Vairāk nekā 200 tonnu graudu pazūd nezināmā virzienā

2019. gada 20. septembris 00:00

1302

Vairāk nekā 200 tonnu graudu pazūd nezināmā virzienā

Septembra vidū ar palīgā saucienu pie sabiedrības vērsās seciete Larisa Stugle. Viņas vīrs Aigars firmai “Agritrans” jūlija vidū pārdeva ap 200 tonnu miežu. Samaksu solīja trīs līdz desmit dienu laikā. Pēc divu mēnešu ilgiem neveiksmīgiem mēģinājumiem atgūt naudu zemnieks vērsās policijā. Tomēr Aigars teic, ka cerības uz vairāk nekā 32 tūkstošu eiro atgūšanu neesot, policijas darba spējām īsti neticot. Pēc šī gadījuma, kā arī pērn zaudētajiem 200 tūkstošiem eiro slikto laika apstākļu dēļ nolēmis nākamajā gadā pēc ražas novākšanas lauksaimniecības zemi pārdot.

Sola nedaudz vairāk kā citi
Andrejs Dičpeteris ir cilvēks, kurš parakstījis pavadzīmes par graudu pieņemšanu un kuram Seces pagasta zemnieku saimniecības “Silarozes” saimnieks Aigars Stuglis uzticēja daļu savas ražas. Divās dienās — 16. un 17. jūlijā — sešās reizēs no Seces nezināmā virzienā aizveda ap 200 tonnu miežu. Pavadzīmēs ierakstītā cena par tonnu — 165 eiro. Kopējā summa — ap 32 tūkstošiem eiro.
Kādēļ secietis izvēlējies sadarboties ar šādu principā nezināmu uzņēmu? Aigars teic, ka miežiem šogad nav labākā cena, toties pērn pēc tiem bija pieprasījums. Šogad mieži savu pilnbriedu sasniedza salīdzinoši agri. Jau iepriekš bija noslēgts līgums par ražas pārdošanu. Līgumā norādītā cena bija 170 eiro par tonnu piegādes daudzums — 200 tonnas. Jūlijā miežu iepirkuma cena samazinājās, bet tajā pašā laikā saimniecībā vajadzēja naudu ikdienas darbiem, piemēram, degvielai, kā arī norēķināties par iepriekš piegādātajiem minerālmēsliem un lauksaimniecības ķīmiju. Tolaik starpība starp citu un šīs firmas piedāvājumiem bija 15 eiro par tonnu, kopumā 3 tūkstoši eiro. Uzņēmumi Rīgā piedāvājuši 150 eiro par tonnu, un tikai solītais īsais samaksas termiņš — mēnesis — bija iemesls, kādēļ izvēli izdarīja par labu SIA “Agritrans”.

Šogad “pa nullēm”
Laikā naudu nesaņēmis, Aigars zvanījis uzņēmumam, un vairākkārt solīts, ka nauda drīz būs. “Viņi vilka garumā un gribēja apkrāpt vēl citus zemniekus,” viņš secina. Piedraudot šo gadījumu atklāt sociālajos tīklos, Andrejs Dičpeteris lūdzis to nedarīt, jo naudu drīz ieskaitīšot.

Aigars Stuglis ar iesniegumu vērsās Valsts policijā. “Tā drīzāk formalitāte, un nauda ir “vējā”. Nav ne pirmā, ne pēdējā reize. Arī pirms sešiem gadiem pavisam uzticama firma, kuras juridiskā adrese bija Madlienā, nesamaksāja 17 tūkstošus. Firmu gan vēlāk pārpirka, bet naudu neredzu kā savas ausis. Pērnā gada sausums saimniecībai radīja ap 200 tūkstošiem lielus zaudējumus. Raža bija par 70% mazāka nekā gadu iepriekš. Šis gads būtu “pa nullēm”, ja ne šis gadījums.”

Piedāvā atlīdzību
Aigars teic — ja agrāk šo ziņu būtu ielicis “Facebook”, būtu ticis gan pie savas naudas, gan ļaundari noķēris. “Izmantotu savas — jūras desantnieka — metodes: piesietu pie traktora un lauku apartu, liktu maizi vai zemi ēst. Man policijā bijušas vairākas lietas, nevienā no tām taisnība nav uzvarējusi. Tāpēc neticu arī šoreiz. Var cilvēku gribēt nosist vai apkrāpt, un par to sodu nesaņemt. Zagt un laupīt ir vieglāk nekā ražot un pārdot,” vīlies sistēmā un valsts spējā aizsargāt savus pilsoņus, Aigars šobrīd saka: “Nākamajā gadā taisos saimniecību likvidēt, zemi un tehniku pārdot. Plānoju arī atteikties no Latvijas pilsonības,” dusmīgs ir “Silarožu” saimnieks, kuram īpašumā Seces pagastā ir 200 hektāri zemes, kā arī nomā zemi Staburaga pagastā. Šogad pirms mēneša nokultas pēdējās apsētās platības un līdz pēdējam apsētas no jauna ar ziemas miežiem, rapsi un kviešiem.

