Nevar sākt no baltas lapas

Jānis Blūzmanis, Jaunjelgavas novada domes deputāts

2019. gada 20. novembris 00:00

549

Aizvadītajā nedēļā sekoju līdzi valsts budžeta plānošanas un apstiprināšanas procesam. Iedzīvotāji savu viedokli par valdības darbu pauda ar protesta akcijām un mītiņiem. Jāatzīst, ka šobrīd nekā spīdoša nav — solījumi nav izpildīti. Politiķi solīja debesmannu, ko nav spējuši īstenot. Iedzīvotāji kļūst aktīvāki un protesta akcijas nepaliek nepamanītas, par tām ziņo medijos, kas veicina to aktualitāti. Notiekošais atspoguļo lielākās sabiedrības daļas nostāju. Medicīnas darbinieku, skolotāju un neapmierināto ar teritoriālo reformu streiks skar visus iedzīvotājus. Ja šīs jomas pārstāvjiem nav labs noskaņojums, tad arī pakalpojums tiek sniegts ar mazāku ieinteresētību. Tik jūtīgai nozarei kā medicīna būtu jāspēj rast pietiekamu finansējumu. Esmu ieguvis izglītību finanšu jomā, disertācijā rakstīju par valsts budžeta plānošanas procesu un savulaik strādāju Finanšu ministrijā, Budžeta departamenta Valsts budžeta kopsavilkuma nodaļā un uzskatu ka daļēji nepieciešamos līdzekļus var atrast veselības un labklājības resoru ietvaros. Runājot par medicīnu, jāpārskata daži lielie projekti, kas tiek īstenoti. Daži kritizēja, viņuprāt, pārāk lielo Aizsardzības ministrijas budžetu. Latvijas aizsardzībai patiesībā nav piešķirta nemaz tik liela summa, kā šķiet, ~ 650 000 000 eiro, veselības nozarei ir vairāk nekā miljards. Līdzekļi ir, jāizvērtē, iespējams, iepriekšējās valdības laikā pieņemti lēmumi, kas ietekmējuši daudzus nozares faktorus. Pirms pāris nedēļām izskanēja, ka resoriem, kur nauda nav izlietota, iekšēji tā tika novirzīta citām vajadzībām, tostarp tika minēta medicīnas nozare. Iespējams, pārdalot finansējumu, tas nav nokļuvis tur, kur jānokļūst. Agrāk Latvijas Banka ierosināja valdībai izmantot “nulles” budžeta procesu — jāņem iestāde un jāizanalizē no pamatiem, kādas funkcijas, līgumi, atbildība utt. Tādā veidā var atklāt neefektīvu līdzekļu izlietojumu. Aizsardzības budžetu aprunāt nevajadzētu, tā ir jutīga tēma. Laikā, kamēr valstī bija krīze, aizsardzības jomā viss tika mazināts un militārais ekipējums netika pienācīgā līmenī uzturēts, tagad nozare atjaunojas un stiprinās. Nevajag tam stāties ceļā.
Divējādas sajūtas pārņēma, uzzinot par Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) ziņu dienesta likvidāciju. Tas var mazināt žurnālistikas kvalitāti un iedzīvotāju informētību. Taču, tā kā kanālu LNT un TV3 īpašnieki ir vieni un tie paši, viņu mērķis, kā jau tas ir uzņēmējdarbībā, ir gūt peļņu. Latvijas informācijas telpas jautājums viņiem ir sekundārs. Ziņu dienesta likvidācija var veicināt dezinformāciju un viltus ziņu izplatību. Televīziju kā ziņu avotu mūsdienās lielākoties izvēlas cilvēki virs 40 gadiem. Jaunāka gadagājuma cilvēki ziņas lasa viedierīcēs — telefonos un datoros. Veicot kanālu reorganizāciju, īpašnieki norādīja ziņu platformas maiņu. Ja viņu mērķis ir pāriet un strādāt sociālajos tīklos, internetā, tad iecere ir apsveicama, tomēr neticu, ka tas tā notiks. Mēs katrs esam izvēlējušies savu informācijas burbuli. Cilvēkus uzrunā skaļi virsraksti, skandāli, nevis analītiskie ziņu raidījumi. Kultūra mainījusies, cilvēki arvien mazāk analizē informācijas patiesīgumu, nedomājot “sulīga” ziņa tiek nodota draugiem, kuri ar rakstu dalās tālāk. Maldīgā lavīnas bumba sāk velties.
