Daiļais akvārija huligāns
Mājdzīvnieki var sagādāt rūpes, katrai sugai ir savas īpatnības un vajadzības. Ar ko sākt, ja bail uzņemties atbildību par četrkājaino draugu? Viena no populārākajām alternatīvām ir akvārija zivis. Tas būs gan estētisks interjera papildinājums, gan jaunu pienākumu uzņemšanās. Viena no populārākajām ir zivs gailītis, kuru pazīst arī kā cīnītājzivi.
Svešais starp savējiem
Popularitāti gailītis iemantoja, jo šī zivs ir viegli kopjama, lēti uzturama un ir sastopama košās krāsās un toņos. Tomēr zivtiņai ir sava tumšā puse. Gailīti jeb “Betta splendens” vislabāk raksturo citāts “savējais starp svešajiem, svešs starp savējiem”. Cīnītājzivs nogalina savas sugas pārstāvjus, ar vairumu citu zivju gailītis labi sadzīvo. Tas nozīmē, ka akvārijā var būt tikai viens gailīšu tēviņš.
Mātītes, tautā sauktas par vistiņām, ir blāvas, resnākas, un spuras tām ir ap vienu centimetru garas. Akvārijā vienlaikus var būt vairākas mātītes, kas parasti savā starpā nekaro. Tēviņi ir agresīvi pret mātītēm, bet reti tās nogalina, īpaši, ja tās ir vairākas un uzmanība tiek novērsta. Kad gailīšu tēviņš koķeti rāda mātītēm savas košās spuras un kad ar tām draud, noteikt nav iespējams. Mīlīga aplidošana kuru katru mirkli var pāraugt kautiņā, kurā mātīte pat neilgu laiku spēj turēties pretī tēviņam vai arī kautiņa beigās mātīte paklausīgi kopā ar tēviņu aizpeldēs uz ligzdu ikru nēršanai. Vienā vārdā — sekss un vardarbība gailīšu pasaulē nespēj pastāvēt viens bez otra.
Paša atspulgs stiklā rada mūžīgu un nenogurstošu pretinieku, kas neļauj garlaikoties. Novērots, ka sarkanie gailīši ir viskauslīgākie un bieži uzvar cīņās. Maksimāli atvērtas spuras un žaunu vāki, viļņveidīga koša krāsu kustība liecina par zivtiņas lielu uzbudinājumu un tās lielisku fizisko formu.
Apmierina dzīve burciņā
Gailīši neaiztiek ūdens augus. To pamatbarība ir visdažādākie ūdens bezmugurkaulnieki. Jauni, izsalkuši gailīši var krasi samazināt spoļu vai fīzu populāciju — gliemeži, kas bojā augus, tāpēc gailīši ieteicami ūdens augu akvārijos. Vēl viena labirinta zivtiņu īpatnība — gailīši ir diezgan noturīgi pat pret lielu ogļskābās gāzes daudzumu ūdenī, pat ja ūdeni mākslīgi ar to papildina, ko dara vairums augu mīļotāju. Gāzu apmaiņu gailīšiem nodrošina speciāls elpošanas orgāns — labirints, kurā zivtiņa uzkrāj atmosfēras gaisu, regulāri piepeldot pie ūdens virsmas ieelpot, tāpēc mazs skābekļa un liels ogļskābās gāzes daudzums ūdenī, kas novērojams ļoti cieši apstādītā akvārijā naktīs, gailīšus neuztrauks.
Biezi aizaugušās ūdenstilpēs, kur gailīši dzīvo savvaļā Indoķīnā, apstākļi ir ļoti līdzīgi. Šo mazo ūdenstilpju stāvošā ūdenī — kanālos un dīķos — arī ir maz skābekļa un daudz ogļskābās gāzes, tāpēc šīm zivtiņām izveidojies labirints un tās nenoslāpst. Bet brīvai piekļuvei atmosfēras gaisam ir jābūt vienmēr — ja nebūs, gailītis nomirs pat ar skābekli bagātā ūdenī.
Gailīšus var turēt, neveidojot īstu akvāriju. Tas var ērti dzīvot puslitra burciņā bez aerācijas un ūdens filtrācijas. Šādos apstākļos gailītim nebūs skumji, tas sāks veidot ligzdu no putu burbuļiem un centīgi cīnīsies ar savu atspulgu stiklā. Galvenais — neaizmirst gailīti ik pārdienas pabarot ar kvalitatīvu zivtiņas izmēriem atbilstošu barību un regulāri mainīt ūdeni. Ja zivtiņa aizrīsies ar lielāku barības gabalu, tā nevarēs elpot un nosmaks. Barot var ar sauso, saldēto un dzīvo barību. Zivtiņu nedrīkst pārbarot. Ar pūstošiem organismiem piesātinātā ūdenī gailītis jutīsies slikti, sāks rasties sēnīšu slimības uz spurām. Tāpat jāseko līdzi ūdens temperatūrai, tai ir jābūt augstākai par 24 grādiem C, tāpat jāuzmanās zivtiņu atstāt aukstumā vai caurvējā.