Aigars piesauc arī citas lauksaimniecībā esošās netaisnības, piemēram, situāciju piensaimniecībā, kur zemnieks pienu var pārdot labi ja par 25 centiem litrā, bet mazumtirgotājs no litra nopelna par 200% vairāk. Arī solījumi par platībmaksājumu palielināšanu palikuši vien uz papīra un ir trīs reizes mazāki nekā plānoti pirms 15 gadiem. “Ko no birokrātiem var prasīt, kuri laukos bijuši un zālīti redzējuši labi ja reizi gadā — Jāņos,” skarbi komentē Aigars.

Par palīdzību krāpnieku atrašanā viņš piedāvājis 3000 eiro, bet šobrīd šādai privātai meklēšanai vairs neesot nozīmes. Divi no krāpniekiem esot apcietināti, bet grupējums sastāvot no sešiem cilvēkiem. No dzīvokļa, kurā tie uzturējušies, atsavināta arī prāva summa skaidras naudas. “Man zvanīja viņu kaimiņiene un stāstīja, ka vīri ar naudu burtiski mētājušies.”

***
Par līdzīgu gadījumu “Staburags” rakstīja 2016. gada jūnijā, kad policijas darbinieki aizturēja divus vīriešus, kuri martā un aprīlī izkrāpa graudus no četrām zemnieku saimniecībām. Jaunjelgavas novada Sērenes pagastā zzaudējumi bija 3663 eiro, Salas novadā — 3798,29 eiro apmērā, Auces novadā zemnieku saimniecībai nodarīti 2110 eiro lieli zaudējumi.

Viedoklis

Mārtiņš Dauksts,
lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Latraps” ražošanas daļas direktors
— Esam informēti, un tas nonācis Zemnieku Saeimas redzeslokā. Zemniekiem vajadzētu likt aiz auss, ka tirgū brīnumi nenotiek. Papētīju soctīklos ievietotās pavadzīmes un redzu, ka mieži iepirkti par ļoti augstu cenu. Ja tā bija lielāka nekā citiem, turklāt graudiem atbrauca pakaļ uz saimniecību, tas ir vairāk nekā aizdomīgi. Graudu tirgus cenas regulē birža, un visi graudu iepircēji uzrāda daudzmaz līdzīgas cenas, un starpību var radīt vien veids, cik efektīvi graudus var pārvadāt. Lielāks transports — mazākas izmaksas. Kā viens tirgū nezināms spēlētājs var piedāvāt labāku cenu nekā pārējie? Ja mājās kāds graudus no jums nopērk par cenu, kādu maksā uzpircēji ostā, tas izklausās pēc brīnuma.

Arī pie “Latraps” daļa naudas būtu pārskaitīta āgrāk, bet pārējo summu vajadzētu gaidīt mēnesi vai pat divus. Tas savukārt atkarīgs no kravas kuģu kustības ostās. Graudu uzpircējam, ja viņš vēlas samaksāt drīzāk, šī nauda jāaizņemas bankā.

Cilvēki joprojām ir labticīgi un lētticīgi. Ir jāpārliecinās par uzņēmumu, kuram graudus pārdod. Šajā — Seces gadījumā — zemnieks varēja mēģināt norēķināties par minerālmēsliem un ķīmiju, pretī dodot graudus. Protams, jautājums ir par graudu cenu šādā gadījumā.
Vai iespējams noķert un laikus apstādināt šādus pārpircējus? Ja uzņēmums, kas paņēma graudus, ir reģistrēts, ir PVN maksātājs, tad, kamēr nav bijis šāda trokšņa, informācija nodota publiski, noķert viņu principā neiespējami. Maz ticams, ka šajā gadījumā graudi tālāk realizēti tepat Latvijā. Vienīgais variants, ja tos izdevās pārdot kādiem, kuri samaksāja skaidrā naudā.

Staburags.lv ARHĪVS

Vairāk nekā 200 tonnu graudu pazūd nezināmā virzienā

Kategorijas