Staburags.lv ARHĪVS

Oriģinalitāte pēdiņās: nāves izdevumu kalkulators

Ināra Sudare

2019. gada 17. septembris 00:00

165
Oriģinalitāte pēdiņās: nāves izdevumu kalkulators

Pagājušajā nedēļā publiskots pētījums, ka pašlaik Latvijā 43 procenti iedzīvotāju neveido uzkrājumus nākotnei. Aicinot aizdomāties un parūpēties par savas nākotnes finanšu drošību, Latvijas Apdrošinātāju asociācija vakar sāka sociālo kampaņu “Pasargā nākotni”. Taču pats “oriģinālākais” ir kampaņas laikā  asociācijas paredzētā  nāves izdevumu kalkulatora izmantošana. Tas iecerēts ar domu, lai dažādu vecumu cilvēkiem liktu aizdomāties par savu nākotni un to, cik finansiāli stabila tā būs pašam un tuviniekiem. Kā vēsta izdomājuma autori, izdevumu kalkulators nav paredzēts, lai aprēķinātu precīzu summu, bet gan lai katrs sev varētu atbildēt uz jautājumu, cik viņa nāve tuviniekiem izmaksās, ja notiks kas negaidīts. Turklāt izmaksas veidos ne tikai tiešie bēru izdevumi — piederīgajiem, iespējams, turpmāk būs jāsedz arī aizgājēja kredīti un līzingi, jārūpējas par apgādājamajiem, kā arī jārēķinās ar ienākumu samazinājumu. Varbūt pie reizes piedāvāt arī zīlnieces pakalpojumu, lai vismaz aptuveni pasaka, cik ilgi vēl lemts šaisaulē dzīvot, būs precīzāki aprēķini, jo, piemēram, cenas aug arī zārkiem.

Manuprāt, kampaņas iecerētāji aizmirsuši kādu vienkāršu patiesību: uzkrājumu var izveidot tad, ja ir lieka nauda, ja kaut kas paliek pāri. Reāli domājošs cilvēks pats saprot, ka iekrājums ir drošības spilvens nākotnei. Ja gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju to nav izveidojuši, nez vai tā tik daudz ir sabiedriskās domāšanas vaina, drīzāk jau akmentiņš valdības dārziņā. Latvijā pagājušajā gadā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 30,5% darba ņēmēju, tas nozīmē, ka viņi dzīvo no algas līdz algai. Vai ātro kredītu slavas gājiens pār Latviju arī nav šo pašu mazo algu rezultāts? Cilvēki iekrita vēl dziļākā bedrē, jo nebija gatavi tādām finanšu piramīdām. Aptaujas rezultāti būtībā ir stāsts par atalgojuma sistēmu privātā un publiskā sektorā. Jā, solīts tiek, ka dzīve nākamgad būs labāka, jo paredzēts neapliekamo minimumu palielināt par 70 eiro  — līdz 300 eiro.  Tiesa, kā vienā no TV diskusijām teica politiķis Edvards Smiltēns, būtībā tā ir butaforija. Nekur gan tas netiekot skaļi publiskots,  ka tas būšot tikai algām līdz 500 eiro. Tas nozīmē, ka ģimenē, kurā ir kaut viens apgādājamais, nekādu labumu nejutīs. 

Varbūt vispirms nāves kalkulatora izmantošanu vajadzētu piedāvāt valdībai, lai tā parēķina savu pavalstnieku dzīvotspēju? ◆