Latvijas Pašvaldību savienība pretojas un pieprasa Pūces demisiju

2019. gada 20. septembris 00:00

131

Latvijas Pašvaldību savienība pretojas un pieprasa Pūces demisiju

Pēc 19 Vidzemes novadu vadītāju pieprasījuma 16. septembrī tika sasaukta Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes ārkārtas sēde, kurā apsprieda administratīvi teritoriālās reformas gaitu. LPS dome pieprasīja izteikt neuzticību vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem, pieprasot viņa demisiju. Par to nobalsoja 82 no 96 klātesošajiem pašvaldību vadītājiem. Neraugoties uz iebildumiem, valdība nākamajā dienā tomēr atbalstīja ministrijas piedāvājumu līdzšinējo 119 vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāva ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā.

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis sacīja: “Administratīvi teritoriālā reforma un ar to saistītie izglītības, veselības, ceļu infrastruktūras un citi jautājumi ir nozīmīgi gan lielām, gan mazām, gan vidējām pašvaldībām, bet VARAM piedāvājumā tiem nav risinājuma. Sagatavotajā ziņojumā par reformu, kas iesniegts Ministru kabinetam, no LPS priekšlikumiem pēc būtības nav ņemts vērā neviens. Ministrijas attieksme ir jāmaina, un balsojums LPS domes sēdē to apstiprināja.”

Pēc pamatīgām diskusijām pašvaldību vadītāji nonāca pie līdzīgiem viedokļiem, un LPS dome pieņēma lēmumu “Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu”, uzsverot, ka reformas turpināšana šā brīža formā ir pretrunā Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantam, kā arī Eiropas Padomes rekomendācijām dalībvalstīm par vietējo un reģionālo pašvaldību robežu un struktūras reformu procesiem un OECD rekomendācijām par labu sabiedrisko konsultāciju praksi.
LPS dome uzskata, ka konsultāciju vietā ar pašvaldībām un vietējām kopienām VARAM tikai informē par ministrijas viedokli. Nav sniegtas atbildes, kāpēc jāreformē sekmīgu pašvaldību administratīvās robežas, kā tiks novērsts nomales efekts, nav veikti aprēķini par reformai nepieciešamo budžeta izdevumu pieaugumu. Tiek izvērsta ministrijas piedāvātā jaunā dalījuma propaganda, kas pārkāpj labas pārvaldības principus; nav reakcijas uz ierosinājumu sākotnēji izvērtēt apriņķu izveidošanu un no tā izrietošo funkciju un finansējuma pārdali, bet pēc tam precizēt novadu izveides kritērijus. Jau pirms reformas, pārkāpjot valdības saistības, tiek apspriesta pašvaldību daļas samazināšana valsts konsolidētajā kopbudžetā.

LPS dome prasa valdībai veidot darba grupu Ministru prezidenta vadībā, kura pārņemtu un uzņemtos reformas turpināšanu, šajā darba grupā pieaicinot Latvijas Pašvaldību savienību un iesaistot pašvaldību pārstāvjus un pārējās par reformām atbildīgās ministrijas. Otra prasība valdībai — konceptuālajā ziņojumā iekļaut risinājumu ar valsts reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma (apriņķu) izveidi, kā tas noteikts Saeimas 2019. gada 21. marta lēmumā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzticas ministra Pūces spējām īstenot reformu līdz galam.

Krišjānis Kariņš,
Ministru prezidents
— Mēs visi gribam sakārtotu izglītības un veselības sistēmu, kas spēs nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus. Sistēmas var uzlabot, sakārtojot pašvaldību jautājumu. Protams, ne visi ir apmierināti ar pārmaiņām, bet man ir uzticība Jurim Pūcem, ka viņš darbu izdarīs līdz galam. Valdībā ir ir kompetenti ministri, kas spēj virzīt darbu. Pūce sākto darbu pie administratīvi teritoriālās reformas veic labi, savukārt valstij jāturpina skaidrot tās detaļas un pamatot reformas nepieciešamību. Varu paust valdības un savu viedokli — reforma ir nepieciešama. Ja mēs gribam dzīvot kā Ziemeļeiropā, mums ir jāsakārto sistēma.