Aizvadītajā nedēļā Sērenē no jauna atklāja piena pārstrādes uzņēmumu “Sērenes piens”. Priecājos par jaunā uzņēmuma ienākšanu pagastā. Šobrīd “Sērenes piens” nodarbina aptuveni 20 strādniekus, nākotnē viņu skaits varētu pieaugt. Vienīgais, kas mani interesē — vai uzņēmums reģistrēts Jaunjelgavas novadā un vai nodokļi paliek novadā un nenonāk citā pašvaldībā. Neraugoties uz visu, Sērenes pagastam uzņēmējdarbība veicina izaugsmi un dod tik nepieciešamās darba vietas.
Portālā ”Mana balss” atklāta iniciatīva “Par atlaisto deputātu ierobežojumu kandidēt vēlēšanās”. Iniciatīvas autori uzsver, ka pēc atlaišanas kompensācijas izmaksāšanas deputātiem nav lieguma vēlreiz kandidēt vēlēšanās. Iznākumā rodas negodprātīga nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšana. Manuprāt, Saeimas deputātiem nevajadzētu izmaksāt kompensācijas. Tad jau visiem cilvēkiem, kam ir likumiskas darba attiecības, atlaišanas gadījumā vajadzētu piešķirt kompensāciju. Šo normu vajadzētu likvidēt, pat Eiropas Savienības Parlamentā šādu kompensāciju nav. Šaubos, vai atlaistam deputātam nevajag dot otru iespēju kandidēt. Atceramies bijušā prezidenta Valda Zatlera rīkojumu numur 2. Atlaižot Saeimu, darbu zaudēja arī godprātīgie deputāti. Tad sanāk, ka, šādā veidā atlaižot parlamentu, darbu un iespēju vēlreiz kandidēt zaudē arī tie, kuri to īsti nav pelnījuši. Nav pareizi vienu mērauklu attiecināt visiem 100 deputātiem. Šāda līdzatbildība neveidotu stiprāku valsts pārvaldi un nenodrošinātu pēctecību. Tieši ar to tagad nākas saskarties. Centrālā vēlēšanu komisija atļāva sākt parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu. Ja iniciatīva īstenotos un iecere par atlaisto deputātu ierobežojumu kandidēt vēlēšanās būtu spēkā, tad nākamajā Saeimā būtu jauni, “zaļi” deputāti. Politikā nepieciešama pēctecība, katru sasaukumu nevar sākt no baltas lapas, jāievēro priekšgājēju iesāktais un jāpilda iepriekš dotie solījumi.
Aizvadītajā nedēļā Jaunjelgavas novada domē notika ārkārtas sēde, kurā svarīgākā diskusija bija par priekšlikumu izveidot Sēlijas novadu. Mana nostāja nav mainījusies — kopš pirms desmit gadiem izveidoja Jaunjelgavas novadu, Sērenes pagastā izaugsme nav notikusi. Es un vairums sēreniešu esam pārliecināti, ka labāk, pareizāk un izdevīgāk ir pievienoties Aizkraukles novadam. Loģistika saglabājusies Aizkrauklē. Jaunjelgavas novadā nav infrastruktūras vai ekonomiska centra, pakalpojumus iedzīvotāji brauc saņemt uz Aizkraukli. Galvenās bibliotēkas funkcijas deleģētas Aizkrauklei, tāpat ir ar sportu skolu. Aizkrauklei ir sava