, tpu, tpu — man paveicies, ka mana dēla grupiņā valda salīdzinoša vienprātība. Līdz ar to spēju uzjautrināties par to, kā uz kara takas nonāk citi vecāki. Līdz absurdam tiek apspriests dāvanu iesaiņojums, kādas konfektes vai dāvaniņas likt iekšā utt. Jautrība sākas mirklī, kad vienam bērnam negaršo tādas konfektes, otram neinteresē grāmatas, ko plānots dāvināt, tad par dārgu, tad par lētu, tad... Manuprāt, problēma slēpjas vecākiem piešķirtajā varā — spējā lemt. Ja tās nebūtu, šie svētki dārziņos būtu patiešām gaiši un mierīgi. Reiz vecāki sapulcē tā arī nespēja vienoties ne par summu, ne dāvanām audzinātājām un auklītēm. Ziemassvētku dāvanas viņas saņēma... Lieldienās.
Piemērs no dzīves. Kad dēls bija maziņš, salasījos gudros bērnu audzināšanas žurnālos, kas rosināja mazulim jau no dzimšanas ļaut iesaistīties ikdienas procesos. Viens no vienkāršākajiem — piedāvāt bērnam pašam, ko viņš vēlas vilkt. Tā nu stāvēju un virs galvas zīdainim plivināju divus dažādus bodijus. Kuru (jāpiebilst — sākumā nejauši) dēls aizskāra jeb “izvēlējās”, to vilkām. Bērns auga un pierada, ka ar viņu ģērbšanās jautājumā konsultējas. Tad kā neredzams aisbergs parādījās problēma — reizēs, kad nedevu izvēles iespējas vai tādu vienkārši nebija, jo ziemā nevar izvēlēties vilkt sandales vai vasarā ziemas zābakus, sākās niķi. Redz, parasti viņam bija teikšana, pēkšņi tas mainījās. Kaut kas līdzīgs notiek ar vecākiem, kad sākas diskusijas par Ziemassvētkiem dārziņā. Dodiet iespēju katram izteikt savu viedokli un ļaut vaļu fantāzijai, un murgs var sākties! Pārāk liela teikšana primitīvā jautājumā “ieved grāvī” visnotaļ adekvātus cilvēkus. Draudzene izteicās, ka dārziņā būtu jābūt vienotam standartam par Ziemassvētku paciņām. Piemēram, dārziņš sagādā visiem bērniem vienādas paciņas, vecākiem atliek norēķināties. Jāpiekrīt, tas izklausās ērti. Un tie, kas pīkst, ka bērnam negaršo šis vai tas, lai atceras, ka neesam restorānā, kur katrs pasūta pēc savas gaumes. Dārziņā jau ir ierobežojumi, kādus saldumus un priekšmetus drīkst ienest. Tad arī šajā jautājumā vajadzētu palīdzēt vecākiem, norādot virzienu.
Svarīgi atcerēties, ka Ziemassvētkos galvenais ir bērnu prieks. Mirdzumu acīs sagādās nevis saldumu paciņas, bet gan Ziemassvētku vecīša ierašanās, uztraukums par dzejolīti un svētku atmosfēra. Ja mēs, pieaugušie, neakcentētu dāvanu nozīmi, tad nesabojātu Ziemassvētkus kā sev, tā bērniem. Mammas un tēti, dāvanu jautājumiem pieejiet ar vieglāku skatu, bet tie vecāki, kam šis ir dzīvības un nāves jautājums, neuztraucieties, pēc gada trādirīdi sāksies atkal un jums būs iespēja izpausties ar pilnu atdevi.

Staburags.lv ARHĪVS

Pārāk liela teikšana “ieved grāvī”

Kategorijas