Staburags.lv ARHĪVS

Uz pārmaiņu sliekšņa

Uz pārmaiņu sliekšņa

1. decembris būs pēdējā diena, kad ēterā izies Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) ziņu dienesta komanda. Sociālajos tīklos simtiem komentētāju izplūda asarās — ak, šausmas, kā tā var?

Es uzaugu, skatoties LNT, un skaidri apzinos, ka ar šo kanālu man drīzāk saistās sentimentālas jūtas. Domāju, tāpat ir ar skaļajiem bļāvējiem. Šodien informācijas plūsmu diktē internets. Daudz vieglāk un ērtāk ir uzmest aci aktuālajiem notikumiem darba datorā vai telefonā, nekā gaidīt noteikto laiku, lai ērti iekārtotos pie televizora ekrāna. Televīzijai, tāpat kā drukātajai presei, ir grūti konkurēt ar interneta portāliem, kuri aktuālo informāciju ievieto nekavējoties, kamēr ziņu raidījumi ēterā sākas konkrētā laikā, bet preses izdevumi iziet garo drukāšanas procesu, līdz nonāk lasītāju pastkastītēs. Visiem, gan ziņu patērētājiem, gan kolēģiem žurnālistikā, jāapzinās, ka esam uz pārmaiņu sliekšņa. Informācijas platforma pēdējos gados ir stipri mainījusies, tā kļuvusi pieejamāka. Savukārt patērētājs — bezkaunīgāks. Visi grib lasīt ziņas portālos, taču maksāt par to absolūtais vairums negrasās. LNT reorganizāciju “All Media Baltics” lēmums ir racionāls, televīziju mūsdienās skatās arvien retāk, kur nu vēl, ja runa ir par ziņu pārraidēm. Izglītojošajām pārraidēm jāsacenšas ar filmām, mūzikas kanāliem, bērnu raidījumiem utt. Labā ziņa — daži LNT ziņu raidījumi turpinās darboties, izveidosies jauns ziņu dienests, cerams, vēl labāks un spēcīgāks.

Mediju un žurnālistu darbs Latvijā netiek novērtēts. Daļēji tas saistīts ar mūsu kultūras līmeni. Agrāk avīzes abonēšana bija pašsaprotama un LNT vakara ziņas ģimene skatījās kopā, tagad tas ir pagātnē. Nereti tie paši žurnālistu aizstāvji ir tie, kas vairāk laika velta dzeltenās preses aktualitātēm. Lūk, mūsu konkurenti par izdzīvošanu, vismaz vieni no visiem. Ko rādīja vakar LNT ziņās vai kas bija lasāms pēdējā laikraksta “Staburags” numurā? Kurš pateiks? Bet par skandalozā Kiviča gaitām gan zinās.

Mediju nozarei nepieciešamas lielas pārmaiņas. Mēs esam demokrātijas balsts, taču mūsu darbs ir ļoti atkarīgs no finansējuma. Mums, tāpat kā uzņēmējiem, jādomā, kā izdzīvot. Varbūt jāmācās no pašvaldības izdevumiem — pastāvēt par nodokļu maksātāju naudu?

Pārmaiņas ir grūti pieņemt, kur nu vēl tās, kurās mums kaut ko atņem. Šis ir signāls, kas, cerams, vērsīs uzmanību nozares sakārtošanai. Informācijas telpa ir pilna dažādām ziņām, katra paša izvēlē izraudzīties īsto un vienīgo. Patērētāj, esi atbildīgs, ar savu izvēli tu sniedz atbalstu konkrētam medijam! Radio, televīzijas un rakstošo žurnālistu darbs vairs nav tikai kvalitatīva materiāla izveide. Mūsdienās pērk to, ko labi pārdod, un mēs visi sacenšamies šajā ziņu tirgū par jūsu uzmanību. Abonentu skaits, klikšķi portālā — lūk, kas nosaka medija “vērtību”. Un šo cenu uzsitat jūs, ziņu patērētāji. Rentablām iestādēm un pakalpojumiem slēgšana nedraud. Tas, kas notiek, ir sabiedrības spoguļattēls. ◆