Premjers sola nākamgad nodokļus nepalielināt

2019. gada 24. septembris 00:00

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uz tikšanos bija aicinājis reģionālo mediju žurnālistus, lai informētu par aktualitātēm un atbildētu uz žurnālistu jautājumiem.

Nauda gan veselībai, gan skolotāju algām
Tikšanās sākumā Krišjānis Kariņš informēja, ka valdība, veidojot 2020. gada budžetu, skata arī 2021. un 2022. gada budžeta iespējas. Galvenajos virzienos politiskā vienošanās ir panākta, un pašlaik notiek precizēšana līdz centam. “Galvenais ir tas, ka 2020. gadā mēs neceļam iedzīvotāju nodokļus, un neapliekamo minimumu palielinām līdz 300 eiro, samazinot nodokļu slogu darbiniekiem ar zemākām algām,” viņš norādīja. “Parasti ir tā, ka ministrijām, politiķiem ir saraksts, kam vajadzīga nauda, tās nepietiek, un, lai rastu pietiekamību, vienu, otro, trešo nodokli ceļ uz augšu, tas palielina iespējas palielināt ieņēmumus un pēc tam pārdalīt naudu. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji maksā. Es uzstāju, un visi piekrita, ka mēs mainām šo praksi, lai 2020. gadā nodokļus neceltu. Ko mēs darīsim pēc tam — mēs skatīsim nodokļu sistēmu kopumā un kādus uzlabojumus varētu veikt, sākot no 2021. gada.”

Krišjānis Kariņš sacīja, ka valdības līmenī līdz pavasarim būtu jāvienojas, ko nodokļu sistēmā vajadzētu mainīt, lai Saeima līdz nākamā gada vasaras vidum pieņemtu likumu, un tad pusgadu iepriekš par nodokļiem būtu skaidrība. Viņš uzsvēra, ka mērķis nav nodokļus paaugstināt, bet sistēmu padarīt saprotamāku un taisnīgāku. “Esam raduši iespēju palielināt naudu valdības galvenajām prioritātēm. Pirmkārt, tā ir administratīvi teritoriālā reforma. Nauda ir, lai šo reformu īstenotu. Otrkārt, mēs piešķiram nozīmīgu finansējumu veselības aprūpes sistēmai. Un, treškārt, nauda ir atrasta ne tikai skolotāju algu celšanai, bet arī papildu finansējumam zinātnei.”
Plānotās budžeta prioritātes visi ministri atbalstījuši vienbalsīgi, un līdz valsts svētkiem Saeimai vajadzētu pieņemt valsts budžetu galīgajā lasījumā.

Reģionālā prese jāsaglabā
Saeimas apstiprinātais Pasta likums, nākamajam gadam piešķirot finansējumu “Latvijas pastam” preses piegādei, ir tikai pagaidu risinājums, un “Staburagu” interesēja, kā būs turpmākajos gados. “Man kā valdības vadītājam un arī pirms tam bija dziļa pārliecība, ka jebkurā valstī demokrātijai ir nepieciešama neatkarīga prese,” atbildēja Krišjānis Kariņš. “Mums ir vairāki centrālie mediji, bet ne mazāka loma ir vietējiem medijiem. Ja man paliek laiks, labprāt lasu dažādus reģionālos laikrakstus, kas dod daudz labāku ieskatu par to, kas notiek jūsu pusē, un lasītājiem tas ir interesanti.”

Premjers atzina, ka, palielinot abonēšanas maksu un nerodot finansējumu “Latvijas pastam” preses piegādes kompensēšanai, reģionālie laikraksti izzustu, jo cilvēkiem nav pirktspējas, bet tas nav ne viņa, ne valdības interesēs. “Kāds būs ilgtermiņa risinājums, es to jums nevaru pateikt, bet varu teikt, ka šis jautājums ir mūsu prioritāšu augšgalā. Ir jānodrošina, ka neatkarīgā reģionālā prese var turpināt savu darbību, tāda ir valdības vēlme.”

Premjers arī norādīja, ka viņam ir daudz jautājumu par “Latvijas pasta” izmaksām un efektivitāti.

Reformai tērēs 10 miljonus eiro
Cik īsti izmaksās administratīvi teritoriālā reforma, un vai pašvaldības saņems kādas dotācijas? Premjers sacīja, ka kopumā reforma izmaksās 10 miljonus eiro, bet vēlāk preses sekretāre darīja zināmu sīkāku naudas sadalījumu. 2019. gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai šim mērķim piešķirti 500 000 eiro. 2020. — 2021. gadam atbalstīts prioritārais pasākums “Administratīvi teritoriālās reformas īstenošana”, kas paredz 2020. gadā piešķirt 1 118 528 eiro, tajā skaitā pašvaldībām — 892 500 eiro: novadu administratīvās struktūras projektu izstrādei (apvienošanās projekts) — 367 500 eiro un attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādei jaunajiem novadiem — 525 000 eiro. 2021. gadā pašvaldībām paredzēti 8 207 500 eiro: novadu administratīvās struktūras projektu izstrādei (apvienošanās projekts) — 157 500 eiro, attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādei jaunajiem novadiem — 525 000 eiro, vienreizējai dotācijai pašvaldībām, kuras veic reformu — 7 525 000 eiro.