būvvalde, bet Jaunjelgava un citi novadi šo funkciju veikšanu uzticējuši Kokneses būvvaldei. Jaunjelgava ar vairāk nekā 5000 iedzīvotājiem ir mazs novads. Centrs ir Jaunjelgava, taču attālajiem pagastiem izdevīgāk ir doties uz Aizkraukli. Diskusijas par Sēlijas novada izveidi ir populistiskas runas. Sēlijas novadu apvienība, kāda tā ir tagad, varēs pastāvēt arī pēc teritoriālās reformas pašreizējā izstrādē. Sēlija ir vēsturisks apriņķis — paražas, identitāte un kultūra neizzudīs. To saglabāšana nav pretrunā ar teritoriālo reformu un pievienošanos Aizkraukles novadam. Sēlijas novada izveide teritoriālajā reformā nav īstenojama, nav iespējams rast loģisku un visiem izdevīgu centru. Sēlijas vārda izmantošana ir populistisks gājiens, ko izmanto noteikta deputātu grupa. Pēc pāris gadiem, kad, visticamāk, būsim pievienoti Aizkraukles novadam, šie deputāti varēs sist pie krūtīm, teikt, redz, mēs aizstāvējām ideju par neatkarīgu Jaunjelgavas novadu un Sēliju. Nu neizdevās, tagad aizstāvēšu jaunjelgaviešus Aizkraukles novadā. Sasaistot šo jautājumu ar iepriekšējo, par politisko solījumu nepildīšanu — Latvijas Republikas Nacionālajā attīstības plānā, jau pirms daudziem gadiem, ir noteikti reģionālie centri. Par reģionāliem attīstības centriem definētas 21 pašvaldības, tostarp Aizkraukle, kurām vairāk jāsniedz līdzekļi, jo tās būs reģionālie centri. Mums pirms vairākiem gadiem jau bija zināms virziens, kurā jāiet. Cilvēki tiek biedēti, ka lielajā novadā aizmirsīs par pagastiem. Tā nebūs, paliks “pārvaldnieks”, kas rūpēsies, lai viss notiktu. Iespējams nebūs pieci darbinieki, bet būs viens cilvēks. Jaunjelgavā deputāti nesaņem pat minimālo algu. Man deputāta pienākumi ir kā brīvprātīgais darbs sava apriņķa labā. Es cīnos par Sēreni, par mazajiem pagastiem, lai visi līdzekļi neaiziet tikai Jaunjelgavas pilsētas attīstībā.
Aizvadītā nedēļa pagāja patriotiskā gaisotnē, sākot ar Lāčplēša dienu līdz Latvijas proklamēšanas gadadienai. Cilvēki šajā laikā vienojās ar sarkanbaltsarkanajām lentītēm, kopā atzīmēja svētkus ar dažādiem koncertiem un pasākumiem. Svētkus pavadu kopā ar ģimeni, bērniem mācām to būtību, kas tā par svētku dienu. Ik gadu apmeklējam militāro parādi Rīgā krastmalā. Gribētu, lai Latvijā šie būtu vairāk priekpilni un ne tik sērīgi atceres svētki. Jā, bija upuri, bet tagad Latvija ir brīva, un tieši to mēs svinam! Pozitīvi, ka pēdējos gados svētkus arvien plašāk svin dažādos novados un pagastos. Katrā novadā ir savi pasākumi un tradīcijas. Sērenē 18. novembrī tiek izveidots gaismas ceļš.
Pirmie 18. novembra svētkus atklāj studentu un studentu korporācijas, tai skaitā Rīgas latviešu vecākā korporācija “Selonija”, kuras biedrs esmu. Jau pulksten astoņos rītā, pa Brīvības ielu, mēs devāmies svētku gājienā no Latvijas Universitātes uz Brāļu kapiem.
Tik vienoti kā novembrī esam reti, bet vajadzētu biežāk.

Jānis Blūzmanis,
Jaunjelgavas novada domes deputāts

Staburags.lv ARHĪVS

Nevar sākt no baltas lapas

Kategorijas