Staburags.lv ARHĪVS

Izstāde ar intrigu

Izstāde ar intrigu

Apmeklēt Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju Rīgā mani rosināja izstādes nosaukums: “Redzēts — neredzēts — izredzēts”.  Tas šķita nedaudz noslēpumains. Un nebiju vīlusies, jo izstādē katrs eksponāts bija apvīts ar nelielu intrigu, kas nesa kādu stāstu. Izstāde veltīta muzeja 30 gadu jubilejai, un tā ir kā stāstu cikls par to, kā priekšmeti nonāk muzejā. Šie ienākšanas ceļi ir atšķirīgi, un tos nosaka dažādi faktori. Izstādē eksponātu vidū bija dāvinājumi, iepirkumi, laiku lokos  cietuši restaurētie priekšmeti, atgūtas vērtības un nejauši atradumi. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja pamatkrājumā glabājas 11 928 vienības, bet pastāvīgajā ekspozīcijā iespējams apskatīt tikai 522 priekšmetus. Šajā izstādē muzeja kolekciju glabātāju atlasītie eksponāti (vairāk nekā 70 vienību) grupēti pēc to stāstiem par nonākšanu muzejā. Interesanti arī tas, ka lielākā daļa ekspozīcijai atlasīto darbu publikai parādīti pirmo reizi.
Man laimējās, jo es izstādi apmeklēju laikā, kad notika atvērtā sestdienas ekskursija. Tas nozīmē, ka par katru objektu no gida stāstījuma guvu vēl papildu informāciju. Tiesa, pie katra eksponāta ir izsmeļoši apraksti. Vēl interesantāk, ja eksponātam ir kāda saistība ar mūsu novadu. Jau pašā izstādes sākumā skatītājus piesaista liels gobelēns ar nosaukumu “Staburags”, kurš  tapis 1924. gadā. Tā autors ir Jūlijs Madernieks, viens no latviešu lietišķās mākslas pamatlicējiem. Gobelēns veidots no vilnas un liniem. Mets gobelēnam “Staburags” sākotnēji kā linogriezuma tehnikā izpildīta krāsaina grafika tapis 1924. gadā. Žurnāls “Sievietes Pasaule” vēlāk to piedāvājis rokdarbniecēm izšūt krustdūriena vai gleznojuma dūriena  tehnikā. Zināms, ka 1928. gadā  “Staburags” kā austa tekstilija  bijis izstādīts Paulas Tilts  mākslas amatniecības kursu audzēkņu darbu izstādē. Noslēpumaina ir šī eksponāta nokļūšana muzejā. Tas bija pirms 30 gadiem, kad muzeja atvēršanas dienā atnākusi kāda kundze un garderobē atstājusi kaut ko lielu ievīstītu, teikdama: “Tas  jums.” Izrādījās, vīstoklī bija Madernieka “Staburags”. Dāvinātājas personība nav zināma.

Patīkami izstādē bija redzēt arī mūsu novadnieču Ingunas Skujas un Melisas Bradenas (zīmols “Skuja Braden”) darbu “Rīga vēl nav gatava”, kura izveidē izmantots šamots, porcelāns, stikls. Lai gan tas tapis 2001. gadā, šķiet, īpaši aktuāls ir tagad. Priekšmets muzeja kolekcijā iegūts, pateicoties  mākslinieču dāvinājumam 2012. gadā. Paredzēts, ka drīzumā muzejā būs arī abu mākslinieču izstāde.  
Vienam no muzeja eksponātiem ir nosaukums “Naudas bļodas”. Tā autori Artūrs Analts un  Rūdolfs Strēlis par naudas dzīves ciklu jau bija aizdomājušies pirms eiro ieviešanas. Mainoties valūtai, lati tika ļoti smalki sasmalcināti. Katrs izstādes apmeklētājs bļodā, kura darināta no sasmalcinātajiem latiem, varēja pagrābties pagātnes lieciniekus un paturēt tos rokā. Mākslinieku piedāvājumā sasmalcinātā nauda ir kā materiālās vērtības simbols mūsdienās. Un trauks dažām ciltīm senatnē kalpoja kā norēķinu  un mantiskās vērtības simbols. Taču izstādē trauks nebija kā parasta bļoda, tas  nebija stabils, tas viegli rotēja, tā simbolizējot  naudas kursa mainīgumu  un tās apriti.
Izstādē lielākoties bija eksponāti, kas saistīti ar latviešu māk­sliniekiem, bet bija iemaldījušies arī daži “ārzemnieki”. Ļoti izteiksmīga bija Nikaragvas mākslinieka Gregorio Brakamontes Nikoijas no māla un glazūras veidotā “Šamaņa krūka” — Rietumu bankas labdarības fonda dāvinājums muzeja kolekcijai  2014. gadā.

Man šī izstāde no pēdējā laika kultūras apmeklējumiem šķita viens no interesantākajiem pasākumiem.  
Izstāde skatāma līdz 29. septembrim, bet 21. un 28. septembrī pulksten 14 to iespējams apskatīt gida pavadībā.  ◆