Ērberģē godina kultūras mantojumu

2019. gada 17. septembris 00:00

157

Eiropas Kultūras mantojuma dienas šogad notika no 12. līdz 15. septembrim. To vienojošā tēma bija “Restaurācija”. Aizkraukles reģionā nozīmīgs pasākums norisinājās Neretas novada Mazzalves pagastā. Ērberģes luterāņu baznīcā prezentēja 2014. un 2015. gadā restauratoru paveikto — sākotnējo izskatu atguvušas baznīcas ērģeļu luktu margas jeb balkons un kancele.

Pēc draudzes mācītāja Aigista Pinkas vadītā dievkalpojuma mazā un mājīgā, balti zaļos toņos krāsotā Ērberģes luterāņu baznīca kļuva par koncertzāli Latvijā pazīstamajam ģitāristam, komponistam, pedagogam un aranžētājam Kasparam Zemītim. Viņš izpildīja vairākas solodziesmas, kā arī kopā ar sievu Andu garīga rakstura kompozīcijas balsij un ģitārai.
Pēc koncerta par restauratoru paveikto baznīcā stāstīja darba autore, polihromā koka restauratore Aīda Podziņa. Par sakrālā mantojuma restaurāciju Zemgalē runāja Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes valsts inspektore Mārīte Putniņa.
Aīdas Podziņas stāstījums soli pa solim atklāja darbu gaitu, kas sākās ar balkona sienas un kanceles “diagnozes” noteikšanu. Abus objektus iepriekš klāja baltā krāsa. Gan uz margām, gan kanceles attēloto apustuļu — Jēzus Kristus mācekļu — portreti bija tik tikko saskatāmi. Daudzie virsū klātie krāsu slāņi un laka saplaisājuši, deformējies bija arī koks.

Laika gaitā, gleznojumiem bojājoties, tie piekrāsoti, bet katram nākamajam krāsas slānim slikta saķere ar apakšējo, līdz ar to darbs kopumā kļuva nebaudāms.

Atsedzot slāni pēc slāņa, kļuva redzami gan iepriekš nesalasāmi paraksti, gan sākotnējais krāsojums, kas būtiski atšķiras no iepriekš redzētā, kā arī no pašreizējā. Aīda Podziņa stāsta, ka izdevies nokļūt līdz melnam ērģeļu luktas koka krāsojumam, ko papildinājuši dzelteni ornamenti. Pirmo — melni dzelteno krāsojumu — restauratori nolēmuši neatjaunot, jo no tā līdz mūsdienām bija saglabājies pārāk maz fragmentu.
Darbu gaitā, noņemot krāsu slāņus, atklājušies daži pārsteigumi — praktisko vai taupīgo cilvēku darbības. Piemēram, kancelē. Tā kā viens no apustuļiem bijis atainots divreiz, lai negleznotu jaunu, vienu no attēliem pārveidoja, piegleznojot garākus matus, bārdu, zemākas uzacis, rezultātā no apustuļa Mozus izveidojot Jāni. Tāpat “uzlabotas” arī citas gleznas, piezīmējot vērsi apustulim Lūkasam. Darbu gaitā atklājies arī, ka kanceles kāja ir krietni jaunāka par pašu kanceli.
Draudzes priekšniece Anita Krūze stāsta, ka nesen, mainot baznīcas grīdu, atklāts tukšums zem tās, kur savukārt uzieta smilšu kaudze un tajā ierakti kauli. ◆

Uzziņa

◆ Ēberģes luterāņu baznīca celta no 1695. līdz 1700. gadam vecās koka baznīcas vietā.

◆ 1855. gadā uz koka pamatnes gleznotu altārgleznu “Golgāta” pārvieto uz kapliču un tās vietā novieto jaunu — J. Deringa darinātu “Jēzus svētī bērnus”.

◆ 1891. gadā ierīko jaunas
M. Krēsliņa būvētas ērģeles.

◆ 1955. gadā fiksēta baznīcas izdemolēšana.

◆ 1961. gadā notiek pieminekļa inventarizācija un daļu bojāto priekšmetu pārvieto glabāšanai uz Rundāles pils muzeja fondiem.

◆ 1977. gadā — jumta remonts.

◆ 1998. gadā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Latvijas Restauratoru biedrība nosaka baznīcas tehnisko kārtību un sakopj izdemolētās kapenes.

◆ Ērģeļu luktas marga veidota no priedes rāmja pildiņu konstrukcijā, un tajā attēlotas divpadsmit apustuļu pusfigūras.

◆ Zem altārdaļas ir kapenes ar Ērberģes muižas īpašnieku mirstīgajām atliekām.

Staburags.lv ARHĪVS

Ērberģē godina kultūras mantojumu

Kategorijas