Draudzīgi atzīmē Baltu vienības dienu

Vecumnieku novada Skaistkalnē, uz tilta pār Mēmeles upi, un Biržu pils pagalmā Lietuvā tikās divu valstu — Lietuvas un Latvijas — ļaudis, lai svinētu Baltu vienības dienu. To atzīmējam par godu baltu apvienoto spēku uzvarai Saules kaujā pret Zobenbrāļu karaspēku 1236. gada 22. septembrī.
“Tauta bez savas vēstures zināšanām ir kā bērns bez vecākiem, kuram var iestāstīt, ko vien grib. Kaut kas tāds ir noticis ar baltu tautām. Modernā vēsture tām ir nozagusi pirmdzimtības tiesības, līdz ar to laupot goda un cieņas pilnu stāvokli Eiropas attīstības vēsturē. Jāteic gan, ka vēl visai nesen godprātīgi zinātnieki, kalpodami patiesībai, atzina, ka baltu tautas ir vissenākās Eiropā,” raksta A. Kavacis grāmatā “Baltu senvēsture”. Gadu tūkstošu gaitā baltu tautas ir iznīkušas. No septiņām tautām, kuru sastāvā kopā bija 20 ciltis, vairs dzīvi palikuši vidusbalti — lietuvieši un latvieši.
Pirms 19 gadiem Latvijas Saeima un Lietuvas Seims 22. septembri noteica par Baltu vienības dienu, un ļaudis to sāka atzīmēt ar ugunskuru iedegšanu visur, kur mīt balti. Mūsu pusē šogad ugunis apspīdēja pilskalnus Pļaviņās, Sunākstē, Skaistkalnē.
“Sirmā senatnē pilskalnos iedegti ugunskuri aicināja mūsu senčus vienoties cīņai un aizsargāt savu zemi, dzīvību un kultūru. 1236. gadā notikušajā vēsturiskajā Saules kaujā zemgaļi un žemaiši uzvarēja zobenbrāļus. Vienotība ir palīdzējusi Baltijas jūras krastā mītošajām tautām izdzīvot un pastāvēt gadu tūkstošiem, tāpēc mūsdienās vienlaikus iedegta uguns iegūst jaunu nozīmi.
Folkloras kapela “Karikste”, savu astoto sezonu sākot, atkal devās uz Sunāksti, lai iedegtu vienu no ugunskuriem tieši augstajā Lapsu kalnā. Pirms uguns iedegšanas puiši izveidoja ugunskura vietu, sagatavoja malku, un meitenes rotāja ugunskuru ar ziediem. Dziedājām dziesmas, kas vieno latviešus visā pasaulē. Vakars bija kluss un bez vēja. Sildoties pie ugunskura, varējām runāt par baltu vēsturi un klausīties dabas skaņās,” iespaidos dalās “Karikstes” dalībniece un Jaunjelgavas kultūras nama vadītāja Anita Ostrovska.
Plašas Baltu vienības dienas svinības notika uz Latvijas—Lietuvas robežas Skaistkalnē. Lepni nesot Latvijas un Lietuvas karogus un izgaismojot ceļu ar kabatas lukturīšiem, abu valstu pārstāvji satikās tilta vidū. Tālāk gājiens bungu pavadībā devās līdz Skaistkalnes laukumam, kur Vecumnieku novada un Biržu pilsētas Lietuvā pašvaldību vadītāji Guntis Kalniņš un Vits Jareckis pacēla abu valstu karogus, tika dziedātas Lietuvas un Latvijas himnas. Skaistkalnes parkā notika vēl viena simboliska ceremonija — Baltijas vienotības ugunskura aizdedzināšana.
Kupls pulks latviešu pašdarbības kolektīvu šajā dienā devās arī uz Biržiem, kas šogad kļuva par baltu vienotības galvaspilsētu. Pils parkā ar koncertiem, izstādēm, seno amata prasmju demonstrācijām un gadatirgiem šī diena tika plaši atzīmēta. No Biržu sadraudzības pilsētas Aizkraukles uz kaimiņvalsti tika aicināta interešu izglītības centra popgrupa “Unikumi” Unas Arbidānes vadībā.
Svinību atklāšanā Biržos Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece sacīja — šodien mēs kopā svinam baltu tautu draudzību un vienotību. Viņa uzsvēra, ka mūsu tautu vienotības spēku apliecina arī viena no lielākajām baltiešu morālajām uzvarām Atmodas laikā — “Baltijas ceļš”, kura trīsdesmito gadskārtu pieminējām šī gada augustā. “Mūs, baltu tautas, vieno līdzīgs pasaules redzējums un abas senākās indoeiropiešu valodas. Lietuviešu valodas skanējums latviešiem ir tuvs un pazīstams, tas rosina ieklausīties, atpazīst kopīgo un arī mudina iemācīties ko jaunu,” sacīja I. Mūrniece. ◆
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra