Tikai uz tehnoloģijām paļauties nevar

Margita Krūze, daiļdārzniece Kokneses novadā

2019. gada 17. septembris 00:00

257

Lai arī laika apstākļi pagājušajā nedēļā mūs vēl lutināja, pamazām tuvojamies mierīgākajam laikam dabā, dārzos un parkos. Vasaras parasti paiet ātri, jo darba ir daudz. Apstādījumos vienmēr ir, ko darīt, sākot no to izveides un ikdienas kopšanas. Lai arī ik pa laikam līst lietus, stādījumi papildus vēl daudz bija jālaista, jo mitruma šovasar nepietika ne zemei, ne augiem. Pēdējā laikā arvien vairāk uzmanības jāpievērš arī dažādu kaitēkļu un slimību apkarošanai. Dārzniekiem vasara parasti ir tāds intensīvs skrējiens, jo brīvajā laikā palīdzu ierīkot arī privātos dārzus.

Šogad Koknesē neko īpaši jaunu apstādījumos neveidojām un pamatā apkopām iepriekšējos stādījumus. Vēl šoruden dažās vietās paredzēts iestādīt kokus. Aktīvi darbojamies arī parkā, lai tas kļūtu arvien krāsaināks. Nākamgad turpināsim apzaļumošanas darbus pie novada domes. Ieceres ir arī turpmākajiem darbiem.

Dekorācijas publiskajās vietās gan cenšos pamainīt katru gadu. Tās lielākoties gatavoju pati, dažas lietas pasūtu, piemēram, zirgu maketus šogad zaļajā zonā pie šosejas Kokneses centrā. Dekorācijas katru gadu pirms izlikšanas jāpalabo, un kaut kas arī jāpapildina, lai iznāk citādāk nekā iepriekšējā reizē. Nereti jau kolēģi teic, ka drīz ar to visu būs pilns šķūnis un nebūs, kur likt. Tā ir, jo viss kaut kur noder, bet gribas arī ko jaunu. Ideju vēl ļoti daudz, bet saprotu, ka visam nepietiek līdzekļu. Pilsētas Latvijā attīstās, arī apzaļumošanas un dekorāciju jomā, bet tam visam nepieciešami lieli līdzekļi. Tomēr kopumā ir labi, pamazām virzāmies uz priekšu, lai Koknese būtu arvien skaistāka. Cilvēki mēdz arī kaut ko uzdāvināt, un paldies par zirga ratiem un laivu, kas novietota pie jaunā ūdenskrituma. Ir arī citi, kas jautā, vai ņemsim augus, jo pašiem par daudz. Protams, ņemsim, un vēlāk patīkami ir gan mums, gan pašam cilvēkam, redzot savus augus ziedam kādā dobē. Stādījumu platības mums ir plašas, un noder viss.

Ļoti lielu stimulu šajā darbā dod cilvēku atsauksmes, ka pienāk klāt un pateicas par paveikto. Atzinīgi novērtē arī sociālajos tīklos, un tas dod iedvesmu meklēt jaunas idejas, ko īstenot. Tāpat iedzīvotāji pie savām mājām arvien vairāk grib veidot ko skaistu, un labprāt palīdzu ar padomu. Tagad augu piedāvājums kļūst arvien plašāks šķirņu un krāsu ziņā. Tomēr godā ceļam arī senākas, varbūt piemirstas šķirnes. Piemēram, pērn pie tūrisma informācijas centra biju iestādījusi kosmejas, un daudzi jautāja, kas tā ir par puķi un kur var iegādāties. Kad pateicu, ka tā ir vecu vecā kosmeja, brīnījās. Daudzas puķes atkal ir modē, un kompozīcijā ar citiem augiem nereti rezultāts ir pārsteidzošs.

Pēdējā laikā nav bijis daudz gadījumu, kad izposta apstādījumus. Šajā darbā esmu aizvadījusi piecus gadus, sākumā gan bija tā, ka no puķu piramīdām pazuda tikko iestādīti stādi.