Viedoklis
Normunds Griķītis, apvienības “Liepājas akvārija turētāji” dibinātājs un mājaslapas www.latb.mozello.lv vadītājs
— Kā jau katra nodarbe, arī akvārija zivju turēšana interesē atsevišķus cilvēkus. Zivs nav populārāks mājdzīvnieks par suņiem un kaķiem. Jā, akvārija zivis ir bez problēmām nopērkamas un dažādas. Vairumam cilvēku gribas tādu mājdzīvnieku, kuru var paņemt rokās un samīļot.
Akvārija zivju saimniekiem problēma ir nevēlēšanās meklēt informāciju par zivtiņu specifiku un akvārijā vēlamajiem apstākļiem. Nezināšanas dēļ tiek ielaistas aļģes, akvārijs kļūst zaļš vai pat melns, zivis var sākt slimot. Pie tā vainīgs cilvēku slinkums meklēt informāciju. Valda maldīgs stereotips, ka gailītim neko daudz nevajag. Zivtiņai pietiek ar glāzīti vai mazu apaļo akvāriju, viņa būs koša un skaista un dzīvos ilgi. Tas nav pareizais stils un veids, kā uzturēt gailīti. Tāpat kā citas zivis, arī gailītis vēlas dzīvot tīrā ūdenī, lai apkārt būtu augu daudzveidība, plašums un citas zivis. Gailītis pēc zelta zivtiņas ir otra populārākā akvārija zivtiņa pasaulē tieši daudzveidības ziņā. Gailītim ir dažādas spuru un krāsu variācijas.
Visas akvārija zivis kā mājdzīvnieki ir ērti. Salīdzinot ar citām šķirnēm, zivtiņa gailītis ir mazāk prasīga. Pieradis dzīvot Ķīnas rīsu laukos, kur ir diezgan sekls un dubļains ūdens, tādēļ viņu sauc arī par labirinta zivtiņu. Gailītim žaunās ir papildu orgāns skābekļa elpošanai, kas ļauj elpot arī atmosfēras gaisu. Taču ir arī monētas otra puse — gailītis ir cīnītājzivs. Viņa ir koša un krāsaina, ja kādu citu zivi gailītis uztvers kā konkurentu, tad notiks cīņa. Gailītis spēj piekaut vai nodzenāt otru zivtiņu līdz nāvei. Taču tā ir specifika, par kuru zinot akvāriju var iekārtot tā, ka cīnītājzivs mierīgi sadzīvo ar citiem iemītniekiem. Āzijā gailīti izmanto nelegālās cīņās, pēc kurām notikušo pierādīt ir grūti.
Vidējais gailīša dzīves ilgums ir no pieciem līdz astoņiem gadiem. Lai zivtiņu pārdotu, tai jābūt mazai. Daudzi ražotāji tīšām zivtiņas kārtīgi nebaro, lai tās neizaugtu pārāk lielas. Šādā veidā zivtiņa pie ražotāja var aizvadīt pat veselu gadu vai divus. Tā kā zivs nav saņēmusi pilnvērtīgu uzturu, tad mūža ilgums tiek mākslīgi samazināts. Mūsdienu akvārijā normāls gailīša dzīves ilgums ir trīs līdz četri gadi.
Iespējas, kā atbrīvoties no zivs, kad tā ir beigta, ir vairākas. Viss atkarīgs no saimnieka. Ja zivs bijusi tikai kā mājas dekors, tad to mierīgi var izmest podā vai atdot kaķim, bet, ja tas ir bijis mīlulis, kas sagaidījis mājās, kas pēc izskata tevi pazīst un nāk pie stikla, tad kā tu viņu podā izmetīsi? Zivs atlieku likvidēšana ir katra paša morālais aspekts — vai tā bija mājdzīvnieks vai mājas dekors. Nolaišana podā nav sliktākais variants. Nepareizi būtu to izbarot kādam dzīvniekam vai citai zivij. Akvārijā var būt dažādas slimības un baktērijas, kas var izraisīt saslimšanu. Vēl labāk būtu mājdzīvnieku apglabāt, bet tas atkarīgs no saimnieka attieksmes.
Materiāls tapis, izmantojot apvienības “Liepājas akvārija turētāji” mājaslapā atrodamo informāciju
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra