Staburags.lv ARHĪVS

Uzticams draugs — Stafordšīras terjers

Ginta Grincēviča

2019. gada 5. novembris 00:00

2575
Uzticams draugs — Stafordšīras terjers



Aizkraukliešu Ievas un Gata Grigoroviču ģimenē ir pieci bērni, divi no kuriem ar četrām kājām. Ieva un Gatis ir saimnieki Vendijai un Carro — Amerikas Stafordšīras terjeriem, kuri kļuvuši par ģimenes locekļiem un gādā par aktivitātēm ģimenē. Lai nu kam, šiem mājas mīluļiem prātā nav mierīga sēdēšana.

Galvenais — stingrs raksturs
Pirms sešiem gadiem kādā sestdienas rītā Ieva ar vīru spontāni nolēma iegādāties suni. Tā Grigoroviču ģimenē ienāca pirmais Amerikas Stafordšīras terjers. Diemžēl suņuku notrieca automašīna. Ieva ar vīru vairs nespēja savu ikdienu iedomāties bez četrkājainā drauga, tādēļ pāris dienu pēc negadījuma abi devās uz Ventspili pakaļ Carro. “Interesi par Amerikas Stafordšīras terjeriem izraisīja šīs šķirnes pārstāvju spēks. Teikšu godīgi, sākumā no šiem suņiem baidījos. Internetā biju lasījusi, ka viņi var uzbrukt saimniekam, un citus muļķīgus šausmu stāstus. Vīram patika terjeru raksturs un izskats. Izvēloties mājas mīluli, izskatīju visus piedāvājumus, aplūkoju visas šķirnes, neviena cita neiepatikās. Stafordšīras terjers — tas ir mūsu!” stāsta Ieva.

Vārds mīlulim dots, iedvesmojoties no vārdabrāļa Aizkrauklē un viņa labajām īpašībām. Kad ģimenē ienāca Carro, mājās auga tikai viens bērns un vecākiem šķita, ka visu apvienot ir diezgan elementāri. “Stafordšīras terjeri ir ļoti paklausīgi un labi padodas audzināšanai. Galvenais — jābūt stingram raksturam, nevar ļaut “kāpt uz galvas”. Pirms pusotra gada paņēmām kucīti Vendiju, lai nodarbotos ar sportu. Carro sāka tradīciju — piedalīties sacensībās. Latvijā ir ļoti maz kucīšu, kas piedalās sacensībās. Sākumā gan otram sunim ģimenē pretojos. Auga bērni, nezināju, vai tiksim galā arī ar diviem suņiem. Taču labiem audzētājiem pēkšņi atbrīvojās suņu meitene. Stafordšīras terjeru sacensībās kucītes principā nepiedalās, domājām, ka būsim tie, kas aizsāk šo tradīciju,” stāsta aizkraukliete.

Velk vairāk nekā trīs tonnas
Amerikas Stafordšīras terjeriem piemīt izcila izturība, un viņiem ir vajadzīgi daudz un dažādi fiziskie vingrinājumi un spēles, lai izlādētu enerģiju. Tādiem suņiem notiek īpašas sacensības, kurās sacenšas dažādos pārbaudījumos — velk smagumus, lec sienā un citi. Gatavojoties sacensībām, Ievas suņi ārā trenējas, velkot vasarā riepas un ziemā ragavas. “Tagad vairs garāmgājēji šķībi neskatās, jau pieraduši pie mūsu treniņiem. Tas ir tāpat kā cilvēkiem — treniņi ar inventāru. Dzīvnieks, lai nedegradētos, iet sabiedrībā un pilnveidojas. Tas ir maldīgs stereotips, ka dzīvnieks tiek mocīts šādā veidā. Stafordšīras terjeriem šādi treniņi ir nepieciešami. Sacensībās mums ir labi rezultāti,” stāsta suņu saimniece.

Carro jau ir seši gadi, viņš vairs aktīvi netrenējas. Viņa labākais sniegums smaguma vilkmē ir 3300 kg, sienas lēkšanā Carro var uzlēkt 3,40 m augstumā no vietas, kā arī viņam ir labi rezultāti citās disciplīnās. Virves vilkšanā Carro izcīnīja 1. vietu savā svara kategorijā Slovākijā. 15. novembrī Ieva ar mīluļiem dosies uz sacensībām Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā.

Neraugoties uz Stafordšīras terjeru draudīgo izskatu, Ievas un citu šo šķirnes suņu saimnieku pieredze rāda, ka viņi ir uzticami ģimenes draugi. “Es bērnus labāk uzticu saviem suņiem nekā dažreiz cilvēkiem. Jā, šīs šķirnes pārstāvji izskatās draudīgi, taču tas nereti ir labi — svešinieki ielās mums nenāk klāt, iet ar līkumu. Suņi aizstāvēs mani un bērnus, ja tas būs nepieciešams. Kad ar otru bērnu atbraucām mājās no dzemdību nama, ļāvām sunim ar jauno ģimenes locekli iepazīties. Turpmāk suns bija pirmais, kas reaģēja uz bērna šņukstiem un deva signālu, ka nav kaut kas kārtībā. Starfordšīras terjeri ir lieliski ģimenes draugi, galvenais — saglabāt stingrību. Šie suņi nav piemēroti mājās sēdētājiem, viņiem nepieciešama kustība. Viņi saimnieku izvilks ārā jebkuros laikapstākļos — lietū, salā vai tveicē. Labāku draugu grūti iedomāties, piedevām ir, ar ko parunāt, kad nav, ar ko aprunāties. Vīrs ar suņiem strādā, gatavojoties sacensībām, manā pārziņā ir piedalīšanās suņu skatēs.” ◆