Psihologs nelīdzēs

2019. gada 5. oktobris 09:09

436

Valdība atbalstījusi grozījumus autovadītājiem piešķirto pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumos. Tie paredz, ka šoferīši varēs dzēst soda punktus ne tikai apmācību kursos, bet arī braukšanas uzvedības korekcijas grupās, kurās būs jāmācās cīnīties ar stresu un savaldīt agresiju uz ceļa.
Līdz šim ieteikumu apmeklēt apmācības kursus vai uzvedības korekcijas grupas no Ceļu satiksmes drošības direkcijas saņēma tie autovadītāji, kuriem bija iekrājušies astoņi pārkāpumu punkti. Ja kursus vai korekcijas nodarbības apmeklēja, punktu skaitu samazināja, ja nē — pielika vēl divus klāt, un tas jau nozīmē liegumu uz gadu vadīt transportlīdzekli. Tagad autovadītāji, kuri būs ieguvuši četrus soda punktus, bet gribēs to skaitu samazināt par diviem, paši varēs pieteikties kursos vai korekcijas grupas nodarbībās. Taču skaidrs, ka tas nav par velti, šādu nodarbību apmeklējums maksā vairāk nekā simt eiro.
Izplatītākais ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums Latvijā ir atļautā braukšanas ātruma neievērošana, taču šādu korekcijas nodarbību apmeklētāji lielākoties ir agresīvi braucēji, mazāk ātruma pārkāpēji.
Saistībā ar to interesantu eksperimentu nesen veica Igaunijas ceļu policisti. Tā kā akcijas un reidi īpaši lielu rezultātu nedod un avārijās cietušo un bojāgājušo skaits nesamazinās, tad kaimiņi meklē netradicionālākas metodes, kā audzināt braucējus, kuri ātruma pārkāpšanu un agresīvu braukšanu uzskata par normu. Apturot pārkāpēju, igauņi piedāvāja izvēlēties — maksāt sodu vai atvēsināt galvu, kādu stundiņu pastāvot ceļa malā. Nekur gan neatradu, kādi bijuši šī eksperimenta rezultāti un ko vairāk izvēlējušies igauņu braucēji — maksāt vai atvēsināties. Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis domā, ka Latvijā šādai pastāvēšanai ceļa malā nebūtu rezultātu un policijā nav arī tik daudz darbinieku, lai katram ceļa malā atvēsināties noliktajam klāt izstāvētu. Viņš kā efektīvāko risinājumu uzskata vēl lielāku skaitu radaru uz Latvijas ceļiem. Manuprāt, visiedarbīgākie tiešām ir radari, lieli naudas sodi un bailes zaudēt autovadītāja apliecību, jo statistika rāda, ka vismaz trešā daļa no tiem, kuri apmeklējuši tādas apmācības vai uzvedības korekcijas grupu nodarbības, tajos atgriežas, jo lielai daļai agresīvo un ātro braucēju nepalīdzēs nekādas psihologu lekcijas.

Staburags.lv ARHĪVS

Psihologs nelīdzēs

Kategorijas