Daudzas pašvaldības ir niknas par iecerēto reformu, jo netiek ņemtas vērā to domas. Vai ir kāds risks, kas reformu varētu “izgāzt”? Premjers domā, ka vienīgais īstais risks būtu tad, ja piecu partiju koalīcijas politiķi mainītu savus uzskatus par reformu. “Novembrī plānojam valdībā skatīt likumprojektu, prognozēju, ka valdība to ar vai bez kādām izmaiņām vienbalsīgi atbalstīs, pēc tam tas tiks iesniegts Saeimā, tad līdz galam viss tiks precizēts. Prognozēju, ka Saeima likumu pieņems. Tas ir jāpieņem vismaz vienu gadu pirms pašvaldību vēlēšanām. Pašlaik ir piedāvājums, un tas var nedaudz mainīties,” sacīja premjers, norādot, ka neviena partija no Saeimas koalīcijas nav pret reformu.

Pašvaldības necietīšot
Kā neapliekamā minimuma palielināšana ietekmēs pašvaldību budžetu? Premjers atbildēja, ka Finanšu ministrija ir veikusi aprēķinus, ir mainītas proporcijas, cik nodokļu veidā saņems valsts un cik — pašvaldības, lai tās neciestu, un tas atsver ienākumu samazinājumu pašvaldībām.

Krišjānis Kariņš atzina, ka pēdējos gados daudz naudas ieguldīts lielo automaģistrāļu sakārtošanā, taču vietējie ceļi palikuši novārtā. Labi vietējie ceļi ir vajadzīgi arī tādēļ, lai bērni tiktu uz skolu, taču finansējums reģionālo ceļu sakārtošanai vēl ir neatrisināts jautājums. Pēc premjera domām, vietējo ceļu sakārtošanai būtu vajadzīgi desmitiem miljonu eiro.

Runājot par skolu optimizāciju, premjers domā, ka skaidrāk vajadzētu definēt valsts un pašvaldību atbildību. Viņš nevēlas, lai arvien lielāki nodokļi būtu veids, kā uzturēt skolu tīklu.

700 miljonus varētu izlietot gudrāk
Demogrāfijas jautājumiem valsts gadā atvēl ap 170 miljoniem eiro, taču dzimstība krasi nepalielinās. Krišjānis Kariņš sacīja, ka pēdējos septiņos astoņos gados demogrāfijai iztērēti vairāk nekā 700 miljonu eiro, tajā skaitā dažādiem pabalstiem, atlaidēm, mājaslapu uzturēšanai. Atbilstoši Finanšu ministrijas sniegtajai informācijai demogrāfijas pasākumiem 2019. gadā ir atvēlēti budžeta līdzekļi 181 miljona eiro apjomā un 2020. gada budžeta projektā paredzēti 185,9 miljoni eiro. Kariņš norādīja, ka ir divi domāšanas veidi — vieni uzskata, ka demogrāfijas jautājumu risināšanai vajadzētu pusotru miljardu eiro, cita domāšana — nākamos 700 miljonus varētu izlietot gudrāk. Par to valdībā bijusi diezgan liela diskusija. Latvijas Pašvaldību savienība argumentējusi, ka daļa naudas jāizlieto bērnudārzu celtniecībai, bet valdība to nav atbalstījusi. Kariņš sacīja, ka nauda budžetā paredzēta daudzbērnu ģimeņu mājokļiem, bet vēl nav izstrādāts mehānisms tās izlietošanai — tas bijis kompromisa lēmums. Premjers uzskata, ka tas nav pareizākais lēmums, pēc viņa domām, vajadzētu pārskatīt gadā izlietojamo 170 miljonu lietderīgumu un dažādo valsts pabalstu sistēmu. “Pabalstus sniedzam neatkarīgi no vajadzības — gan bagātam, gan nabadzīgam. Lielāku pabalstu vajadzētu piešķirt tiem, kuriem to vajag, un nemaksāt tiem, kuri paši labi tiek galā,” domā premjers. “Mūsu sistēmā šādas domāšanas nav. Demogrāfijas lietu centra vadītājs uzskata, ka pabalstus nedrīkst diferencēt. Mums ar sievu ir četri bērni, man ir laba alga, domāju, labāk lai pabalsts tiek tādam, kam nav tik laba alga. Tas attiecas arī uz 1.—4. klases bērnu brīvpusdienām. Turīgie ietaupītu naudu, mazturīgie priecātos, ka bērns vismaz reizi dienā paēdis siltas pusdienas. Ja turīgajiem nemaksātu pabalstu, varbūt mazturīgajiem varētu apmaksāt pusdienas arī tālākajās klasēs, un tas nav netaisni. Mēs varētu daudz efektīvāk izmantot līdzekļus, es pie tā turpināšu strādāt kopā ar Labklājības ministriju.” ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Premjers sola nākamgad nodokļus nepalielināt

Kategorijas