Koknesei noteikts pilsētas statuss. Tas katrā ziņā skan cēlāk nekā pagasts. Turklāt vieta attīstās, un Koknesē ir vairāki iecienīti objekti, ko apmeklē ne tikai tūristi no Latvijas, bet arī ārzemēm. Reiz lietainā laikā gāju pa parku un kāda ekskursantu grupa devās meklēt ūdenskritumu. Domāju — vai tiešām tādā laikā! Tomēr acīmredzot tas ir tik saistošs, lai skatītu pat lietū.

No pēdējā laika notikumiem valstī daudzus satrauca uzņēmuma “Latvijas pasts” paziņojums par maksas paaugstināšanu pensiju un pabalstu piegādei mājās. Arī mani vecāki ir pensijas vecumā, bet viņus tas daudz neskars, jo nauda tiek ieskaitīta bankas kontā, bet ir daudzi, kuriem to atnes pastnieks. Tie pieci eiro cilvēkam ir daudz, jo katrs cents no svara. Šajā vecumā neko papildus arī nevar nopelnīt, lai segtu izdevumus. Ir jāiztiek ar to, kas ir. Ne visiem ir, kas palīdz, un tas vēl vairāk apgrūtina situāciju. Ir jau arī ierasts, ka pastnieks atved pensiju, jo ne visi prot un iemācīsies rīkoties ar bankas kartēm. Turklāt ne vienmēr laukos ir iespēja ar to norēķināties, un vajag skaidru naudu. Jaunās tehnoloģijas rada problēmas ne tikai gados vecākiem cilvēkiem. Pati reiz nonācu tādā situācijā, jo manam telefonam gadījās tehniska problēma. Divas dienas nevarēju veikt nekādus maksājumus, turklāt vajadzēja vēl doties uz banku, kas arī nav tuvumā. Jaunās tehnoloģijas, protams, ir ērtas, bet, ja ir kāda problēma, daudz kas apstājas. Tas viss rada lieku stresu.

Atkritumu izvešanas krīzi šobrīd piedzīvo Rīga, un varam priecāties, ka Koknesē ar to viss ir kārtībā. Atkritumu apsaimniekošana arī ir joma, kurā katra aizķeršanās rada lielas neērtības. Ļoti laba iespēja ir atkritumu šķirošana. Tomēr, neraugoties uz sakārtoto sistēmu, cilvēki savus atkritumus joprojām izmet gan ielās, gan mežos, jo tā nav jāmaksā par izvešanu. Diemžēl Latvijā cilvēki šajā ziņā vēl nav apzinīgi. Atkritumi ikdienā veidojas ļoti daudz, jo preces lielākoties ir iesaiņojumā, kas jāizmet. Atkritumu apsaimniekošana valstī gan ir ienesīgs bizness, bet iedzīvotājiem par to izvešanu ir jāmaksā. Tomēr arvien vairāk cilvēku aizdomājas, ka nevar savu drazu vienkārši kaut kur izmest.

Latvijā sākusies kampaņa, aicinot cilvēkus ievērot noteikumus un automašīnā arī aizmugurē sēdošajiem lietot drošības jostas. Lielākoties ikdienā automašīnā braucu viena pati un vienmēr piesprādzējos. Tā noteikti vajadzētu darīt arī visiem pasažieriem, jo statistika liecina, ka tas lielākoties spēj palīdzēt. Ir, protams, gadījumi, ka drošības josta tikai traucējusi, jo avārijas situācijā neko paredzēt nevar. Tomēr, ja drošības jostas paredzētas, tās jālieto.

Sācies jaunais mācību gads, un studentes lomā šogad iejūtos kopā ar dēlu. Studēšu uzņēmējdarbības vadību. Gribas gūt papildu zināšanas, jo esmu cilvēks, kuram grūti palikt uz vietas, un vēlos virzīties uz priekšu.

Staburags.lv ARHĪVS

Tikai uz tehnoloģijām paļauties nevar

Kategorijas