Guntis Libeks,
Latvijas Pašvaldību savienības Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs
— Vairākas pašvaldības VARAM iesniedza priekšlikumus, kā mainīt reformu, lai tā būtu veiksmīgāka. Jaunjelgavas novada dome priekšlikumus neiesniedza. Pašvaldību priekšlikumi netika ņemti vērā, izņemot to, ka konsultāciju, sarunu veidā izveidoja vēl vienu: 36. — Ulbrokas novadu. Visas līdzšinējās tikšanās ar deputātiem un iedzīvotājiem faktiski bija ministrijas izklāsts par to, kāda būs reforma. Iedzīvotāji tiešas atbildes uz saviem jautājumiem nesaņēma. Mans personiskais viedoklis — saberot kopā divu kastīšu saturu, tas jau nemainīsies. Vai pašvaldībās kaut kas mainīsies uz labo pusi? Vai būs jaunas funkcijas, valsts programma, kas novadus darīs līdzvērtīgus? Mums nesola līdzvērtīgas slimnīcas vai citus pakalpojumus novados. Vienkārši tiek savilktas kopā teritorijas. Jēgu tam visam neredzu. Tieši pretēji, nomales tiks aizmirstas. Zaudētāju būs vairāk nekā ieguvēju. Ieguvēji būs potenciālie novada centri, tieši tādēļ lielākā daļa šo pašvaldību neiebilst pret pašreiz virzīto teritoriālo reformu. Tā kā prasību par demisiju ministrs Juris Pūce uztver kā kritiku un atkāpties nedomā, arī Ministru prezidents Kariņš problēmas nesaskata, tad mūsu vienīgā cerība ir Saeima, kas varētu neatbalstīt administratīvās teritorijas likumprojektu. Ministra Pūces atbilde nepārsteidz. Viņš nemainās, iet uz priekšu. Galvā ieņēmis ļoti primitīvu reformu, kurai būtībā nav nekāda satura. Tā ir robežu pārzīmēšana, solis atpakaļ uz to, kas reiz jau bijis.
Turpinot teritoriālo reformu, būtu loģiski un svarīgi izveidot apriņķus. Izlemt, kādas funkcijas pārņem pašvaldības, vai finansējumu dod valsts, vēlēti vai iecelti pārvaldnieki. Apriņķu centri nodarbotos ar savas teritorijas aktualitātēm. Pašvaldības rūpējas tikai par savu teritoriju, apvienojot lielākus novadus, tas turpinātos tikai lielākos mērogos. Vēlāk, vadoties no apriņķiem un to teritorijas, varētu spriest par novadu izveidi. Tas būtu loģiski un samērīgi.

Juris Pūce,
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
— Sākot reformu, kuras rezultātā divas trešdaļas vietvaru tiks apvienotas, apzinājos, ka reforma nebūs pārlieku populāra ne deputātu, ne pašvaldības darbinieku, nedz arī, iespējams, iedzīvotāju vidū. Skaidrs, ka reforma savus pozitīvos ieguvumus nesniegs uzreiz, tie gaidāmi vidējā un ilgtermiņā. Reforma tiek balstīta uz konkrētiem kritērijiem, kurus LPS neesot piedāvājusi mainīt.
Balstoties uz dažādiem datiem, mēs sagatavojām kritērijus, kuri bija pamats konkrētā modeļa izveidei. No šo kritēriju viedokļa raugoties, mēs aicinājām diskutēt par reformu, taču jaunus kritērijus, ar kuriem varētu sasniegt izvirzītos mērķus, nesaņēmām. Visi pašvaldību ieteikumi iespēju robežās ir uzklausīti, un nav tā, ka viņus neviens nedzird. Apriņķu modeļa, kuru slavējušas vairākas vietvaras, ieviešana tiks izstrādāta un virzīta apspriešanai oktobrī. Šī secība neatstāj efektu uz rezultātu. Ir maldīgi domāt, ja sākumā mēs atrisināsim jautājumu par otrā līmeņa pašvaldībām, tad nebūs vajadzīgas pārmaiņas pirmajā līmenī. Izmaiņas vajadzēs tik un tā, un, visticamāk, tādā pašā versijā, kā plānots patlaban. Nekad neesmu atteicis tikšanos nevienam pašvaldību vadītājam un arī ar LPS vadību esmu ticies vairākkārt. Tas gan nenozīmē, ka vienmēr piekrītu viņu teiktajam. Domāju, ka LPS šobrīd ir nozīmīga komunikācijas atšķirība ar iepriekšējo valdību, jo agrāk viņi runāja un ministri klausījās, bet tagad viņiem ir jāmācās sevis teikto argumentēti pierādīt, kas līdz šim ne vienmēr izdodas. Šobrīd viņu galvenais uzstādījums ir — mums vajag vēl laiku apspriesties un vajag, lai mūs uzklausa. Tikai dažreiz ar vārdiem “uzklausa” viņi domā “klausa”. Šajā valdībā tā nenotiks.” ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Latvijas Pašvaldību savienība pretojas un pieprasa Pūces demisiju

Kategorijas